Vai te ir kāds ar depresiju?
Ir skumji un gribas parunāt. Nevajag ieteikt krīžu tālruņus vai psihiatru telefonus. Tā tīri cilvēciski gribētos kādu, kas jūtas tāpat un var mani saprast.jadore Līdzībās runājot, ja cilvēks slīkst, diez vai salmiņš var palīdzēt, vajadzīgs vismaz kārtīgs glābšanas riņķis.
VIZUAALAAmaaksla
te visi ir ar depresiju!
vienīgi- ja kārtīga depresija- tad nevar ieslēgt datoru un par to parunāt! Tad- neko nevar! Cilvēks nemaz nezin, ka viņam ir depresija.
meizu ar depresijas nomāktu runājot nezinu vai kas labs sanākt var, ka nesanāk ka abi iekrīt vēl dziļākā depresijā, saprasties sapratīsies, bet ka tik nenogruzī viens otru vēl vairāk.
planerdelta Kaapeec, jums te, nepatiik iet pie aarstiem? Nav dzirdeets, ka kaads depresiju aarstee "chatojot" internetaa. Aizej pie aarsta, izrakstiis zaalees, peec kaada laika buusi speejiiga jau runaat ar aarstu, u.t.t.
VIZUAALAAmaaksla Ja ir tiešām depresija, jāiet pie ārsta! Cita lieta- depresīvs garastāvoklis.
taizelis22 Aizej pie kāda sikokologa,apskaties cenrādi zālēm un vizītei-tapsi momentā vesela!
psychobitch ieej vakara plānā, ieķeksē sekss un runājies uz nebēdu...
Alla Esmu jau bijusi pie psihologa un psihoterapeita. Psihologs konstatēja man upura sindromu un par to paņēma 30 eur bez čeka, čekam rīt es varot atnākt pakaļ. Psihiatrs noteica trauksmaino depresiju izrakstīja miega zāles un antdepresantus, bet man viņi nederēja sāka zilumi mesties, žāvas un klikšķēt galvā, atmetu un viss atgriezās normā.
Alla Un jameklē jau sakne nevis ar sekām jācīnās ar medikamentiem. Galvenais cēlonis, ka es aizsēdējos mājās ar bērniem un nokļuvu sociālā izolācijā. Es saprotu, ka vajag ko darīt, bet nezinu ko un kā. un visu laiku pārmetu sev , raudu un dusmojos pati uz sevi. Muļķīgi, bet tā tas ir. Apzināti ar nevienu netiekos, jo pirmais jautājums būs par profesionālo izaugsmi, kuras man nav.
ne_meklejumos Sēdēju mājās vairāk kā desmit gadus, audzināju bērnus un radīju labvēlīgu vidi savai ģimenei. Lepojos ar to, ka varēju to atļauties, nevis mēli izkārušai bizot no darba uz mājam.
Viirietis_V
Mož,Tev savu šņupdrāniņu iedot,lai pārstātu publiski puņķoties???
-nekādus ārstus!
-izej laukā noskrieni kādus 10-15kē/mē vai uzroc kaimiņiem dārzu.....un tā Tava depresija izzudīs,kā nebijusi!
-ir 1000 variantu,kā bez šļircēm un tabletēm tikt vaļā no depresijas!
-slinkie meklē doktoru-iemauc sauju tabletītes un viss uz laiku *kārtībā*/truls tablešu miers/-Tu To gribi???
saulite43 tikai ne te , te ir tikai ohujisti pohujisti , visiem viss vislabākajā kārtībā !
selnija_ Tuvu cilvēku nav, ar ko parunāties? Tas būtu labākais variants. Tikai ne zāles/medikamenti! Izraudies , ja vajag, padari kaut ko, kas prātu nodarbina, tikai ķīmiju nekādu nelieto.
puaro Lai atbrīvotos no depresijas, nepiecešama saruna ar speciālistu, kurš uzklausot un izprotot lietas būtību, nokļūst līdz tās cēlonim, un caur psihoanalīzi, iesaistot depresijas pārņemto, kopīgiem spēkiem modelē situāciju, kura paver iespējas izkļūt no šķietamās bezizejas.
Alla nu nav to tuvo cilvēku, viņi tikai saka viss būs labi, saņemies. Sajūta, ka es apnikusi viniem jau :) Lecīgakie iesaka - ej slīcinies!
selnija_ Tad tie nav tuvie cilvēki šī vārda patiesajā nozīmē. Jebkurā gadījumā pret visām ar stresu saistītām nelaimēm: fiziskās aktivitates, grāmatas, krustvārdu mīklas, analītiskas nodarbes. Tas palīdz!
Alla Man taču ir trauksme, kādas tur grāmatas, ja uz vietas grūti nosedēt. Atnāca ciemiņi, bet es pie galda nevaru nosedēt , sajūta, ka smoku un man jātiek ārā. Visu laiku liekas, ka es kko kavēju, ka man vajadzētu ko darīt bet nezinu ko. Varu ilgi staigāt, bet galva ka ar vati piebāzta, nekam sakoncentreties nevaru un iekšā tāds drebulis un rokas svīst un dreb.
ewitta Tev jau tie pēdējie minētie simptomi pēc VD (veģ.distonijas) izskatās ! Fiksi prom pie speciālista un jo ilgāk ielaidīsi, jo grūtāk būs izārstēt. Sāc ar ģim.ārstu vispirms, lai pārbauda kompleksi veselību un tālāk tad pie speciālistiem, kurus nozīmēs -neirologa vai psihiatra. Turklāt, ja izraksta antidepresantus, vajag atcerēties, ka tie iedarbojas, tikai sākot ar 3.nedēļu, nevis gaidīt brīnumus uzreiz!
favorite No savas pieredzes iesaku kardināli mainīt apstākļus. Kad beidzot izšķīros no sava bijušā sapratu, ka stāvoklis ir smags, svēru 44.kg.,dzīvē viss izskatījās pelēks. Palīdzēja apstākļu maiņa - aizbraucu ceļojumā, bet nekādi piedzīvojumi, vienkārši apstākļu maiņa. Kad atgriezos aizgāju uz deju kursiem, dejošana vispār ļoti palīdz savākties, sniedz pozitīvas emocijas. Ļoti palīdzēja draudzenes klātbūtne, viņa mani ierāva savā draugu pulkā, kuri izrādījās diezgan interesanti cilvēki, to starpā bija arī kāds mediķis, kas nodarbojās ar hipnozi un pašhipnozi. Sāku lasīt atbilstošu literatūru, tikos ar interesantiem cilvēkiem, tepat pa Latviju daudz braucām skatīties interesantas vietas, principā izmainīju savu dzīvi, bet palīdzēja apkārtējie. Pamazām depresija atkāpās un ja kādreiz kāds noved līdz tādam stāvoklim, tad jau protu iziet ārā no tā pati.
IzlozeLOZE
Saruna nepieciešama, protams! Bet-ja ir tiešām diagnosticēta depresija, tad zāles ir jalieto. Slikti tie padomi- ķīmiju nelietot. Ķimija ir dažāda, jau kurās paaudzes antidepresanti!
Pareizo jāatrod! Labs psihiatrs sameklēs, piemeklēs īsto līdzekli.
Ja tikai parunāties---tad --arī ar svešiem nevis ar savējiem!
favorite Gribu piebilst, ka aizrauties ar antidepresantiem nevajag, pati esmu nodzīvojusi mediķu ģimenē vairāk kā 20.gadus. Kad ārsti ieteica lietot antidepresantus... nākamās atbildes
| Atbildes 1 līdz 20 (kopā 46) | nākamās >> |
