Attiecību brīvība?

AijaT  kokote kā vienmēr. Maucības neatbalstīšanu jauc ar "postpadomiju.

Gripa  Uzticība ir visa pamatā, cik daudz uzticamies otram. Nedomāju,ka kādam/ai patiktu ,ja ik dienu kāds/a čakarētu prātu ar to - kur biji, ar ko biji un laika uzskaiti.

Geisha  p_p neķer vārdus ārā no konteksta. Jā tieši tā - neviens ne vienam nepieder. Tev nepieder pat tavi bērni vai vecāki. Par vīrieti pat nerunāsim. Tev var piederēt zeķes, bļoda, māja vai cauras zeķes, bet ne cilvēks.
Paši pinaties savos spriedumos :
Es = brīvs/a,
Tu = mans īpašums?
Mēs = es + es + mans īpašums + vīrietis/sieviete (necils vergs) = laimīga ģimene?

beatrise4  Jautājumā aprakstīta situacija vispār nav traktējama ka attiecības, tapēs jautājums par brīvību ir lieks. Tie ,smalki izsakoties ,ir gadījuma sakari, bet varētu to traktet arī sulīgāk. Cits jautājums ir par atļaušanās robežām , ja uz savstarpējām jūtām balstītas attiecības tiešām pastāv. Tā ir ļoti plaša un individuāla izvēle, bet tā nedrīkstetu sapinat nevienu no partneriem Tas laikam ir galvenais noteikums.

neko  Ja tā padomā manā dzīvē šis brīvības jautājums nekad nav bijis aktuāls, brīvība vienmēr ir bijusi (variantos kur viņa nav viss beidzas nemaz nesācies). Tikai tā kā man nepatīk dalīt uzmanību nemēdzu gulēt ar vairāk kā vienu sievieti vienlaikus. Varētu teikt tā; varējis esmu vienmēr, tikai jau ļoti sen nav bijusi interese attiecībās esot tā darīt. Agrā jaunībā visādi bija, bet tas bija sen un sen vairs nav taisnība.
Tā pat vienmēr esmu attiecies pret sievietēm. Ja es viņai esmu vienīgais, jo viņa tā vēlas - brīnišķīgi, bet uzticība tikai tāpēc ka tā ir pareizi, bet viņas vēlmes ir citādas man nav vajadzīga. Un ar nevarētu teikt ka kāda uzzinot "ka ir atļauts" tā jau nu uz reiz būtu skrējusi šo iespēju izmantot.
Rezumējot - pat vaidot pilnīgai brīvībai attiecībās, tas nebūt nenozīmē, ka visas piedāvātās iespējas tiks izmantotas. Tas vairāk aktuāli tiem/tām kas ilgi "pie ķēdes" turēti vai vēl jo projām sev jāpierāda pievilcība pretējā dzimuma acīs.

Savukārt, kas attiecās uz kontaktēšanu ar pretējo dzimu es sevi neuzskatu par tādu pilnību, lai kādai aizstātu visu pārējo pasauli. Pat vēl vairāk- nevēlos būt vienīgais vīrietis ar ko viņa kontaktē. Savukārt ja kāda iedomājas, ka es viņas pēc atteikšos no savu draugu loka (kurā arī ne mazums sieviešu) ar ko 10, 15 un vairāk gadu garumā kopā iziets caur "uguni un ūdeni"..... tad viņa vienkārši nav pie pilna prāta. Par laimi manā dzīvē tādu trako nav:)

psychobitch  tas, ka vīrietis guļ ar vairākām ir tikai pašu sieviešu nopelns - viņas pārguļ ar viņu...
kļūt uzticīgam vienai - uztvert sievieti nopietni, bet līdz nopietni nespēj pavilkt vairākums pašas sievietes...

Geisha  bitīt matos, vai tikai porņukus nebūsi saskatījusies kur viens vīrietis+ 3 daiļavas? Nu protams, ka viņš dotajā brīdī guļ ar 1 sievieti. Un šajā brīdī viņš viņai ir uzticīgs (tai ar ko patreiz piparus skalda).
Gribēt jau var, lai zilonis lidotu, bet reālajā dzīvē nelidos. Tieši tāpat ar vīriešiem - gribēt jau varam lai tikai mani redz vīrietis, bet reāli dzīvē viņš redzēs arī citas daiļās būtnes. Pašas taču arī nestaigājam paltrakos ietinušās.

Vanesa15  Vai nu vazājies apkārt katru nakti pa citu gultu un drāzies ar ko vien gribi, vai izvēlies vienu un nekrāp.
Abus kopā jaukt nevajag.

Seendija  Paldies Vanesa15, ārkārtīgi patiess un trāpīgs komentārs.

