Vilšanās
Kaut kur lasīju šādu atziņu: Vilšanās nav nekas cits kā tikai tavu paša izdomātu melu izgāšanās. - Kā tad ir? Vai viļamies, jo paši sadomājamies, vai arī tomēr otra puse (otrs cilvēks) liek vilties un tas nav no paša atkarīgs?preilene Vilšanās ir tad, ja sagaidītais rezultāts atšķiras no gaidītā. Tātad - pats vien vainīgs :).
selietis7 Melot par sevi jeb kurā gadījumā ir nepiedodami,vēl ļaunāka ir patiesu faktu noklusēšana,jo kad nāk gaismā,tad ir ne tikai vilšanāsvien. Iedomājaties situācoju,kad pirmos pāris mēnešus vīrietis sibieti nēsā bez maz vai uz rokām,un tikai vēlāk atklājās,kāda ir viņa patiesā daba. Nesaprotu,kāpēc noteicošais faktors ir cilvēka izskats,nevis viņa rakstura īpašības.
likky666 Es arī nedomāju ka tas ko mēs sadomājamies, var nosaukt par "meliem". Tās ir cerības un tas nav sinonīms vārdam "meli". Tas ir tikai normāls process ja cilvēkam ir cerības ka kaut kas notiks, kaut ko viņš sasniegs vai kāds viņam kaut ko izdarīs. Ja šīs cerības netiek attaisnotas, rodas vilšanās sajūta. Cerības, protams, ir tikai un vienīgi no mums atakrīgas bet tās, savukārt, rodās tad kad kādu ārēju apstākļu rezultātā tās piedzimst mūsu galvās. Tāpēc arī tie citi cilvēki nav nemaz tik nevainīgi, jo tieši viņi ar savu rīcību, vārdiem, izprovocē to ka mēs viņiem ticam. ... Bet, vainojot ārējos apstākļus, grūti ir kaut ko mainīt. Jo vienu ārējo apstākli var ietekēts kāds cits (jāatcerās, ka dzīve negrozās tikai ap sevi pašu).
| << iepriekšējās | Atbildes 21 līdz 23 (kopā 23) |
