Cik daudz drīkst gaidīt no otra?

Pēdējā laikā visur lasu, ka katrs pats ir savas laimes kalējs, ka ir stulbi domāt, ka otrs cilvēks spēj padarīt cita dzīvi laimīgāku, ka nevajag pat pieminēt neko negatīvu, sarunājoties ar vīrieti, lai viņš, nabadziņš nesabīstas un neaizmūk, ka labāk vispār ne uz ko necerēt un neko negaidīt. Saprotu, ka nevajag pārvērsties par negatīvu čīkstuli, bet kur tad ir robeža starp "dalīšanos" un "apgrūtināšanu"?

Liibaa  Vispirms mēs tavējo, bet tad katrs savējo :)

Parastais  Varbūt tas ir tā, ka tad, kad informācija tiek sniegta neko necerot un negaidot, tad tā ir dalīšanās. :))))) kā ar draudzenēm....pastāstot, ka Tev piem. ir plīsusi caurule, salūzusi mēbele, Tu taču negaidi, ka draudzene steigsies salabot. :)
Jatasnav Tavs vīrietis, bet piem. darba kolēģis, kuram Tu katru dienu "dalies" ar kādām likstām....ar laiku tas kļūst apgrūtinoši. Katru dienu negatīvs. :)))
Pretjautājums-vai vīrietim sarunā ar sievieti jāpiemin negatīvais? :)))

marselis  viss ta ari notiek,
neskaidribas rodas,kad mes kada teikto censamies pienemt caur savu skatijumu

stastijums par "putnu",kurs sezot uz koka zara maca " zivi "lidot
ta ari "zivs" nekad to neiemacijas,lai ka "putns" pulejas stastijuma un praktiskos piemeros

divas dazadas plaknes,divas pasaules,dazadi likumi,dazadas dzives......
no vienas ielekt otra-, gruti!

... robeža starp "dalīšanos" un "apgrūtināšanu"?,robeza ir individa,kas to novelk un nekur citur,
jo to dara vins un ta bus vina robeza...

m_aita  No otra neko nevajag gaidīt, cerēt utt.... Tas neliks vilties otrā kādu dienu kad nedabūsi cerēto...

Lucy  Ja mīl,tad ciena un ja ciena,tad mīl un tad šātādi jautājumi par apgrūtināšanu,čīkstēšanu un zazin vēl ko tur netiek pat apspriesti.

raina1970  Drīkst gaidīt- abet dajebko, ko vien sirds kāro.... bet -- ir jāņem vērā, ka otram tas nav akmenī cirsts likums- to visu izpildīt... Lai nav pēc tam sūri rūgtas mieles- es taču tā gaidīju , bet tas cūkcepure- neko un nekad- nesaprot, neredz, nedara..u/t/t/.. Dalīšanās vai apgrūtināšana-- ļoti smalka tā robeža, katram sava... Par to, ka nevajag negatīvo pieminēt- ne[piekritīšu gan, jo dzīve sastāv no - pozitīvi vērtējamā, un - negatīvi vērtējamā.. kādēļ izslēgt vienu no sastāvdaļām? Ja vīrietis ir ar tik labilu nervu sistēmu, ka nepanes neko negatīvu, baidās un mūk- nu lai tak mūk, viņa izvēle, ko un kā darīt..

Menesserdziga  Nav nepieciešams uz otru nogrūst visas savas problēmas, pārdzīvojumus, negatīvās domas utt. Kuram tas vispār patiktu? Es no tādiem cilvēkiem izvairos. Ir jāatšķir vienkārša čīkstēšana par pilnīgi visu un vēršanos pēc padoma, palīdzības vai atbalsta. Patiesībā vīrietim patīk atrisināt sieviešu problēmas, ar noteikumu, ka viņš viņu mīl. Problēmas nav jāsaprot- jauna dārga somiņa, kažoks un nolūzis nags.

selnija_  Gaidīt var un vajag, cik sirds prasa. Beznosacījumu attiecību nav un nebūs, tas nav nekas jauns. Bet par čīkstēšanu manuprāt ir tā: savu negāciju, smaguma uzlikšana uz otra pleciem. To var, bet mēru jājūt gan un abpusēji tam jānotiek. Ja tas būs ikreiz kad tiekas, tad smagums vienreiz ielieks muguru. Dzirdīgās ausis ikvien savu reizi ir vajadzīgas. Ja par daudz, tad tā ir nespēja atrisināt savus dzīves uzdevumus.

