Cilvēki no senām jaunīb´sdienām...

limonija  Taisnība vien ir, Geisha, ka cilvēki ar dažādiem statusiem sabiedrībā neder kopā. Vismaz - ne ilgtermiņā. Viena mana paziņa neveiksmīgi mēģināja atjaunot skolas laika "brūtēšanos" - ar vienu no LV miljonāriem:) Bezceris:D Krievu miljardierim Abramovičam arī bijusi vētraina skolas laika mīla, bet meitene viņu atstājusi...Kā viņa pēc tam koda pirkstos - varu iedomāties(patiesībā nevaru gan, jo neko nezinu par šādām aprindām un nemaz neilgojos pēc tām).

limonija  "Es nekad nevarētu ar klasesbiedru, jo es vienmēr zināšu viņa tizluma zemāko pākāpi:)"(c) -
skan jau indīgi, bet tā patiešām ir...Kaut kāda niša attiecībās tomēr jāatstāj fantāzijai - bez tās nav interesanti, bet klasesbiedrus laikam pazīstam līdz mielēm...

Vilcene_Shanda  Bet kas gan ir dažādi statusi sabiedrībā? Drēbes ne tās?????
Cilvēki iet sabiedrībā, pelna naudu, apliecina sevi, pēc tam atgriežas mājās. Lūk, ja mājās sākās ziepes, tad arī sabiedrībā nebūs nekā. Sabiedrībā jau būs, bet taisīs ziepes un meklēs citu.
Ja mājās ir labi, ir, kas Tevi no sirds gaida, uzklausa, rūpējas, paliek spilventiņu priekšā, (un vēl ieliek rozes vāzē), vajag to sabiedrību?
Es tikai domāju, vai viens otrs ceļot debesīs savu intelektu, pats sev nenodara pāri? (Nekā personiska)

ne_meklejumos  Zinu daudzus klasesbiedrus kuri ģimenes izveidoja uzreiz pēc skolas beigšanas, nezinu nevienu kurš pēcāk pašķīries. Tas jau labi, ja iepazīst cilvēku ar visām viņa labajām un ne tik labajām īpašībām, zini ar ko nāksies rēķināties. Parasti tās ir pirmās mīlestības, visspēcīgākās un sīkumu dēļ nešķīst.

Vilcene_Shanda  Negribēju būt indīga. Tikai atceros Aināra smirdošās botas un viņa nespēju ielikt elementāru komatu. Kamēr viņš manā vietā rēķināja ģeometriju:)))) Bet botas palika.

MJooun  Ir bijushas pavisa 3 kopumaa njemot to skolas period, gruuti gan shobriid atcereeties, kaa veidojaas taa paareja no vienas uz otru, bet fakts kaa taads...tas bija pats iistaakais ´´ taurinju ´´ (varbuut pat vieniigais..) periods manaa dziivee. Visinteresantaakais - kaut kaa iipashi npiedomaaja par kniebshanos. Pat gruuti shobriid saprast, kaa es taa vareeju...???!! :)) Reaali, pietika, kaa saki, ´´ acu skati ´´ ..klaatbuutnes,,pat gadiijaas, ka dazhas neinteresantas nodarbiibas apmekleeju tikai taapeec, ka vinja tur bija! Vnk., kaut kaa baigi ieseedaas galvaa...fantaazijaas...dazhreiz uz visu dienu, lai kur ietu, lai ko dariitu itkaa izteelojos, kaa mees to dariitu kopaa... He...jaa..:)) un smiekliigaakais, nevienai to neesmu nekad atklaajis! :) Mistika...tiiri iluziora... :)
Viena ir man ´´ Draugos ´´ paaris gadus atpakalj apjautaajos, kaa iet, bet neko vairak shai sakaraa neteicu ne ari jautaaju.. :)

Vilcene_Shanda  Mister.Es nesen dzirdēju inetrviju ar viena cienījama uzņēmuma atbildīgu cilvēku, viņš līdzīgā Tavā gadījumā bij uzrakstījis tai meitenei vēstuli:) Ar domu, ka zaudēt naf ko.
Laikam tagad jau bērnus audzina:)
P.S. Bet varbūt rakstīt jāprot:)))))))))))

atenii  Jā, bija dzirksteļošana, bija acu skati! Vēl joprojām ar smaidu un pateicību liktenim atceros šīs fantastiskās sajūtas. Varēja būt, bet nebija, jo biju jauna, nedroša, kautrīga. Kas zin´, kā būtu, ja būtu... Ar šodienas skatu raugoties, tas varētu būt tāds mirkļa uzplaiksnījums, ne attiecības ilgtermiņā. Bet tas laiks bija skaists, viens no skaistākajiem, kas piedzīvots.
Iespēja satikt ir, kaut vai viņa profesijas dēļ, bet vai vajag? Viņam ir ģimene, un es neesmu ģimenes jaucēja. Lai gan kādā portālā viņa profilu esmu apskatījusi, tomēr interesanti, kā laiks mūs maina. :)

Ladybug123  Šķīda dzirksteles , kā nu ne...ar dzirksteļotāju arī apprecējos, bet pareizi ir, ja cilvēki nav vienā "līmenī", ja otra intelektuālā attīstība kaut kādā brīdī apstājas, ja rodas citas intereses , ne ģimene, tad tādas attiecības, kā kaķis aiz astes , nav jāvelk. Protams, ar šīsdienas prātu diez vai būtu ar to cilvēku precējusies, bet neko arī nenožēloju....mana lielā pārliecība, ka cilvēkus mēs satiekam tājā brīdī , kad jāsatiek-ne vēlāk, ne ātrāk kā nolikts, laikam no "augšas".

limonija  Jauki bija palasīt! Piekrītu MJones, ka tolaik pietika ar acu skatiem, ar klātbūtni...Nu - dejās jau bija vesels notikums, kad tieši "Viņš" pienāk un paklanās...:) Kājas saļogās, nevar paiet...:D Ak, skaistā jaunība...:) Gan jau džekiem arī bija tāpat - kad izsludināja dāmu deju, tad visi ar tādiem bravūrīgiem ģīmjiem videnes ballēs drūzmējās gar durvīm, bet pavisam laukā no zāles vis negāja...:D
Par skolasbiedru laulībām - bija daži pāri arī manos laikabiedros, bet kopā, cik zinu, tikai viens pāris ir palicis...
Es arī biju no tām nedrošajām meitenītēm, jo briļļaino tolaik bija maz, man tā bija baigā trauma, ka jānēsā - vismaz pamatskolā, videnē jau tik traki vairāk nebija. Videne vispār baigi romantiski sākās, jo atskrēju 1.sept. pēdējā brīdī - visas vietas aizņemtas, vien pirmais sols vidējā rindā palicis, apsēžos, ieskrien viens džeks un spiests sēsties man blakus:) Tā 2 gadus kopā nosēdējām, bija jauki un ne tik jauki brīži, bet ir ko atcerēties...

selnija_  Ekk, sirdi plosoša tēma, tā jāsaka. Bija gan un varēja būt, bet nekā, vairs nebūs. Toties romatiskas sajūtas , lidojumu un jumta nobraukšanu izrādās var izjust arī manos gados. Sanāk, ka robežas tam nav, tikai fiziskais ķermenis diemžēl noveco.

DanaL  Patiku tiem, kuri nepatika man un otrādi.
Kad pēc laika ieraudzīju savus favorītus, tad sapriecājos, ka nepatiku...

Juzepata  Es jau 50 gadus neeju un skolas biedru salidojumiem. Neeju tāpēc, ka esmu piedzīvojusi nepatikšanas. Pēc salidojuma klases biedra sieva nokļuva psihoneiroloģiskajā slimnīcā ar greizsirdības lēkmēm, bet klases biedrs labprātīgi aizgāja no dzīves.