Ko domājat par adopciju?

limonija  Jā, skumji, bet izskatās, ka tam dakterim te dažiem ļoti gribas vnk "uzkakāt", neskatoties ne uz ko. Kurš teicis, ka dakteriem viegla dzīve - īpaši jau nu mikroķirurgiem? Kāpēc viņš ņēma divus - nu tāpēc, ka viņi bija brālis un māsa...Gribēja, kā bērneļiem labāk, bet visziņi tikai ar savām samazgām...
(2015-08-14 11:01) viedoklis - tieši tā, Ingryda, jālasa intervija, lai iegūtu patieso ainu. Šis dakteris un viņa sieva - brīnišķīgi cilvēki un šinī lietā pelnījuši kaut drusku līdzcietības, nevis nievas par savu labsirdību, īpaši jau nu ne no tiem, kuri paši svešus bērnus nav audzinājuši nekad un nekādā veidā - kas jums devis tiesības par šo dakteri izteikt tik nicīgus viedokļus?

antikrize  Neesmu lasījusi pozitīvu adopcijas pieredzi. Tāda ir?
Zinu ģimeni, kura adoptēja 10mēn. vecu puiku, bet kādas problēmas radās pusaudžu vecumā...
Visu cieņu cilvēkiem, kuri ir gatavi adoptēt bērnu. Labi, ka tas uz mani neattiecas.

neko  Es teiktu daktera kļūda bija mēģinājumā apvienot pārāk lielus pretstatus. Visvieglāk ar šādiem bērniem savstarpēju saprati atrod tādi kas paši savulaik bijuši "ielas bērni". Nu vai vismaz kaut nedaudz pazīstami ar šādu vidi. Ja dakteris bērnībā būtu bijis "mazliet huligāns" būtu pavisam savādāk.

Samila  *Zinu ģimeni, kura adoptēja 10mēn. vecu puiku, bet kādas problēmas radās pusaudžu vecumā... *

Es zinu pati savu ģimeni, kurā ar pusaudzi bija tāaaaadas problēmas, ka likās savām rokām nožņaugšu. Skatījos vienu franču filmu, kur pie galda sēžot, ģimenes lokā, māte runā ar meitu mierīgā tonī, bet domās izlidina viņu pa logu! Ļoti pazīstami un neviens te nebija adoptēts. Tfu, tfu, spiediens tika godam izturēts, neviens netika noslepkavots, bet pusaudzis par cilvēku, ar ko lepoties, ir izaudzis.

Un vēl es lasīju, ka bērniem ir jāsarūgtina savi vecāki, jo tikai tā suga evolucionē un ir spējīga radīt spēcīgākus pēcnācējus. Nu kaut kā tā... adopcija dzīvnieku pasaulē ir gluži dabiska. Un nav ko te pārspīlēt.

Stefaanija  Nu paga, konkrētajā gadījumā (pēc rakstā minētā) bērniem esot psihiskas saslimsanas. Un jāsaprot, ka, pirkārt, tās diemžēl varētu būt arī ģenētiskajiem bērniem. Otrkārt, jāsaprot, ka tada saslimsana ir fakts, un būtībā ir ļoti grūti ko mainīt.

Bet adopcija... nu, noņemu cepuri to cilvēku prieksā, kuri to spēj apzināti. Jo tas ir milzīgs darbs ar sevi. Mums taču ir miljoniem gaidu, kādiem tad būtu jābūt tiem cilvēkiem, kurus ielaižam savā dzīvē. Dusmas, ka nav kā gribetos, vainas apziņa, vēlme glābt un vēl miljoniem citu lietu. Bet tie bērni... nu viņi ir cilvēki, kuri ir piedzīvojusi tik daudz, kā mēs varbūt visā savā dzīvē nepiedzīvosim ;)