Paula6  Sapratu autori un jautājumu...krāsa nav sabiezināta, bet dzīvē tā ir daudz biezāka un tumšāka. Brīvības izpratne, īpaši attiecībās, katram ir sava un viena kopsaucēja nekad nebūs. Ja maina partnerus kā dakters cilmdus, tad tā nebūs brīvība, bet gan izlaidība...lai gan te vairāk jālasa ka cilvēks tādā veidā meklē īsto partneri. Vispār, cik ir secināms no sarunām ar abiem dzimumiem, tad cilvēki mēģina tādā veidā pierādīt, īpaši sev, ka vēl ir vajadzīgs kādam, vēl ir svarīgs sev un citam/ai, ka kaut ko var, bet patiesībā, ko gan tikai retais atzīst pēc šādām attiecībām, izjūt tukšumu sevī un lai aizpildīti to metās jaunās attiecībās, ko par attiecībām nenosauksi. Brīvība attiecībās...tā ir spēja pieņemt gan sevi, gan otru tādu, kāds tu esi patiesībā, ar visiem +/-, tā ir spēja dot otram arī psiholoģisko brīvību, komunicēt un tikties ar draugiem/dzenēm, nodarboties ar saviem hobijiem, nepārmetot to otram un tai visā, uzticēties otram un cienīt viņu, mīlēt par to, ka man/tev ar viņu ir labi un interesanti visās jomās. Ja arī gadās kādas domstarpības, tad tās izrunāt, nevis uzreiz skriet pie citas/a, jo tās tad vairs nav attiecības, bet tikai tāda tikšanās. Lai būtu brīvs attiecībās, ir jāaudzina sevi kā personība...tādu šodien ir maz, tāpēc arī bieži izjūk t.s. attiecības.

limonija  Palsījos nesen materiālu par Ivandi Kaiju - pirmo latviešu rakstnieci, kura uzdrošinājās pacelt tēmu "sieviete un sekss ārpus laulības" savā daiļradē. Tas bija gandrīz pirms 100 gadiem...Interesanti, bet pat mūsdienās daudzi vēl domā, ka vīriešiem ir dabiski tikties ar vairākām un visnotaļ brīvi uzvesties seksa lauciņā, bet sievietēm pie tāda paša dzīvesveida tiek nelāgas birkas piekarinātas...Pilnīgi piekrītu Vanessa15 - līdz īstā atrašanai tas der abiem dzimumiem, bet savu īsto cilvēku krāpt nevajag. Un nav te ko filozofēt, ka laulība garlaicīga, seksu nedod tā, kā vēlas utt. Pats šo cilvēku izvēlējies - ar varu neviens nespieda, sekss atļauts arī agrāk, nebija jāgaida kāzu nakts. Tad par ko diskusija? Par cūcības attaisnošanu pēc pilnas programmas?

kokote  Aija T. laikam ir problēmas ar lasītprasmi, spēju abstrakti domāt un tā. Es par jēdzinu "brīvība" komentēju, bet neko neteicu par jēdzienu "izlaidība". Ētiskās un morāles normas ir katras sabiedrības eksistences pamatā. Tiem, kuri tās ignorē ir jāreķinās ar sekām. Ja mūsu sabiedrības morāles un ētikas principus pēc gadiem 100 kāds analizēs izmantojot mediju ziņu portālus, šķiet, ka pētniekiem paralēles ar Romas impēriju sabrukuma stadijā nebūs tālu jāmeklē. Ja kaut kas no tēmas mani satrauc, tad tā ir mēdiju piesārņotība un tās ietekme uz pelēkās masas tīņiem, kuri ziņu portālos lasa par "nācija sajūsminās"par kārtējās tjūnētās lelles vai kāda politiķa faktiski izvirtīgo dzīvi.
Autores teksta sakarā. Nesaprotu, kāpēc man kā brīvai sievietei, ja es aizeju uz randiņu, būtu kāda atbildība jāuzņemas vai arī jāaizliedz sev komunikācija ar citiem. Manā praksē gan nav bijis "gulēt ar vairākām( vairākiem)", nespēšu komentēt - tur droši vien autorei jāizsaka sava pieredze kā tas domāts.
Realitātē jau sapratu "o čom reč", kura(š) ta negrib to "lielo skaisto, līdz kapa malai", bet atkārtošos nez kuro reizi, ka tāds sapnis realizējas, kad sastopi to vienīgo (to ar kuru ir vienādi morāles, ētikas, pasaules redzējuma, materiālā uzstādījuma un 111 vēl faktors saskanīgs, arī sex protams), kāpēc satraukties, ka citi ir citādi, vienkārši ceri (vai iesaisties aktīvos meklējumos) sagaidīt to atbilstīgo. Kā tur tajā banalitātē bija, ja ļoti vēliestad pasaule sadosies rokās- laikam par maz vēlies, par daudz analizē un nosodi.
P.S. kā jau vakar citā komentārā atzīmēju: portālam ar indivīda morāli un rīcību nav nekāda sakara, tas varbūt ir līdzeklis, kur to izpaust.

