Kļūdīšanās. Kā rīkojaties, lai piedotu sev kādu kļūdu?
Vainas apziņa nekur neved, bet citi par mūsu kļūdām tieši cenšas ievilkt vainas apziņā. Nu labi, var šamējiem palūgt piedošanu, varbūt piedod ar. (piemēram satiksmes negadījums) Kā ar sevi? Vai analizējat savas kļūdas, vai spējat sev piedot?Gripa Atkarībā kādas kļūdas. Ir kļūdas pēc kurām pasmaidu , bet ir kļūdas, kuras vnk aizmirst, lai nešaustītu sevi.
slieksnis Katra kluda ir pieredze, piedot vinu nevajag, vajag macities no vinas
inaralaima Es daru kā Skārleta -par to es padomāšu rīt !Nevajag sevi ķidāt un meklēt visādas vainas,to visu mēs jau izdarījām kādreiz -savos sešpadsmit gados.
av2 Klluudas ir pagatnee. Pa lielam.Dziivoju ssodien. Taa kaa...pagaatne....ir , un paliek tikai pagaatne.Bet, nu vismaz es, aizmirst pavisam vissu nevaru/negribu , nu nesanaak. Pat necenssos. Jo katraa klluudaa ir bijusi dallaa patiesiibas.Jeb, kaadreiz ir taa, ka konkretajaa mirklii, konkreetajaa situaacijaa, tas ko dari ir vispareizaakais. Lai gan riitaa, jau buus cits viedoklis.It sevisskki citiem :)
Geisha
Kāds viedais bija teicis, ka viss ko esam darījuši un visi mūsu pieņemtie lēmumi bija pareizi. Tieši tā kā vajadzēja.
Agrā bērnībā nejauši uzkāpu uz cāļa kā rezultātā cālis bija beigts. Vainu uzliku uz 2 mēnešus veca kucēna. Kā man tagad dzīvot? Visu mūžu mokas ar vainas apziņu, ka varbūt tam cālim tās zarnas vajadzēja bāzt atpakaļ, bet es to neizdarīju. Varbūt kucēnam atvainoties par neslavas celšanu?
Ananda_A
O, paldies! Vislabāk patika doma par sirdsapziņas mērvienību ieviešanu... Vienam sirdsapziņa mērāma litros, citam kg, bet citam km, bet man sunīšos!:DDD
Ja nopietni, jautājums radās pēc sarunas ar cilvēku, kurš bijis Afganistānā un nevar aizmirst to, ka nācās nogalināt. No reliģijas viedokļa-izsūdzi grēkus, skaiti lūgšanas utt. kamēr aizmirstas.
Ko darīt, ja tik laba atmiņa, ka nevar aizmirst savu rīcību? Psihologi, psihoterapeiti, alkohols, miegazāles... kas var remdināt to sāpi par kļūdu, kas izdzēsusi kāda dzīvību. Varbūt kādam ir paziņās tādi cilvēki, kas tikuši pāri līdzīgai likstai.
NL_O
Gadus 20; un pat vēl 10 atpakaļ; es gandrīz vai pastāvīgi domāju (par dažādiem notikumiem) - "ak, vai!, - ja tad es būtu rīkojies citādāk, viss būtu labāk...". Muļķības; un, turklāt pašam(-ai) kaitīgas.
Pār pagātni nav varas pat Dieviem (sengrieķu izteiciens), to neizmainīsi. Kļūdījies - izproti, kā un kāpēc, iegaumē, lai neatkārtotu, un aizmirsti.
preilene
Ja esmu kļūdījusies, palūdzu piedošanu.
Tad kļūdu izanalizēju, izdaru secinājumus un cenšos par kļūdu vairs nedomāt. Agrāk es ļoti pārdzīvoju savas kļūdas, bet pēdējā laikā esmu pārliecināta, ka no kļūdām mācos, ka esmu tikai cilvēks un kļūdīties ir pavisam normāli.
jurks Diemžēl, katra rīcība rada lielākas vai mazākas kļūdas! Kļūdas var sadalīt- labojamas un nelabojamas, līdzīgi kā izlietu ūdeni nesasmelsi! Vienīgais, vispirms cietu§ajam piedošanu lūgt un tad Dievam! Bet ja cietušais nav sasniedzams vairs, tad tikkai Kungam!!! Ļoti sāpīgi kļūst, atceroties, ko esmu nodarījis tuvākajiem cilvēkiem, un arī svešiem, neatgriezeniski!! Lūdzu Viņam piedošanu un cenšos ar darbiem laboties!!!
| << iepriekšējās | Atbildes 21 līdz 29 (kopā 29) |
