Piedošanas mānija, jeb nesodīta ļaunuma vairošana...

Cafe_Noir  altruismam robežu, būtībā, nav. bet ne vienmēr piedošana, kas pēc tādas izskatās, tāda arī ir. ļoti bieži tas ir savstarpējs izdevīgums. un jā - altruisms savā dziļākajā būtībā ir izdevīgums. tikai tā nav piedošana par pāridarījumu.

tas, kas bradā pa cilvēku dvēselēm - mazisks cilvēks, niecība. to arī viņš kompensē - jo saprot, kāds viņš ir. bet kaut kādu kompensāciju savai būtībai taču vajag iegūt! ...

JurisK  Ahaa, apnika savu karmu uzlabot!:D Tieshi taa, cik ta var griezt otru vaigu! Ljaunumam ir jaastaajaas pretii ar adekvaatu darbiibu, reizeem , ja juuties vaajsh, taa var buut arii mukshana, bet tas tik tad, ja tieshaam vaajsh. Piedot ljaunumu, reaalu, kas defineets visaas religjijaas kaa greeks, ir greeks.

raina1970  Piedošana savā būtībā ir spēcīga manipulācija, vai spēle-- ar sevi, ar otru, ar situāciju.. Katrs mēs daram to - kas nu mums ir pieņemami, kas atbilst mūsu uzskatiem par to, kas un kā jādara.... un otrs to var - vai nu izprast, vai neizprast, pieņemt - nepieņemt.. un atstāt sev tiesības- kā pašam rīkoties tālāk kādā situācijā. Līdz ar to- visa tā krāmēšanās ar piedošanu- atkrīt , un top- kas rezultatīvs..

Feniks53  Ar smadzenēm ir apveltīts katrs, bet ne katrs ir ticis skaidrībā ar to pielietošanas instrukciju...

Feniks53  Pats grūtākais okulista darbā ir pārliecināt pacienti noģērbties. :)
Tas, ko darīsi citam agrāk vai vēlāk piemeklēs tevi pašu!

bitulja  Tas,kurš piedod iegūs debesu valstību un dvēseles mieru debesīs un arī virs zemes.
No tiem ,kas bradā citu dvēseles,nelūdz piedošanu un nepiedod vienkārši novēršos un eju tālāk,lai viņi dzīvo ar to,ja viņiem šķiet,ka tā ir vieglāk...bet šaubos par to,ka tas tā ir - viņi savādāk neprot,nav tā raduši vai nezina,ka lūgt un piedot ir vieglāk.
Bet tā domāju tikai es...ir jau citi viedokļi.

DanaL  Apbrīnoju altruismu kā parādību kopumā. Un altruisms nav sevis nonievāšana. Atcerēsimies kaut vai Māti Terēzu, tā mazā sīkā sieviņa savā pazemībā un absolūtajā piedošanā bija varena, viņas priekšā daudzi nolieca galvas. Bet tādu gadījumu laikam ir ne vairāk kā vienu uz vairākiem miljoniem.

DanaL  Kaut kad jau tie bradātāji atstrādās savu karmu.

VecmeitaARrunci  Es uzskatu..un arii taa daru...principaa nekas nav jaapiedod,bet gan jaanokaarto lieta liidz galam.Tas ir-vai nu jaaizrunaa vai arii skaidri un gaisi jaapasaka un arii jaaizraada,ka tev kaut kas nepatiik.ja cilveeks nesaprot un turpina taalaak-tad vai nu galiigaa ignorance vai jaadod pretii taa,lai saak saprast.

straujaa  Tā sīkā sieviņa - Māte Terēze savā patiesākā būtība bija cietēja, kurai pašai patika ciest un kurai patika skatīties kā citi cieš. Viņa uzskatīja, ka tikai caur ciešanām cilvēks izpērk savu pirmatnējo grēku un nonāk pie Dieva... viss pārējais ir skaistas leģendas un Vatikāna PR.

Deisa  Un kāda būtu pasaule, ja visi visu piedotu? Ja nebūtu cietumu, iestādes, kur izcieš brīvības atņemšanu, sodu? Vai pasaule kļūtu šķīsta un gaiša? Nē, izdzīvotu stiprākais un iespējams - ļaunākais. Pret apzinātu ļaunumu ir jācīnās. Pret apzinātu. Piedot var neapzināto ļaunumu, kad cilvēks pats neapjēdz, ka nodara ļaunu, nesaprot, ko izdarījis un kāpēc. Protams, to ir grūti nodalīt, tāpēc dzīvojam likuma normās.

jokapec  Tīri fiziski rokas nesmērēju, bet domās gan dusmas mēdz pazibēt. Domas nav tik viegli izkontrolēt... un kā mēdz teikt, domām ir liels spēks!

