Sarunas par naudu un tās dotajām iespējām

Jautājums šāds - ja kompānijā kāds ir stipri turīgāks nekā pārējie un nemitīgi par to atgādina, iepīdams sarunās - es laikam pirkšu to vai šito, braukšu atpūsties tur un tur, tad jādomā, ka ir divi varianti: 1)nav dzirdējis(ko etiķete māca), ka ar tiem, kuri pelna daudz vairāk vai daudz mazāk, runāt par naudu nav pieklājīgi; 2)nespēj atturēties no kārdinājuma plātīties...Vnk jautājums - tas ir pieklājīgi vai nav(atmetam skaudību, nenovīdību malā). Esat ar ko tādu saskārušies? Kā reaģējat?

adamsone  :D Man savulaik no ļoti tuva radagabala nācās dzirdēt izteikumu: "Ja esi gudra, tad kāpēc neesi bagāta". Iekšēji paraustīju plecus un nospriedu, ka turpmāk jāsarunājas tikai par laika apstākļiem, neiešu tak audzināt vecu cilvēku un vispār....
Tādu patiešām ĻOTI bagātu cilvēku jau Latvijā praktiski nav un ja ir, tad viņi nezīmējas. Toties ir ļoti daudz nabadzīgu. Un, kā mēdz sacīt, nabadzība nav netikums, bet sociāla nelaime.
Morāli pilnvērtīgs cilvēks nepazemos invalīdu, nepazemos trūcīgo, viņš zinās, ko runāt un darīt, lai tas nenotiktu. Manā skatījumā jautājums ir viennozīmīgs un nediskutējams.

no_matter  Uzdevums jautājuma autorei : varbūt vari mēģināt sameklēt novērtētāko komentāru un izskaidrot, kā rakstīto saproti (ja saproti). Un ja kas, šādu komentāru šeit ir padaudz, bet grūti jau perfektam, pārgudram cilvēkam uz sevi no malas paskatīties un ko nebūt iemācīties...

P.S. Lūdzu atkal nepiedrazot manu PK.

mikjeliite  Zinu, ka visvērtīgākās lietas (veselība, patiesas jūtas u.c.) nav nopērkamas par naudu.
Par patiesi bagātiem cilvēkiem uzskatu dvēselē bagātos.
Un dusmoties uz lielībnieku, nudien, nav vērts.

raina1970  Kā tur bija tajā teicienā- sacītā sāls ir nevis runātāja mutē, bet- klausītāja ausīs? un galvā arī- gribētos piebilst.. Tā jau ir- kas vienam paslīdēs garām bez emocijām, tas citam- ķersies pie dūšas un pamatīgi.. Tacu - vienmēr ir izvele- ja kaut kas nav pieņemami, vai nepatik tik ļoti , ka nav ciešams, nu visādi vārdu sakot-- var tak - aiziet, nepiedalīties, abstrahēties.. Jo sākt ar to, ka regulēt otru- ko un kā viņš drīkst, var, būtu labi/ nebūtu labi- teikt, darīt-- laikam jau nav labākā izvēle//

Stefaanija  Cik saprotu, nelielās jau par naudu, bet par to, ko darīs. Un, ja nu tas iespējas ir, kādēļ tad nedalīties. Autore tā kā pati rosina draudzēties tikai viena materiālā līmeņa cilvēkiem, taču, iespējams, tiem "biezajiem" tāpat interesēs, cik sēnes salasītas, kas dārzā izaudzis vai kāda kleita uzsšūta, nu atkarībā no interesēm. Bet, ja nav kopīgu interešu, vai ir vajadzīgs atrasties vienā sabiedrībā, ja ir, tad kādu iemeslu dēļ. Drīzāk sirds sāp, ka nadas un iespēju nav, tādēļ tā sliktā pašsajūta.

Edgars37  ...nu, protams, sava dala "zimesanas" sajos stastos radu, draugu, da jebkada sabiedriba, ir, BET vai kads ir kaut ko iegadajies vai kur aizbraucis, tikai lai pec tam "pazimetos"? Domaju, viennozimigi NE, bet si "zimesanas" ir tada ka pievienota vertiba, odzina uz tortes;). Par etisko pusi - nav smuki, BET atkal, cikreiz katram dzive nav nacies un vel naksies but par tepikiti un vai kaju paslaucisana uz citiem tepikisiem morala lidzsvara atgusanai ir nosodama...nedomaju gan, jo galagala, viss iet pa spirali un Dots Devejam agri vai veleu atdodas...ta ka gaidiet tik savu iespeju;)))!

Rashela  Man visa kā ir vairāk kā citiem maniem draugiem vai pārējai ģimenei... Vīriešiem ir kaut kā neērti dažreiz, bet dāmām gan viss forši... un galu galā no naudas nav nekādas jēgas, ja Tu nevari dalīties tajā, kas Tev ir, ar citiem... Man gribētos, lai pārējiem būtu vairāk un es labprāt dalos tajā, kas man ir...ar prieku. Jo vienam braukt ceļojumā nav tas...vienai uz spa - ok, dažreiz var, bet ar mammu vai draudzenēm foršāk...Jo vienam ēst dārgā redtorānā nav tas... Arī šampis neliekas nekas īpašs, jo to dzer viens pats... Un ja es kādreiz runāju par naudu vai ko pirkšu - tad tas ir formā: "kad es nopirkšu/ nopelnīšu, tad mēs varēsim..." Un tad mēs visi kopā sapņojam un vizualizejam...matiralizējam :)

Tevis aprakstītais gadījums, manuprāt, ir tāds - ka viņam viss ir, bet tas nesagādā īsti prieku... Un vinš instinktīvi jūt, ka dalīšanās ar to sagādātu prieku...bet skopuma dēļ to dara vārdos nevis darbos/ faktiskajos labumos...jo iespējams baidās, ka tas kuram ir mazāk lepnuma dēļ atteiksies pieņemt dāvanas...

puffff  es neziimeejos,,es vnk stastu,,runaaju par to ar saviem draugiem,,
esmu ljoti turigs,,un neredzu vispaar iemeslu cepties,,,lai dusmojas tie kam visa taa ir mazaak,,

kwinta  Bagāts nekad to neizrādīs, tikai tas, kuram šķiet, ka tāds ir.

Līdzīgi jautājumi
Uzdot jautājumu
Iepazīšanās internetā Vēlies iepazīties vai meklē draugus? Iepazīšanās internetā - viss par iepazīšanos internetā, atsauksmes, padomi, kā arī plašākā iepazīšanās sludinājumu datu bāze. www.iepazisanas-interneta.lv
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010