Cilvēki no senām jaunīb´sdienām...
Vai ir jūsu sirdīs kāds stāsts par tēmu - "varēja būt, bet nebij"...no tālās jaunības? Klasesbiedrs/ene, grupasbiedrs/ene u.c., kur bija kaut kāda dzirksteļošana, bet nekas konkrēts nesanāca(vien acu skati, dažas dejas, replikas)? Vai ir bijusi iespēja, vēlme satikt? Kādas izjūtas, iespaidi? Vajadzēja to darīt vai nevajadzēja? (Mazliet romantikas gribas - pirms Jāņiem);)Closing_Time man bija, 1 -jā klasē, tad vēl ceturtajā. Bet tad nesanāca, man vēl nestāvēja.
limonija Nu ļoti romantiski, Closing...Īsta dzejdara cienīgs ieraksts:)
Evora nu man arī patika viens klasesbiedrs, jo vienīgais nekaustīja meitenes, bet apprecējos ar citu, bet nu došos uz skolas salidojumu rīt, mazums kāds skolas biedrs brīvs un šķīries palicis....
dogville Nee,man skolaa neviens nepatika...laimiiga biju,kad tas murgs beidzaas.Traukos ir divi klasesbiedri un viena draudzene...neviena nealkstu redzeet,bet tos,kurus gribeeju dziivee,arii dabuuju...
neratni_stasti Tādi cilvēki ir bijuši, bet, no šodienas viedokļa skatoties, līdz šim vienīgais secinājums ir - labi, ka toreiz nekas nesanāca :) vēl vairāk - notikumi rāda, ka labāk arī nesatikties. Man, piemēram, tā būtu tikai ziņkāre, bet ir nācies pieredzēt, ka pretējai pusei tas viss arī pēc 15-20 gadiem ir aktuāli. Un tad sanāk reāli kā mirušos no kapiem modināt ar viņām šausmu filmas cienīgām problēmām/ sekām.
ne_meklejumos
Mans pirmais ir no pirmās klasītes, turpinām draudzēties vēl joprojām, kaut katrs dzīvajam citā zemē. Mamma vēl tagad smejas, kad atceras kā mani pēc skolas uz mājām pavadīja un cik blēņas kopā sastrādājām. Viņa dēļ pārtraucām iet tautiskajās dejās, izstiepās par garu priekš manis un lika mums dejot ar citiem partneriem. Skolotāja mēģināja pierunāt turpināt, bet man bija puņķi un asaras, teicu šim hobijam nē.
Tā bija un ir draudzība šī vārda tiešajā nozīmē, vidusskolā saskatījāmies un vēlāk ģimenes nodibinājām ar citiem partneriem. Mūsu pulciņam pievienojās otras pusītes, vēlāk bērni. Zinu, ja man kādu brīdi bēdas vai nelaime māc, būs atbalsts bez liekiem jautājumiem.
Tomēr vislabākais draugs bija mans dzīvesbiedrs,draudzējāmies kopš 9 klases. Sākumā bija kopējas intereses, hobiji līdz samīlējāmies līdz ausīm. Izveidojām ģimeni, radījām bērnus, tā tā mūsu drudzība turpinājās. Tā bija kā nesaraujama saite, par to man tikai un vienīgi siltas atmiņas.
limonija (2015-06-19 15:13) viedoklis - skaists stāsts. Man arī vienmēr ir licies, ka tās saites, kas nāk līdzi no skolas laika, ir īpašas. Bet dažreiz ir arī tā, kā neratni_stāsti raksta - labi, ka nekas nesanāca...Un "mirušos sapņus" apglabāt.
Muktiana jā, ne-meklejumos - skaists stāsts, šķiet, retums :)
planerdelta Kaut arii Juus tieshaam labprat iepriecinaatu ar kaau romantisku staastu no agraas jauniibas vai veelaakiem gadiem: nekas nenaak ne praataa, ne domaas, ne sirdii. Atminjas no skolas ljoti forshas, bet ar meiteneem tam mazs sakars. Kaut kas bija, bet pat vaardi nav atminjaa palikushi. Studiju gados daudz maaciijos un pieljaavu savu lielo kljuudu, peecaak, kaadus gadus, to laboju. Bet saka ja, ka laimiigs var buut tikai tas, kurshs "te un tagad" :) Lai Jums jauki sveetki, limonij.