Feniks53  Mēs cilvēki sistēmā veidojam nākamās paaudzes! Tas, ko redzi šobrīd ir sistēmas augļi (sekas)! Ko māca sistēma? Jābūt pirmajam vienalga kā, bet pirmajam...

joga  Ir cilvēki,kas pat nemēģina saprast,ko viņam,tā,ar labu,saka.Esmu guvis panākumus piedraudot...:))

fargo  lasot ir redzams, ka ir neskaidrība par piedošanas mehānismu.
tas ir divu virzienu. lūgums pēc piedošanas, kuram TIKAI TAD var sekot arī piedošanas akts.
nevar piedot kaut ko, ko parkāpējs neuzskata par noziegumu.
un noziegums paliek uz pārkāpēja.

bet ko darīt, ja pret tevi ir izdarījuši pārkāpumu, bet piedošanu neprasa? piedot? bet tu to nevari.
un te iestājas cits aicinājums - "nepieminiet ļaunu". neatriebties par pāridarījumu.
un atkal, noziegums paliek uz parkāpēja.

bet vai ir jāpiedod ļoti smags noziegums, piemēram, slepkavība, laupīšana?
tas ir noziegums pret personu UN noziegums pret sabiedrību.
un tā, vai piedot personiski, tas ir upura vai tuvinieku ziņā un tikai.
bet sabiedriskā līmenī, piedošana notiek caur sodu. tā ir pasaulīgā alga par pārkāpumu - sods. bet līdz ar sodu nāk arī piedošana, jeb salīdzināšana. izciešot sabiedrības piespriesto sodu, noziegums ir dzēsts.
nekad, nekad cilvēki nav aicināti nepretoties ļaunumam sabiedriskā līmenī. neviena sabiedrība tad nespētu pastāvēt. tas tikai veicinātu ļaunuma izplatību.
vai tad noziedznieks, kurš kopā ar kristu krustā sists lūdza piedošanu un tad prasīja sevi atsvabināt no sabiedriskā soda? vai tad kristus devis noziedzniekam piedošanu un tāpēc arī mūžīgās dzīvības solījumu uzsauca sargiem "ei, šis čoms baigi nožēlo, celiet ka nu viņu nost no krusta"? nekā tāda. sods bija jāsaņem, pasaulīgais sods. bet no Dievišķā soda noziedznieks ir paglābts, lai arī nāve tika saņemta kā sods no sabiedrības. un abas saņemtās lietas ir saņemtas taisnīgi - navessods par noziegumu, bet piedošana par nožēlu.

kas attiecas uz altruismu, tad tas nemaz nav viens un tas pats, kas piedošanas mācība. lai arī tās iet roku rokā, bet nav viens un tas pats.

Samila  Un kurš interesanti būs tas soģis un visa labuma mērs?

Atceros vienā no vecākajiem tiesību, reliģijas un kultūras avotiem bija teikts: "Lai met akmeni tas, kurš bez grēka!"

PS Diez vai būs iespējams dvēseli sabradāt, arī alegorijā.

sandra111  palasi Ļevašovus,,,

Puma  Piedošana tā ir katra personīga izvēle un ar pāridarītāju tam nav nekāda sakara (tas izdara savas izvēles). Piedošana ir notikušā pieņemšana un atļaušana sev dzīvot tālāk nevis pagātnē turpinot rētās kaisīt sāli. bet tas nav viegli..

limonija  "Aci pret aci un zobu pret zobu" - teikts Vecajā Derībā, bet Jaunajā - "pagriez otru vaigu(sitējam)"- aptuveni citēju. Katram pieder izvēle - pēc kuras "instrukcijas" rīkoties;)
Ja nopietni - viss atkarīgs no situācijas . Sīkumus piedodu momentā, bet apzinātas nelietības - nekad. Un tiešām baidos, ka tikai dusmās kaut ko nenovēlu(jo mēdz piepildīties)...Atriebšana piederot Tam Kungam, ne man.

Neesmu_Alise  Ja uz to paskatās no otras puses........ Nereti pārprasta situācija vai paša stulbums rada milzīgu aizvainojumu, kas ir tikai un vienīgi konkrētā cilvēka problēma...... Un tad vēl profesionālo cietēju vēlme savu problēmu padarīt par visu tuvāko kopīgo lietu plus arī citiem likt justies vainīgiem un tikpat slikti........Ir taču cilvēki, kuru dabīgais stāvoklis būt aizvainotam, pazemotam, upurim, cietējam.............Bieži tas raksturīgi vecākajai paaudzei.

BritjaLila Jāpiedod citiem ir sevis dēļ, bet lai nepieļautu citu bezatbildīgo rīcību, vienkārši jāuztaisa attālums starp sevi un pāridarītāju, tādējādi liekot manīt, ka... nākamās atbildes