Vilšanās

jurks  gan gan! vīlušies savos spēkos un vīlušies tajā, ko gaidījām no otra cilvēka, bet nesagaidījām:(
diemžēl ja mēs cerēsim uz savu prātu un spēku, vai otra cilvēciņa gudrību un spēku, mēs būsim vīlušies notekti!!!

MrJones  Nezinu vai tie ir konkreeti raksturojami, kaa meli(?)...mani ir daudz sievietes pieviilushas,,parasti, kad ir taa ´´rozaa brillju´´ faaze, saka ka baigi miil cik viss forshi, laimiigas, pats forshaakais puisis...beigaas krataas valjaa! Kaapeec taa...?
Tad sanaak, ka tu vairs neesi tas pats cilveeks..? Sievietes ir ljoti nepastaaviigas, vispaar kaa buutnes, gan domaas gan spriedumos gan sadziive....gan ari tai´s pashas miilas lietaas, taapeec vilshanaas gaidaamas ik uz solja!

Secinaajums - netici sievietei.

jadore  Pirmais variants... Otram nav nekāda pienākuma piepildīt tavas gaidas, tās ir tavā galvā.

mis_parkere  Dzīvē var paļauties tikai uz sevi!

kokote  Tavos gados vēl var būt arī 2.variants, bet ar dzīves pieredzes uzkrāšanos vajadzētu saprast, ja nākas vilties, tad tā ir katra "vēlamā uzdošana par esošo". Reizē ar pieredzi jānāk sapratnei, ka ne pats ne otrs cilvēks radikāli neizmainīsies. Bērnībā un jaunībā iegūtie un izveidotie uzvedības paradumi, priekšstats par ētiku, morāli, pieklājību, "vajag/nevajag" (vērtību sistēmu kā tādu) nosaka cilvēka būtību. Katra paša izvēlē ir ar kādu cilvēku uzturēt kādu komunikāciju ar kādu ne, un pieredze ļauj ātri saprast, kas ir kas. Ja cilvēks jau pēc 30 lolo cerības, ka kaut kas kaut kā otrā cilvēkā mainīsies, tad tas ir vairāk kā naivi un otra vainošana ir ērtākais aizbildinājums savam nedaudz infantilismsm.

AivarsN  Vai karini makaronus,vai runā baltu patiesību,no vilšanās nebūsi pasargāts,jo izprast sieviešu dabu,mums vīriešiem nav lemts.

Araabs  Tā jau OHO iet.Babuļi saraksta melus profilos,bet kad nāk gaismā tad jūtas pēc pasūtīšanas vīlušās.(Es savos 60 izskatos uz 45... tā domā patti un draudzenes piebalso.Realitātē izskatās uz sliktiem 65:((

suns  Vārds "meli" kārtējo reizi tiek lietots nevietā. Manuprāt, pareizāk būtu, ka vilšanās ir paša uzstādīto mērķu un cerību (bieži vien nepamatoti, nevietā un/vai no nepareizā cilvēka) nepiepildīšanās.

suns  mis_parkere, nu neapskaužama Tava dzīve...

zebra27  tieši meli---sieviete sev melo, iestāstīdama, ka kaut kas ir tāds vai savādāks. Kad nesanāk iecere, tad viļas. Nebūtu sev melojusi un smadzenes ieziepējusi, nebūtu jāviļas.
Sievieti pārsvarā neinteresē īstenība, viņai klapītes reproduktīvā vecumā. Lai pasaule neizmirtu.

Karmensita  gan tā, gan šitā

limonija  Tad, kad sāc visiem redzēt cauri, dzīve kļūst baigi neinteresanta:D "Labāk ir simtkārt vilties nekā neticēt nevienam un nekam" - Zenta Mauriņa.

adamsone  Tā gadās. Visu nevar paredzēt un visu nevar zināt.

piparbecinja  Visai muļķīgs apgalvojums. Ja bērna māte vai tēs dzer, vai bērns ir vainīgs, ka sacerējies, ka par viņu senči rūpēsies? Pie mums vispār ir pieņemts, ka cilveks vienmēr un visos apstākļos pats ir vainīgs un muļķis. Ja tev nemaksā jēdzīgu algu - pats vainīgs - pietiekami neziepējies priekšniecībai cuarumā, ja vakarā vārtrūmē atspārda - pats vainīgs - neesi pietiekami žigls skrējējs vai pa muti devējs, ja neesi gana smuks - pats vainīgs ne tos senčus izvelējies vai vnk .udaks, ja neesi pietikami turīgs - pats vainīgs - jo nejēdz taisīt šmuguli ar glanci. Tāds kapitālisma murgs.

p_p  Nu, kāpēc uzreiz "melu"?
Tas ir tikai normāli, ka cilvēks, pamatojoties uz faktiem, vēlmēm, personīgo pieredzi un vēl dažādiem mainīgajiem, būvē savus priekšstatus un saista savas cerības. To var saukt par sadomāšanos. Vai uzticēšanos.
Un, jā, pārsvarā vilšanās notiek tad, kad uzbūvētais priekšstats un sasaistītās cerības izrādās uzbūvēts/sasaistītas nepareizi un realitātei neatbilstoši.

Es personīgi pievienojos Mauriņas kundzei: labāk ir vilties nekā nekad nevienam neuzticēties.

Ananda_A  Izskatās, ka vislabāk strādā princips: Izturies pret otru tā, kā gribi, lai izturas pret tevi.

Lai gan, mēdz būt arī tā...
Ja izturos labi pret kādu, bet viņš ņem un izlamā mani, vajadzētu šo ar izlamāt, bet nepatīk lamāšanās kā tāda; tad gan ir vilšanās...vajadzētu šo piekaut, bet nemāku! Vilšanās sevī par sevi, ka kauties un lamāties nemāku!

Visi egocentriķi gaida sajūsmu bezgalīgo par viņu personu, pretimnākšanu nesavtīgo, uz rokām nēsāšanu, bet pats(pati) tikai pieprasa, kritizē utt. Loģiski tādam kritizētājam agrāk vai vēlāk vilšanās garantēta. Tie, kas dod nesavtīgi, tiem vilšanās nedraud. Vilšanās ir patērētāju un egoistu hroniska sajūta.

BritjaLila  Egoists vaino citus, gudrais saprot, ka viss, kas ar viņu notiek ir pašu darbības sekas :)

Rinkulis  Var būt vilšanās, var būt izbrīns. Tu vari būt izbrīnīta par kāda cilvēka rīcību, notikumu - tu to negaidīji - nenotika tā, kā tu sagaidīji, bet nu kas no tā...
Vilšanās - tas jau aizskar personīgo ego - nenotika pa prātam, Ego netika apmierināts, kas izsauc to negatīvo jūtu uzplūdu. Kad tas notiek? Tas notiek tad, kad ir izvirzītas pārvērtētas (nereālas) ekspektācijas. Piemēram cerēt, ka vīrs alkaholiķis, kas plosto mēnesi, pēkšņi ieradīsies mājās skaidrā, vai latloto izkritīs laimīgie skaitļi, vai svešs cilvēks nolasīs domas un izdarīs pa prātam, kaut viņam nav ne mazākās nojausmas.

Samila  Vilties var pats, bet otrs - sarūgtina ;)

100sun  Rinkulis, pastāv arī variants, kad reizēm ekspektācijas uzbur otrs :)

preilene Vilšanās ir tad, ja sagaidītais rezultāts atšķiras no gaidītā. Tātad - pats vien vainīgs :). nākamās atbildes