Tinte Òooo, jā, pat vairāki! Ar vienu nejauši satikāmies pēc 18 gadiem un bija pat veiksmīgs turpinājums 7 gadu garumā. :) Bet, ja būtu tālajā jaunībā ko saveidojuši, domāju, ka ilgāk par gadu kopā nepaliktu.
planerdelta neratni stasti, pilniiga taisniiba. Var sanaakt, ka ieraugi cilveeku, kuru tikai 4-5 gadus neesi redzeejis,ar grutiibaam atpaziisti, noshausminies klusiibaa un tik domaa,kaa atrak atvadiities. Pilniigi cits cilveeks, arii vizuaali.
preilene
Protams, ka man ir siltas atmiņas par jaunības dienu mīlestībām. Vai gribu viņus satikt – drīzāk jau nē. Tagad ir iespēja sameklēt un apskatīties viņus visus virtuāli un laiks tomēr ir darījis savu. Esmu vizuāliste un man ļoti svarīgs ir cilvēka ārējais izskats – tas ir pirmais, kas dzirksteles rada. Un tagad, skatoties uz viņiem, dzirksteļu nav.
Toties tagad dzirksteles rada jaunie puiši ballītēs. Un par viņiem arī domāju – kas būtu, ja būtu ļāvusies. Un ar viņiem arī gribu satikties un par viņiem domāju.
mikjeliite
Dažreiz atceros savu cēlo bruņinieku no pamatskolas laika. Klases lielāko kausli un recidīvistu.
Bija reize, kad starpbrīdī visa klase kāvāmies - gan puikas, gan meitenes.Iekarsusi zvēlu ar ābeci Dzintaram pa galvu, nez kāpēc raudādama. Līdz vienā brīdī pārsteigta atskārtu, ka viņš nemaz nepretojas, tikai drusku cenšas pasargāt savu smadzeņu podu. "Tev no raudāšanas deguns sarkans", viņš mazliet pārmetoši aizrādīja...
jokapec Ir skaists stāsts... un tieši tāpēc skaists, ka netika izdzīvots līdz galam :)
bitite27 Es vienu bikšainu izvilku līgo vakarā no grāvja,nomazgāju,smuki saģērbu,14 gadus palietoju,bet nu vairs nelietoju,lieto cita-es viņu neapskaužu!!
jadore Man arī simpatizēja klasesbiedrs, kad pirms pāris gadiem satikāmies klases salidojumā, izrādījās, ka simpātijas bija abpusējas. Viņš teica, ka nekas nav beidzies, bet ar mani citādi, tik vien kā parunāties.
Tessa
nu bet protams, ka bija. joprojam esam gara radinieki, biezhi sazvanamies. nu cik biezhi, uz svetkiem noteikti plus vel reizes triis-chetras gada. satiekamies arii pec iespejam. man ir apsoliita pasha glezna. puds sals ir apests kopa.
bija arii viena cita miilestiiba, velak. bet par to cilveku pilniigi neko nezinu.
klase gan mums bija feina. man vispar nav nekadu shausmu stastu par skolu, mani miileja un cieniija, es uzskatu, ka man apkart skolas laika bija superiigi cilveki.labprat visus satieku, vienmer apkampjamies, priecajamies.
Geisha Kad man bija 17 gadi viens Jaņčuks manī iemīlējās. Attiecības pajuka, jo dzīvojām dažādās pilsētās. Viņš mani atrada pēc 17 gadiem. Jumtiņš man aizbrauca no lielās laimes. Bet es viņam nederēju, jo viņš bija turīgs biznesmenis bez bērniem, bet man 2 izsalkuši bērni un plika pakaļa. Protams, ka nekas nesanāca, bet savu lomu manā dzīvē viņš nospēlēja. Toreiz sapratu, ka bagātajam nabago jau nevajag. Vai tagad gribētu viņu satikt? Varbūt. Attiecības gan ar viņu negribu. Kas bija tas bija un punkts, lai tak dzīvo laimīgs.
Vilcene_Shanda
Divreiz vienā upē nevajag. Nekas TĀDS arī nebija, bet labi, ka tā. Tagad paskatos - brrrr - labi, ka nebija, lai gan manai labākajai skolasbiedrenei šis stāsts jau laimīgi ilgst vairāk kā 20 gadus. Mēs visi trīs mācījāmies kopā. Bet viņiem bija dzirksteles tādas, ka sita elekrību visā novadā.
Zinu arī kolēģi, kura savos stipri pāri 50 beidzot (beidzot!) ir atradusi dvēseles radinieku tieši šai faktā, ka ir klasesbiedri.
Es nekad nevarētu ar klasesbiedru, jo es vienmēr zināšu viņa tizluma zemāko pākāpi:)
zebra27 patīk tie, kas patikuši --joprojām! Nekas tur nepāriet, vienīgi pārcelšanās "uz citiem laukiem" uz laiku pajauc sirdslietas:)
limonija Taisnība vien ir, Geisha, ka cilvēki ar dažādiem statusiem sabiedrībā neder kopā. Vismaz - ne ilgtermiņā. Viena mana paziņa neveiksmīgi mēģināja atjaunot... nākamās atbildes
| Atbildes 1 līdz 20 (kopā 33) | nākamās >> |
