Ko darīt? Mēģināt uzlabot attiecības, vai distancēties?
Ko darīt? Mēģināt uzlabot attiecības, vai distancēties?Man ir vajadzīgs padoms, varbūt kādam ir bijusi līdzīga pieredze. Man ir ļoti dīvainas attiecības ar mammu. Nekad neesmu jutusi, ka viņa mani mīl. Nē, mani nesita, vienmēr biju apģērbta un pabarota, bet vienmēr ir sajūta, ka neesmu viņai gana laba- nekad nebiju un neesmu pietiekami skaista, gudra utt- joprojām (man 32) viņa vērtē manus 1-2 liekos kg, pāris netīros šķīvjus izlietnē, vīru, kas neizskatās pēc Alena Delona, "prasto" darbu, lai gan pati ir resna, mūžīgā nekārtībā ar diviem kaķiem dzīvojoša bezdarbniece, kam vīrietis pēdējo reizi ir bijis gadus 30 atpakaļ. Viņa nepamāca, bet uzbļauj, nepalūdz, bet pieprasa, praktiski rēķinās tikai un vienīgi ar sevi, un tad, kad kāds cenšas mierīgā tonī skaidrot, ka varbūt vajadzētu ieklausīties arī apkārtējos, tiek uzbļauts, ka visi ir nenormāli un ar troksni aizcirstas durvis.
Nesen, viņas dzimšanas dienā, skatījos uz viņu un sapratu, ka patiesībā savu mammu nevaru ciest, ka visa saskarsme notiek tikai pienākuma pēc. Es piespiežu sevi viņai zvanīt, izvairos satikties, izdomāju visādus attaisnojumus. Un par šo sajūtu es savukārt jūtos vainīga, jo visi apkārt pieprasa, godāt un mīlēt māti, bet tā nu ir sanācis, ka viņa ir cilvēks, ko vēlos redzēt vismazāk. Man nav pilnīgi nekādu saskarsmes problēmu ar citiem cilvēkiem, piemēram, vīra māte mani dievina, man ir daudz draugu, darbā kolēģi ciena, respektīvi, ar visiem citiem attiecības ir kārtībā, bet ar pašas māti katra tikšanās norit milzīgā saspringumā.
Būtībā visu, ko dzīvē esmu sasniegusi, esmu panākusi nevis pateicoties, bet par spīti viņai- piedzimu dziļos laukos, jau no 15 gadiem dzīvoju atsevišķi un strādāju un esmu "izsitusies". Man ir divi dzīvokļi vienā mājā, un vienā no tiem jau pēc nedēļas ievāksies mana māte, kas ir pamanījusies sačakarēt gan savas finanses, gan attiecības ar apkārtējiem un situācija ir tik bezcerīga, ka es būtu pēdējā maita, ja atteik
kolakola
Situācija sasaucas ar reiz izlasītu grāmatu. Marija Kardināle "Es piedzimu no jauna"
Nav iespējams izmainīt otru cilvēt, bet ir iespējams mainī savu attieksmi pret notiekošo.
Postremo ieturi zoliidu distance. Kaa es, vismaz 8000 km.
AudraSeele Tās ir karmiskās attiecības. Ar spēku un naidu tās neatrisināt. Savaldies un pierunā māti konsultēties pie psihiatra, jo rādās, ka viņai ir smaga slēptā depresija. Viņa "tāpat vien" to neatzīs. Smags gadījums. Arī pašai vajag gudra ārsta konsultāciju, citādi zaudēsi veselību. Saku no pieredzes.
limonija
Viena lieta ir tās "jābūt tā un ne citādi" teorijas, taču dzīves realitāte bieži vien ir pavisam cita. Un tas ir normāli, ka Tev nav cieņas pret cilvēku, kurš tevi pazemo, neciena un manipulē ar Tevi(ja stāsti patiesību). Iesaku palasīt(kaut vai "pa diagonāli") Viestura Rudzīša grāmatu "Meita un māte" - tur ir viena nodaļa par mātēm, kuras nepārtraukti "grab" - tu nekas nesi, neko nevari. Ar to ir jātiek galā tādējādi, ka nav jāņem par pilnu patiesību tas, ko viņa saka vai dara. Pilnīgi iespējama psihiska saslimšana(mātei), nevajag ļaut arī sevi novest līdz tam. Pavisam no savas mātes meita aiziet nevar nekad(ne fiziski, ne garīgi, tās ir saites uz mūžu), bet nav jāļauj sevi kropļot. Mēs taču nepieļaujam domu, ka viss, ko par mums saka radi vai kaimiņi, ir balta patiesība. Arī mātes statuss nenosaka to, ka viņa ir nekļūdīga un ka viņai visur taisnība attiecībā uz savu bērnu.
P.S. Šoreiz nepiekrītu fargo - par vainas apziņu. Nē, no tās jātiek vaļā - šinī situācijā tieši tā Tev traucē saskatīt savu upura lomu un izārstēties no tās uz visiem laikiem. Kā konkrēti rīkoties? - es Tavā vietā pateiktu, ka neesmu pelnījusi šādu atteiksmi un ar to nesamierināšos, bet mātei jāsaprot, ka tā būs viņas izvēle - vai turpināt Tevi grauzt un palikt lepnā vientulībā, vai arī mainīt kursu uz citāda veida attiecībām(ja vien viņa nav psihiski slima - tad jāarstējas).
Alexa
Pagātni neizmainīsi, bet tagadne un nākotne ir atkarīga no Tevis!
Kā arī tas, kāda būs Tava ģimenes dzīve, ir atkarīga no Tevis!
Māti Tu neizmainīsi, viņa arī pēc savas gribas nemainīsies, un dzīve viņu arī neizmainīsies, tāpēc Tev atliek pieņemt māti tādu, kāda viņa ir, kā arī pagātni tādu, kāda tā bija!
Savukārt, tas, kāda būs Tava nākotne un Tava ģimene, būs atkarīgs no Tevis, kā spēsi sakārtot savas attiecības ar māti!
Esi savas dzīves noteicēja un nosaki, kādas būs Tavas attiecības ar māti!
Manā skatījumā ir tikai viens risinājums - norobežoties no viņas! Maksimāli! Citādi dēļ mātes upurēsi savu ģimeni!
Esi ciniska, esi drosmīga, uzņemies atbildību par savu dzīvi!
Ir vairāki risinājumi - īrē priekš viņas citu dzīvokli citā vietā, uz pansionātu, piemēram!
P.S.Rakstīju arī sev!
piparbecinja Viņa tevi neciena un izmanto. Un vainīga jūties tu nevis viņa. Nu, padomā loģiski, vai tas ir prāta darbs? Kraties no viņas vaļā, kamēr jums ar vīru nav nervu sabrukums iestājies.
100sun
Tu neesi nevienam neko parādā.
Mātei ir sava dzīve, Tev sava. Ar problēmām nevajag sadzīvot.
| << iepriekšējās | Atbildes 41 līdz 47 (kopā 47) |
pievienot viedokli
uzdot jautājumu
Vēlies iepazīties vai meklē draugus? Iepazīšanās internetā -
viss par iepazīšanos internetā, atsauksmes, padomi, kā arī plašākā iepazīšanās sludinājumu datu bāze.
www.iepazisanas-interneta.lv