Seendija  Uzdodot jautājumu nebija vēlme, lai kāds apspriestu manu personību, mācīsimies būt korekti.Runa iet par tendenci un te nevienam nejautāju palīdzību, lai apspriestu kādu manas dzīves jautājumu.

fargo  ne tieši jautājumu, bet gribas pakomentēt to "neviens nevienam nepieder" jabadabu.
vīram un sievai ir jatop par vienu miesu. ko tas nozīmē? taču ne vienu fizisku ķermeni, bet ko tad?
kā atomi ar elektroniem apvienojoties veido kaut ko jaunu un vēlāk arvien sarežģītākas saites, tāpat cilvēki viedo kopības. un nākamā pakāpe pēc "Es" ir... "Mēs", ši nākamā cilvēces esības pakāpe - "mēs" ir spējīga veidot jaunus "es" un atkal sākas no jauna. divi pirmie "es" - vīrs un sieva, veido pašu pamatu veselīgiem "es", viņi top par "vienu miesu", primāro pakāpi, kas var veidot citus "es".
viena miesa, viens ķermenis. un tagad padomā, vai kādu ķermeni veidojošie orgāni un locekļi ir viens otram nepiederīgi? vai tad apziņa filosofē par to, ka tās nesējam ķermenim tagad nepieder šī paša ķermeņa nagi da ragi? tie ir citi, savādāki, dažādi, bet kopā tie ir šī vienība - ķermenis. tāpat ģimene. tā sastāv no cilvēkiem, + un - veido kaut ko kopā un veidojot kaut ko vienu, kaut kādu nākamā līmeņa apvienību, kā var teikt, ka tie nepieder viens otram? acis nepieder galvai? katra pati par sevi? viņi pieder tik cieši, cik cieša ir pati vienība, piemēram, ģimene. jo mazāk viņi viens otram pieder, jo vājākas ir saites. visdrīzāk, tās zudīs un ne līdz ar navi, bet dēļ savstarpējās piederības trūkuma.
tāpat bērni. tie vēl kā pieder vecākiem un vecāki pieder bērniem. šī piederība kādam, patiesībā, ir eksistenciāls pienākums. atbildība, sociālo saišu līmenis, par kuru svarīgāka nav. nevajadzētu būt. ir citi, savādāki, bet šis... tam vajadzētu būt centrālam cilvēka pasaules uztveres gravitācijas punktam - piederības sajūta. ģimenei, tēvam, bērnam, mātei. tūlīt aiz "es", šis ir otrais apziņas līmenis, kas veido personas apziņas perspektīvu laikā. piederība.

atvainojos, ka komentārs nav tieši par tēmu.

p_p  Geiša, man prieks, ka tev pieder zeķes, bļoda, māja vai cauras zeķes, bet man pieder mans mīļotais vīrietis, mani vecāki, mani bērni. Un es piederu viņiem - t.i. mēs viens par otru esam atbildīgi.
Un nevajag atsaukties uz visādām patoloģijām - tādā veidā jebko var novest līdz absurdam.

PS. pie iepriekšējā aizmirsu minēt ļoti svarīgu attiecību brīvību - brīvību pārtraukt/izbeigt attiecības.

edding  "Uzdodot jautājumu nebija vēlme, lai kāds apspriestu manu personību, mācīsimies būt korekti"
Uz šo var necerēt, vienmēr atrodas kāda mēslu vabole, kura apvainos autoru, bet uz jautājumu pat neatbildēs.

illbeback  Nevajag jaukt saitā sēdošos ar dzīvē sastopamajiem. Pa lielam šeit visiem ir kaut kāda līmeņa kukū. Man pilnīgi vienaldzīgs kāds ir vairākuma viedoklis. Man ir savs viedoklis un interesē tikai tie cilvēki kuru viedoklis sakrīt ar manējo.

edding  19:15
Man akal tieši otrādi. Interesē tie, kuri domā pretēji, nekā es. Interesē viņu pamatojums.
Protams, ja autoram pasaka tu esi muļķis un pastāsta kā viņš dzīvo/ domājot ka zina/,tas ir stulbi un tie viedokļi man neinteresē.

Seendija  Mani arī interesē pretēji viedokļi, tikai reizēm kaitina kategorisms, ja kāds uzskata, ka viņa viedoklis ir vienīgais pareizais.

jozolsen  Kādreiz tā brīvība bija tikai vīriešiem...Tagad arī sievietes to panākušas un pašas par to rezultātu brīnās!!

Discreta  Tāds iespaids tiešām rodas, bet varbūt tā ir tikai ilūzija vai apstākļu sakritība. Gribētos par cilvēkiem domāt labāk.