Jūsu attiecības ar tēvu

Pieļauju, ka daudzi te ir auguši šķirtajās ģimenēs. Kādas bija un ir jūsu attiecības ar tēvu, kas kkādu iemeslu dēļ aizgājis no ģimenes? Jūs viņu mīlat?

_Nekas  ...atkariibaa kaa aizgaajis..Teevs ir un paliek Teevs, lai kaads arii vinjs nebuutu! Apstaakljus nezinu, taadeelj gruuti spriest....

sed  Es nē. Nav jau par ko.

Samila  Kādēļ tādi vispārināti pieņēmumi?
Man tētis nekur nav aizgājis, vēl joprojām rūpējas par mammu un dievina mani, tāpat kā es viņu.

Esmu novērojusi, ja kāds no manis kaut ko grib un šaubās, vai to varēs ar mani sarunāt, vispirms iet pie mana Tēta :) jo man tēta vārds ir Likums, tā lūk!

dzzekiss  Samila, Tev nešķiet ka jautā par tēviem, kuri aizgājuši, nevis par tiem, kuri nepamet bērnus.
PS. Man arī nav aktuāli, tādēļ atbildes nebūs. Zinu, ka savu meitu nepametīšu, jo nevēlos, lai viņai būtu patēvs.

peedas_rasaa  Tā kā mans tēvs nav latvietis, tad pēc dienesta (kāzām un manas dzimšanas) viņš vēlējās atgriezties mājās. Mamma viņam aizbrauca līdzi, bet tā arī nespēja iedzīvoties un viena atbrauca atpakaļ. Abi braukāja šurpu, turpu līdz savienības sabrukumam un vīzu ieviešanai. Abi vēlreiz apprecējās un, cik man zināms, tad tēva jaunā sieva par mani pat runāt neļauj. Turienes vecvecāki ir miruši, kontaktu vairāk nav nekādu. Ir pagājuši vairāk nekā 20 gadi, nejūtu vajadzību ar tēvu kontaktēties. Ja tā loģiski - viņš tak man ir pavisam svešs cilvēks. Nav nekāda aizvainojuma, jo ļoti labi saprotu dto, ka nav viegli iedzīvoties svešā kultūrā. Vai es viņu mīlu? Laikam jau nē. Esmu domājusi par to, kā būtu satikties.. Laikam jau būtu tāds "čau - čau. Normāli iet. btw, šī ir Tava mazmeita." nespēju vizualizēt sajūsmu par tādu tikšanos. drīzāk domāju vai man to vispār vajadzētu.

peedas_rasaa  zinu gadījumus, kad tēvs aiziet no ģimenes un uzpeld pēc gadiem 20 pie bērnu durvīm, tāds "te nu esmu, man iet sū@gi un tavs pienākums par mani tagad rūpēties". Tādā gadījumā apgrieztu par 180 durvīm un norādītu virzienu.

inito4ka  ... mans tēvs aizgāja ,kad man bija 14. Bērnībā vienmēr teicu,ka tēti mīlu vairāk neka mammu...ja kas . :(
Nekad ,kopš viņš aizgāja,nav man palīdzējis ne morāli ne materiāli. Mamma pat alimentus neprasīja.
Nu ko... nav man tēva. VOT.
Nesen draugos ,viņa meita rakstīja,lai šim piezvanot,ka švaka veselība.... es nezvanu/ Lai Dievs mani soda,bet dots devējam atdodas.

Liibaa  Es savu bioloģisko tēvu neesmu redzējusi 25 gadus - nepietrūkst, neilgojos un arī neizjūtu nekādu saikni ar viņu, bet man ir paveicies, jo audžutēvs man ir Tētis ar lielo burtu!

