vai tā var domāt, ka mēs pamanījuši otrā cilvēkā
savas negatīvās īpašības (var būt tās ir neapzinātas), mēs sajūtam "sprādzien veidīgu" vajadzību aizrādīt vai kritizēt, pievēršot daudzu uzmanību un pasvītrojot viņa kļūdu?neko "no tā kādā krāsā cilvēkam mati ,nemainās viņa būtība" - nemainās, bet tā ir viņa būtības nu vismaz kaut kādas daļas izpausme. Un tā jau nav kritika, bet vairāk uzskatu konflikts.
orhidea bet kritizē :) ja cilvēkam ir tetovējums arī kritizē ..tādi mēs esam kritiķi ..es arī :)
miers2 mati zilā krāsā un tetovējumi nemaina būtību, bet iesaka sargāties no šīs būtības, jo tā ir norāde, ka šim cilvēkam galvā dzīvo citi putni un tie nesadzīvos ar manējiem..ja man cilvēks šķiet simpātisks, tad šim mati nav zili un tetovējumi nav uzkrītoši pamanāmi
orhidea
nu re man atkal patīk zili mati :)
tāpēc vajadzētu kritizēt nevis zilos matus , bet rīcību (ja šo matu īpašnieks piem.,iesper sunim)
miers2 manuprāt temats pēc būtības ir melīgs, jo mani kaitina tikai tāda citu cilvēku rīcība un uzskati, kā es pats nekad nedarītu..mani nekaitina savējie trūkumi, bet kaitina svešie
coldlands Jasauc ir savos vardos, ja cilveks ir dunduks, tad ta ari japasaka, jo pieklajigu kritiku vins diez vai sapratis, padomas vel ka slave vinu.
Neesmu_Alise Zinu cilvēkus, kuri dzirdot simfonisko mūziku, kļūst ļoti uzvilkti. Viņiem par to ir savs īpašais viedoklis, kuru necenšas slēpt. Jo, tas ir tik kaitinoši - nu kā var patikt TĀDA MŪZIKA...:)))
av2 no taadiem, kas sava acii neredz ballkki, bet otram aizraada par skabargu....izvairos. Punkts.Nav tak spiesta lieta kontakteeties. Ja nu vieniigi..darba dariissanaas.
AIVIITE Vispār jau tā esot- citos krīt uz nerviem tas, ko neciet pats sevī.......Labāk sākt ar sevi:)
_Ieva
Šeit aust atmiņā viens stāsts par mūku un dzejnieku,ar ļoti sliktu reputāciju, ko bija ieguvis sava rupjā, neciešamā rakstura dēļ.Reiz dzejnieks, kaitinot mūku jautāja:
— Kam es esmu līdzīgs?
— Tu esi līdzīgs Buddam — atbildēja mūks.
Dzejnieks iesmējās un teica:
— Vai zini, kam tu esi līdzīgs? Tu esi līdzīgs mēslu čupai!
Mūku tas necik neizbrīnīja. Viņs turpināja smaidīt. Zaudējis drosmi, dzejnieks pajautāja:
— Kāpēc gan tu neapvainojies un nesadusmojies?
Mūks atbildēja:
— Tas, kurš apzinās sevī Buddas dabu, redz to ikvienā cilvēkā. Savukārt tas, kurš pilns mēslu, redz arī pārējos kā mēslu čupas.
juicy Pilnībā piekrītu AivarsN viedoklim! Nekas nevar "izbesīt" vairāk kā tavs spoguļļattēls .
jurks -Ieva! Jā laba gudrība! Mēs katrs par otru spriež pēc sevis!
| << iepriekšējās | Atbildes 21 līdz 32 (kopā 32) |
