Kļūdīšanās. Kā rīkojaties, lai piedotu sev kādu kļūdu?
Vainas apziņa nekur neved, bet citi par mūsu kļūdām tieši cenšas ievilkt vainas apziņā. Nu labi, var šamējiem palūgt piedošanu, varbūt piedod ar. (piemēram satiksmes negadījums) Kā ar sevi? Vai analizējat savas kļūdas, vai spējat sev piedot?Valensija01 Viss atkarīgs cik nopietna/nenopietna kļūda un pret kādu cilvēku- tuvinieks, radinieks, paziņa, svešinieks utt... Tākā viss atkarīgs no konkrētās situācijas....
Ananda_A Tad jau sanāk, ja sabrauc mātes sunīti, tad ir milzīga kļūda, ja kaimiņienes, tad sīkums. Un vaina arī sanāk pēc apmēriem atšķirīga. Kuru sev vieglāk piedot? Mazo(kaimiņu suņuks) vai lielo(mātes sirdsmīļumiņš) vainu?
eva_ Ja cilvēks dzīvo ar nemitīgu vainas apziņu un šausta sevi, tad viņš agrāk vai vēlāk var psihiski saslimt, tāpēc vienīgais veselīgais ceļš ir izanalizēt kļūdas un citreiz censties tās neatkārtot. Ne vienmēr var sanākt, bet tas ir daudz labāk nekā neirotiskā vainas apziņa.
Valensija01 Man pat prātā neienāca , ka pieaudzis cilvēks var kļūdas mērīt "sunīša izmēros" :D Bez komentāriem! :D
well Pārdomāju, izdaru secinājumus un izmetu no galvas. No manas vainas apziņas nevienam labāk nepaliks. Visus, kuri man mēģina kaut ko bāzt sejā, ar lāpstu nolieku pie vietas. Paldies Dievam - nevienu sabraukusi neesmu (tfu, tfu, tfu), bet šādi tādi noslīcinātie grēki palaikam uzpeld no atmiņu dziļumiem - tos tad atkal apskatu, pārdomāju un slīcinu atpakaļ.. :)
labsa tur jāstrādā ar sevi, daudz.... izdarīt var, bet ir grūti
kwinta2
Man pat prātā neienāca , ka pieaudzis cilvēks var kļūdas mērīt "sunīša izmēros"(c)
Kaut kādas mērvienības jāpielieto, kā savādāk sirdsapziņu izmērīsi. Litros vai?
Momo probemātiski. viena lieta ir izanalizēt un mēģināt kļūdas vairs nepieļaut, bet pavisam nemaz nav vienkārši to izmest no galvas- atkal un atkal noskatos. nobraucu reiz kaķi, grūti bija sev piedot, ka tā sanāca, prātā simts un viens variants bija kā būtu vajadzējis rīkoties. par citām situācijām arī. mēdzu sevi šaustīt kādu laiciņu. bet labi, ka esmu iemācījusies ar to tikt galā ātrāk, nekā kādreiz.
limonija Piekrītu Momo - dzīve iemāca sevi ilgstoši nešaustīt, jo no tā cieš veselība. Kādu laiku jau ir nepatīkami, un tas maļas pa galvu - kā vajadzēja/nevajadzēja rīkoties. Bet, ja sekas nav bijušas nevienam traģiskas, tad "noroku" visu diezgan ātri. Tie, kas speciāli cenšas manipulēt ar mani, lai izraisītu vainas apziņu, dabū dzirdēt par sevi nepatīkamas lietas un drīz vien atslābst;)
neko Ja godīgi pat neatceros kad pēdējo reizi esmu ko nožēlojis. Kļūdas protams ir bijušas, bet no viņām vienkārši izdaru secinājumus.. nožēlas nav nekādas.
ne_meklejumos Sabraukt sunīti ir nelaimes gadījums, tā nav kļūda.
Geisha
Kam tas ir vajadzīgs? Kam?
Kad sunim nav ko darīt tas...........laiza.
..... cilvēks vecā kažokā jaunas blusas meklē un skalda matus.
slieks Ir tikai viens, kurš redz, kas Tev sirdī notiek. Redz, cik ļoti Tu nožēlo, cik ļoti vēlies, lai būtu savādāk. Ar cilvēkiem iespēju robežās nokārto konfliktu pati, vismaz mēģini, bet sirdsmieram parunā ar debesīm. Ja būsi patiesa, atvieglojums nāks. Jo, kā teikts - taps piedots tev, ja nevarēji, bet nemūžam tad, ja negribēji.
Samila Palūdzu piedošanu, bet ik pa laikam atceros ;) un tā laikam būs līdz mūža galam. Šķiet, atceros visas kļūdas vai situācijas, kurās domāju, ka vajadzēja rīkoties citādi. Laiks neko nedziedē, dažreiz tikai uzplēš vecās brūces. Vai tas traucē, nē, pie tā pierod. Visas kļūdas ir veidojušas manu personību un ja to nebūtu, tad droši, ka lasītu kaut kur zemenes vai FB ik pa laikam postotu savas pusdienas vai dekoltē.
111zaagis111
Ķļūda vai nekļūda ir subjektīvs šī brīža vērtējums. Kāds būtu rezultāts pie citas darbības
1. Tu to nezini
2. Plānotais pozitīvais rezultāts varētu ilgtermiņā nelikties tik labs.
Varbūt tavi nobrauktie sunīši jau bija saķēruši trakumsērgu un tu viņus nobraucot paglābi kaimiņu bērnu no lielām problēmam .
Tā kā vispār necepties , nav nekas sev jāpiedod. Viss kas nenogalinot padara stiprāku. Un pat nāve ir katras neizbēgama satāvdaļa. Vainu vispār izdomāja mācītaji lai viņu biznesam būtu lielaks noiets.
uusins Jaunībā dikti pārdzīvoju. Šobrīd izdaru secinājumus. Protams, ka sev piedodu! Kam tad vēl, ja ne sev?! Un dzīvoju tālāk. Neko padarīt, bet dzīve ir pārāk īsa un visas kļūdas neizdosies pieļaut...
auklite No klūdām jāmācās ,nevis jāšausta sevi visu atlikušo dzīvi !
jozolsen Lielai dakteris Laiks daudz ko ārstē..Arī sirdsapziņu..
Discreta Es izdaru secinājumus un mācos. Ja izdodas, kādam citam, ar ko dalos, arī par mācību. Šaustīt sevi nedrīkst, var iedzīvoties slimībā.
zirafe2 Neko nenožēloju,tas ir stulbi un lieki laika tērēšana. Kas bijis tas bijs....Bet mācos no kļūdām savām .
Gripa Atkarībā kādas kļūdas. Ir kļūdas pēc kurām pasmaidu , bet ir kļūdas, kuras vnk aizmirst, lai nešaustītu sevi. nākamās atbildes
| Atbildes 1 līdz 20 (kopā 29) | nākamās >> |