_Krasula_  Ja pieņem, ka otrs nav telepāts, tad labāk pastāstīt par savām vēlmēm nevis kaut ko no viņa gaidīt, cerēt.
Ja otru interesē tikai tavas dzīves saulainā puse, tad pagaidām tu viņam neko īpašu nenozīmē.
Personīgi esmu rezervēta attiecībā uz "dalīšanos" ar personām, kas cenšas "pienākt tuvāk". Varu dalīties ar darba kolēģēm/-iem, klientiem un pavisam nepazīstamiem cilvēkiem. Bet ar tiem pirmajiem esmu piesardzīga. Laikam tādēļ, ka zinu,-tie, kuri pielaisti vistuvāk dvēselei, visvieglāk var to ievainot.

raima  Kāpēc jāgaida? Ņem!
Un ko Tu otram dod??? Tā tieši (dvēselei, miesai), vai tam otram tas ir svarīgi?

scheriff  Viss rakstītais attiecas uz abiem dzimumiem. Kuram cilvēkam ir vajadzīgs negatīvs pūslis līdzās, kurš nemitīgi čīkst ka viss ir slikti un nekas nav labi? Nu nepatīk cilvēkiem bezjēdzīgas grūtības.

Esmu novērojis mūsu sabiedrība ka cilvēkiem patīk radīt problēmas izklaides pēc. Tīri tāpēc lai garlaicīgi nebūtu. Piem; tas mūziķis šķībi dzied, tas bagāts tāpēc ka visu nozadzis, tai pārāk līkas kājas, tam vēders par lielu, tam vispār brilles frizūrai nepiestāv, tai laikam silikona krūtis, tātad ņauka. Tam deklarācijā auto nav norādīts, tātad neveiksminieks. Tas man kafiju neizmaksāja, tā man neiedeva. Tā varētu mūžīgi turpināt un laipni lūgti "Apgrūtināšanā". Ja abi indivīdi ir pukšķi kuriem patīk sēdēt savā alā un krāsot pasauli drūmās krāsās, tad iespējam ka viņiem viss ir ok. Tomēr ja vienam šī bezjēdzīgā "superspēja" - negatīvisms nepiemīt, tad laipni lūgti reālu problēmu pasaulē. Vai sekojošo var saukt par "Dalīšanos": (ZB, vispār! Kautkāds sviest, skaties, tur kaķis! Pričom tur kaķis? Visādi liekēži un slimību pārnēsātāji. Kur zvēru ķērāji skatās??? Tā vien gribas zem auto riteņiem paspert. A, vot laika nav - jāskrien uz darbu vergot. Labāk uz Ireland būtu doties, nekā te kaķu piemī...jā ģerevņjā dzīvot.) Stāst no dzīve, dārgie lasītāji. Es paklausījos, paklausījos un pēkšķi sapratu kāpēc dažreiz dzīvnieki man ir tuvāki par cilvēkiem.

Dalīšanās ir, kad ar tuvu cilvēku apspied reāli risināmas lieta, kā piloša maisītāja nomaiņu, auto remontu vai kā man šīs tepētas ir apnikušas un ko mēs varam darīt lietas labā. Var izkratīt dvēseli par to kā jūties jo nav vasaras, vai tas ka cilvēki iepērkoties viens otram tik tuvu stāv ka nemanot var palikt stāvoklī, vai tas ka daudziem patīk runāt negatīvas lietas. Robeža starp "dalīšanos" un "apgrūtināšanu" sākas tur kur mitinās sīcoša, neko neatrisinošas, regulāri izteikta bezjēdzība, kauktas līdzīgs radiouztvērēja skaņai bez stacijas

Vucis  Atbildot uz jautājienu, no otra var gaidīt precīzi tik daudz, cik pats ir gatavs dot.

Bet, runājot par čīxtēšanu, ja kādam ir problēmas un iespējas palīdzēt, tad tas, nedomājot, ir jādara. Bet ir cilvēki, kam žēlošanās ir nelāgs niķis. Tad atliek 2i risinājumi: pieņemam viņus, kādi viņi ir, ar visiem čīxtuļiem un niķiem, nekā īpaši nereaģējot, jo nekas tāpat nemainīsies, vai izvēlamies citu ceļu.

Nereaģējot uz hronisku žēlošanos, manuprāt, ir labākais risinājums, jo pēc 3. /vai 4.mēģinājuma/, sūdzēšanās beigsies. Tāda tipa cilvēki meklēs kādas dzirdīgākas ausis vai apmierinās UDS citā veidā.

Geisha  Ir te tādi sapņu priņči - nelaimes putni: "Ak, vai, kādas nu tās sievietes - atskrien, aplaupa un aizlaižas. Pažēlot, palutināt, saprast un samīļot. Murr.... būšu balts un pūkains. Mrr...Tikai neiedomājies mani mest ārā no klēpja ŠŠŠ.... un nestāsti man par problēmām Mrr...citādi būsi nežēlīgo sieviešu sarakstā". Uz viena tāda grābekļa jau uzkāpu. Pa pieri dabūju un domāšana uzreiz uzlabojās.

Maaris_M  oho pinci velee Miss ,
pasi velee ,pasi p.............!!!!

Un nav ko sarezgiit vienkarsas lietas !

Mirdzina  Gaidīt, kad kāds tevi padarīs laimīgu un teikt vai neteikt negatīvas lietas diez vai jāsalīdzina! Divas dažādas tēmas. Nevienam nepatīk, ja par viņu saka negatīvas lietas, bet tas savukārt nenozīme, ka nav jābūt nekādai prasību latiņai.... no sērijas,atradīšu, nomazgāšu, zobus ielikšu- gan jau būs labs!

romija_  Cik esmu novērojusi, oho publikai patīk tēmas ar negatīvu pieskaņu. Kur visvairāk "kaku" tur vislielākā aktivitāte. Tā kā sūdu mušas lido ap suuuuu.....

mikjeliite  Nobriedis cilvēks savas problēmas risina pats. Gaidīt, ka nāks kāds cits un paveiks visu to, ar ko netiekam galā, naivi un bērnišķīgi. Kamēr otrā meklēsim tikai savu vajadzību apmierinātāju, nekas prātīgs no attiecībām nesanāks. ...Vīrieti nevis jāapgrūtina, bet jāiedvesmo...

DanaL  Ar negācijām labāk tomēr vērsties pie profesionāļiem, vai arī ļoti tuviem cilvēkiem, ar norunu, ka tā nav vienīgā sarunu tēma. Nevajag izdāļāt savas negācijas pa labi un pa kreisi, neatkarīgi no dzimuma, dažam labam uzklausītājam pēc tam pašam vajadzīga psiholoģiskā palīdzība.

adamsone  Ja otrs cilvēks nepadara dzīvi laimīgāku, tad kāpēc vispār ar viņu tikties? Tas taču ir elementāri un kad vispār ir bijis citādāk? Pašlaik cilvēkus zombē, lai viņi būtu vientuļi un nelaimīgi un kā kompensāciju izvēlētos patērēšanu.
Nezinu, kur ir robeža starp dalīšanos un apgrūtināšanu. Tā laikam ir jājūt. Ja tiešā tekstā nesaka, ka žēlabas apnikušas, tad to droši vien var noprast pēc uzvedības.

Lianna  Nu, nebūtne! Vai nezināji, ko te var dabūt no oho iezemiešiem? Tagad zini!:DDD Diezin vai tas bija tas, ko vēlies, bet saņēmi biezā slānī. Katrs var otram iedot tik to, kas viņam ir... un šejienieši dāsni dalās ar savu "Bagātību":DDD

Līdzīgi jautājumi
Uzdot jautājumu
Iepazīšanās internetā Vēlies iepazīties vai meklē draugus? Iepazīšanās internetā - viss par iepazīšanos internetā, atsauksmes, padomi, kā arī plašākā iepazīšanās sludinājumu datu bāze. www.iepazisanas-interneta.lv
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu