Ko domājat par adopciju?

limonija  (2015-08-13 23:21) viedoklis - nu kāpēc tad tēma pretīga? Dzīves realitāte ir tāda, kāda tā ir. Cilvēki bija labestības pilni, audzināja svešus bērnus kā savējos, centās, mīlēja un čubināja, bet rezultāts briesmīgs, ne jau uzreiz arī nāca apjausma, ka viņi vnk ir psihiski slimi...Nekas te netiek izcelts, lūdzu, dodiet pretī savu pozitīvo piemēru. Šajā situācijā vecāki kļuva par valsts iestāžu nolaidības ķīlniekiem - atteikties no bērniem nevarēja, kad bija jau adoptēti, bet psihiski slimus patiesībā nedrīkst dot adopcijai...Par fantastiskajiem bērniem nešaubos - varbūt Jūs kādu palīdzat audzināt? Pastāstiet, neturiet sveci zem pūra. Kapicku pārim šajā stāstā nav ko pārmest.

no_matter  Tu esi stulba vai kas ar Tevi? Kāpēc gan lai par tādām lietām būtu jārunā šeit OHO? Tev varbūt vārdus un uzvārdus ar nosaukt? Žēl Tevis, ka nespēj pati apkārt tos pozitīvos piemērus saskatīt un ŠĀDĀ VEIDĀ NOREJ BĒRNUS, KAS NAV ATBILDĪGI PAR TO, KA VIŅI NAV PIEDZIMUŠI CITĀ ĢIMENĒ... manam prātam šis tiešām nav aptverami...

miglainaa_plava  Interesanta tēma. Būs jāpalasa, tik drošvien nopirkt to žurnālu vairs nav iespējams. Neklausi tās, kas tevi apsaukā.
DC74 - pašai bērnu nav, bet gadi jau 40, vot arī nojūgusies.

sakuri  tur jau tā lieta ,ka NEAUDZINĀJA KĀ SAVĒJOS,JO PIEĻĀVA DOMU ATDOT...savējos neatdod ,lai cik slimi nebūtu... žurnāls domāju bibliotekās ir pieejams...

miglainaa_plava  Gan jau ka nepieļāva domu atdot. Adoptē parasti tiešām godprātīgi, inteliģenti, kārtīgi, smalkjūtīgi cilvēki, labu nodomu vadīti, taču iedzimtie gēni ir pārāk tālu no šiem cilvēkiem. Bērni nejūtas savā vide, nejūtas pieņemti un iederīgi, un viņi arī nespēj tādi būt. Ir reals piemērs, arī inteliģentu ģimene paņēma divus.
Puika vispār klaiņoja apkārt, dzēra, rupji lamājās, kaut kādā vēl interfrontē vai armijā iestājās, beigās ienīda savus audžu vecākus un nomainīja pat uzvārdu. Viņu vienkārši vilka pie kaut kādiem bandītiem, skarbajiem večiem, kur viss ir tā pa prasto ar fizisko spēku. Nekāda inteliģence viņu neinteresēja vispār, un sajūtot, ka audžuvecāki ir pārāki un citādas vērtības aizstāv, ka viņu nenovērtē, dēļ mazvērtības kompleksa sāka viņus ienīst.
Kā jau ģimenes strīdos mēdz notikt, visādas lietas tiek sarunātas, un tad lamājās arī par šo - Tu man nekāda māte neesi, Tu man nekāds dēls neesi...

Ar meitenēm laikam ir vieglāk. Kaut arī viņai kultūra un augstās gudrības absoluti neinteresēja, ienīda to labo skolu, kurā bija jāmācās, nevarēja pabeigt pat vidusskolu, bēguļoja, agri bērnu sataisīja... Tomēr kaut kādu profeni beigās pabeidza un strādāja kā jau strādā daudzi proletārieši. Tagad kad vīrs strādā Vācijā vienkāršu darbu, dzīvo tīri labi, uztur labas attiecības ar audžuvecākiem.

Nu bet nesanāca no viņiem smalkie inteliģenti, bija jāsamierinās ar zemākas klases "materialu". Vecāki drošvien tādi arī bija - mate - strādniece, tēvs - dzērājs bandits.
Tas arī prasa no inteliģentiem - pārvērtēt daudzas lietas, pārkāpt pāri aizspriedumiem, pieņemt cilvēkus kādi viņi ir, un arī nebūt tik smalkjūtīgiem, jo "vienkāršakiem" cilvēkiem vajag rupjāku apiešanos.

miglainaa_plava  Jā, un šie bērni - abi divi - atzina, ka audžuvecāki viņus mīl. Taču tik un tā nepalīdzēja.

adamsone  Vienīgais man zināmais adopcijas gadījums ir pozitīvs, tiesa, bērnus pieņēma pavisam mazus. Nesaprotu, par ko sašutums, ja ir negatīvi piemēri. Bērni nav nekādi eņģeļi un pusaudži vēl jo vairāk. Var pat teikt, ka ir pusaudži, kuri var būt īpaši pretīgi un neciešami un ja tāds ir savējais, tad ko padarīsi, tupi un turies, cerībā, ka paaugsies un nāks pie prāta.
Tomēr domāju, ka bērniem vajag vecākus, konkrētajā gadījumā kaut kas ir nogājis greizi, vai nu viņi nepietiekoši iepazina bērnus vai vajadzēja tomēr adoptēt tikai vienu vai tiešām slimība, katrā gadījumā tas ir tāds risks, ka es personīgi neņemtos, nejūtu sevī ne pedagoga talantu, ne tieksmi upurēties.

Tessa  izskatas, ka pie oho ieejas ir jabut alkometram-DC74 (2015-08-13 22:48) viedoklis, sadzeras visadas shnjagas, tad kliist pa netu un mutes nesatur.

es arii domaju, ka kljuda bija tur, ka panjema abus. vajadzeja skatiities pec viena adopteta, un pirms tam rupiigi izsvert, vai tas ir, tomer, vajadziigs.
esmu redzejusi adoptetus bernus, ne daudz, bet paziistami ir. parsvara, vinjiem tiek iedots tas labakais, tie, kuris paziistu, ir gudri, bet ar uzvediibu gan ir problemas-maksimali janoslogo ar pulcinjiem, lai nak majas ka izspiests citrons. jo ta vinju hiperaktivitate viena momenta var aizbrist slikta puse, vinjiem neekstiste robezhas un vinji neprot novertet neko, arii labo.

DC74  labi, nelepojos, ka savaa vecumaa paaris uz vodkas baazeetus kokteiliisus nespeeju tureet... bet no teiktaa neatsakos..

un beidziet seit tuksi muldeet par tik nopietnu teemu, sii tiesaam nav iistaa vieta..

DanaL  no_matter (2015-08-13 23:39)
Tu esi stulba vai kas ar Tevi? Kāpēc gan lai par tādām lietām būtu jārunā šeit OHO?

???
manam prātam šis tiešām nav aptverami...

dogville  Domaaju,ka vispaar sho smago teemu neaiztikshu,bet aarsti jau pa dziivi ir cilveeki ar"diagnozi",savu cinisma devu.Luuk,arii beerni panjemti nevis taapeec,ka sirds priekshaa pateica,bet labdariibas peec.Iedomaajos,kaads kontrasts pret saviem"pareizajiem"beerniem,bet gribas,lai viss notiek taapat,kaa vinjus audzinot...nu nebuus taa,nebuus...esmu kaadreiz internatskolaa pastraadaajusi.Sho beernu uzticiibu ar vakarinjaam peec saraksta un tiiru gultu neiekarosi.

limonija  Paldies visiem par viedokļiem! Būtībā prieks tieši par to, ka lielākā daļa jau saprot - audzināšana ne vienmēr nes tos labākos augļus, jo ir tik daudz citu faktoru...Savā praksē esmu redzējusi visādas lietas, bet tas jau cits stāsts...Saprotu, ka tām žurnaļugām, kas cep tos rožainos rakstus, neviens darbu ilgtermiņā ar hiperaktīviem, kauslīgiem tīņiem nav parādījis. Tessa(2015-08-14 06:53) viedoklis - pareizi saka, ka max jānoslogo, bet tas nemaz nav vienkārši - izdomā atrunas, bēguļo, basto, klāt vienmēr neizstāvēsi:(
Es no dzīves zinu vienu ļoti pozitīvu piemēru - daktere adoptēja meitenīti, pavisam maziņu, izauga forša, muzikāla(beidza mūzikas skolu), strādīga, bet otrā gadījumā - mana bijusī klases audzinātāja paņēma 5gadīgu puiku, izauga briesmīgs dzērājs, mira traģiski...Dzīvē mēdz būt kā loterijā, tas gan.

neko  "maksimali janoslogo ar pulcinjiem, lai nak majas ka izspiests citrons."

Nu tas gan tā nestrādā, ar šim lietām sakumā jātiek galā mājās nevis jāmēģina nogrūst uz citiem.
Nodarbību vadītājs ar nevar visu laiku veltīt elementārām disciplīnas lietām. Darbojoties drauga kartē klubā šad tad sanāk vadīt nodarbības ar jaunākajai paaudzei. Daļa vecāku kā reiz mēdz vest uz šādam nodarbībām ar primāro mērķi kaut kādu disciplīnu panākt. Pat ja papūloties nodarbības autoritāti bērna acīs un attiecīgi ar disciplīnu izdodas iegūt tas nekādi nerisina autoritātes neesamību mājās un citur. Lai kā mammas lūgtos "jūs viņš klausa, pasakiet ka mamma ar jāklausa" - tas tā nedarbojas.

limonija  (2015-08-14 09:35) viedoklis -maksimali janoslogo ar pulcinjiem, lai nak majas ka izspiests citrons."

Nu tas gan tā nestrādā, ar šim lietām sakumā jātiek galā mājās nevis jāmēģina nogrūst uz citiem.(c)
Piekrītu. Tas ir tikai papildelements tam visam, ko dara mājās, lai lietas sakārtotu vēlamajā virzienā...:) Darāmā ir daudz...;)

dogville  tam dakterim vienreiz jaanolaizhas no saviem plauktiem un jaameegjina parunaat to beernu valodaa,kaut peec tam,lai dodas muti skalot.Pamazaas ieguus respektu vinju aciis...te neder"es juus piespiediishu miileet Raini"...

Deisa  Pirmām kārtām adopcijas plusus sludina valsts, jo tā valstij izdevīgāk. Lasīju vienu rakstu par audžumammu, kas bērnus paņēma audzināt audžuģimenē. Tak nelika viņai mieru, kamēr bērni adoptēti, jo tad vairs nekādi pabalsti nav jāmaksā, tikai mazā smieklīgā bērnu pabalsta summiņa, kas visiem bērniem. Un tur vismaz nav problēmas ar bērnu psihisko stāvokli. Vispār paaugušos bērnus adoptēt jau ir diezgan riskanti, jo tak nevar zināt, kādas psiholoģiskās ietekmes viņi uzsūkuši, par gēniem i nerunājot. Ja ņemt, tad vēl zīdainīti, un arī vērts uzzināt, kā viņš un no kā adopcijai ir nonācis.

Lucy  man kaiminos ir adoptēta meitenīte,reizēm es to jau te teicu,sirds iesāpās reizēm redzot ko tā vecā klukste dara ar to bērnu!!
Kāpēc vispār ļauj adoptēt vientuļai sieviete bez vīra bērnu???? un piedevām jau gados 55-57 precīzi nepateikšu cik.
Par konkreto gadiju nezinu neko,neesmu lasijusi,ja netiek galā,ar steigu jāadod atpakaļ tie bērni,jo cik zināms,ja bērns jau nodzīvojis bērnu namā 3-5 gadi viņi ir,kā mežoņi un lai pielāgotos mājas videi,ir jābūt lielai pacietībai..

preilene  Es atbalstu adopciju.

Ja ģimene var un grib dot mājas bērniņam, kuram dzīvē nav paveicies, to ir jādara. Jo bērns jau nav vainīgs, ka viņš ir palicis viens.

Par autores minēto gadījumu – nevarēšu neko pateikt, jo neesmu lasījusi rakstu. Tomēr arī tad, ja šiem bērniem nebūtu psihiskas novirzes, divus pusaudžus paņemt ģimenē vienlaicīgi nav prāta darbs. Nesaprotu, kā viņiem to ļāva darīt un ko viņi paši domāja, to darot. Jo tie jau vairs nav bērni, bet gan lieli cilvēki, kuri līdz šim ir saskārušies pārsvarā tikai ar negatīvo. Un, iespējams, šajā vecumā viņiem vecāki tik tiešām nav vairs vajadzīgi – vismaz tā pusaudži uzskata.

ingryda  Man loti patika si intervija. Gan tas ka vins aprakstija ar adopciju saistitas problemas, gan tas, ar kadu milestibu un apbrinu runaja par savu sievu.

Rinkulis  Pārāk viegla dzīve dakterim salikās...gribēja izaicinājumu - dabuja.
Būsim atklāti...viņš sagaidīja, ka tie bērneļi būs viņam mūžam pateicīgi - viņš savus kompleksus gribēja pielāpīt, varbūt atpirkties, bet sanāca šitā...ai ai ai. Un tagad izbazūnē pa sieviešu žurnāliem savu neveiksmi.

Vispār mēdijos dominē negatīvisms pēdējos gadus 10 stabili.

Ja jāadoptē, tad tikai līdz 2 gadu vecumam, lai vēl ir rūme pamatkorekcijām - citādi pēc tam jau ir par vēlu - pārāk grūti labot lažas. Nav iespējams savu dzīves modeli uzprintēt cilvēkam, kam ir cita pieredze...to nu tā kā tam dakterim vajadzēja ņemt vērā...

limonija Jā, skumji, bet izskatās, ka tam dakterim te dažiem ļoti gribas vnk "uzkakāt", neskatoties ne uz ko. Kurš teicis, ka dakteriem viegla dzīve - īpaši jau nu... nākamās atbildes