Andris24  "Chris1986 2015-07-05 21:51" - gatavo diplomdarbu?...

planerdelta  Nav personiigas pieredzes, bet daudz apkart shadu attieciibu. Sliktas attieciibas ir retums, pieaugot viss sastaajas savas vietaas. Shkjiras ne jau vecaaki no beerniem, bet vecaaki viens no otra. Kas ljoti biezji ir daudz, daudz labaak nekaa dziivot maajaas=mazajaa elliitee. Jaadomaa ar ko gulj un no kaa staavoklii paliek krietni agraak, ne kad dziive pusee :)

planerdelta  Palasiiju nedaudz komentaarus, kam personiigaa pieredze. Var buut dazjadi, ka lasaam. Bet vispaar man jau pasen tads iespaids, ka shis ir tieshaam gruutdienju portaals, ar retiem pozitiiviem iznjeemumiem.

Samila  dzekiss, domāju, ka interesē visāda pieredze ;) un tas jau pašam tētim ir svarīgi, ka viņš ir ar savu meitiņu. tiem, kuriem nav svarīgi, nav svarīgi ;)

Kristine_78  Nav jau nemaz tik slikti ja ir iespēja gūt pozitīvu atbalstu

Syringa  Pozitīvs piemērs arī nepieciešams? Vecākiem pirmā un vienīgā laulība, kamēr tētis bija dzīvs, biju viņa luteklīte un es arī viņu ļoti, ļoti mīlēju.

MJooun  Jaasaka taapat kaa planerdelta, par laimi, nav taadas personiigaas pieredzes!
Taa ir taa lieta, kas nekad neienaaktu pat praataa...ka vecaaki, kaut kaadu iemeslu peec varetu aiziet katrs uz savu pusi(?),..dzivot atsevishkji(?)...Ne.
Bet...ko lai saka...nekad jau neviens beernam neprasa peec padoma, vnk riikojas taa, kaa pashiem labaak...taapeec jau te ir tik dazhaadi tie dziives staasti, kas atspoguljojas ari uzskatos par gjimeni, atbildiibu, pienaakumiem, u.t.t. ..un nevar jau ar neko paarmest..!
Vnk., taa ir...Zheel!!

Ronis26  Nu,manējais nosvīda,kad man bij pāris mēnešu.... :)
Pieņemu,ka manai pusmāsai tas bij Nepieciešamāks !

Protams,ka es bērnībā (nu līdz gadiem 11) biju priecīgs pa reizei satikt.
Vēlāk gan uzskati mainījās.... ;)

Ja naF bitei Medus-tad NaF !!!
Ja naF vecim Mugurkaula-tad NaF ! :)

jurks  Esmu lutināts, man ir tēvs, mamma un brālis. Daudziem tā nav. Bet zinu, ka mums visiem ir viens Tēvs, kursh mūs mīl neraugoties uz apstākliem! Un Viñsh ir Dievs!

jurks  Ir brīzhi, kad es nenovērtēju sho zhēlastību- ka man ir vecāki un brālis, bet pateicoties Dievam , Viñsh man , drīz! vien , uzsit pa pauri, lai es attopos!

Hustler_  Manējais mani atstāja,kad man bija divi gadi. Nē,nu uz jubilejām brauca mani apsveikt un pa vasaru kādas pāris nedēļas pie viņa dzīvojos. Bet tie bija padomju laiki. Tagad viņam ir paliela firma un visai viņu aptverošajai radu saimei es skaitos negantais mantinieks. Tā kā intrigu un ekšena netrūkst. :)

_erucanob_  Te teu nu bija! Līdz šim visi brēca, ka vecāku šķiršanās bērniem tāds nieks vien ir, ka tēvam primārajam jābūt lai loceklim forši, bērniem jau tāpat labi, arī bez tēva. Vismaz šķirteņi te tā ir apgalvojusi simtiem reižu, kam piebalsojušas arī šķirtenes un vientuļās mamašas.

Līdzīgi jautājumi
Uzdot jautājumu
Iepazīšanās internetā Vēlies iepazīties vai meklē draugus? Iepazīšanās internetā - viss par iepazīšanos internetā, atsauksmes, padomi, kā arī plašākā iepazīšanās sludinājumu datu bāze. www.iepazisanas-interneta.lv
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu