"tu izvēlējies apvainoties", "neesmu neviena īpašums" - vai ņemt vērā šādus izteikumus?

fargo  bažiks.
nevis kaut kādus, bet konkrētus melus.
par tautu. jā, tā ir tava tauta, tā tev pieder, tāpat kā tu piederi tai. nevis nejaušības pēc es izmantoju piederību UN pienākumu, lai apzīmētu attiecības. valsts ir tava caru pienākumiem, kuri tai pret tevi ir. un otradi, tu esi valstpiederīgais un tev ir pienākumi pret valsti, jūs piederat viens otram. tu valstij, bet valsts tev. tev nav pienākumu pret kambodžu. nekādu. bet pret valsti, kuras pavalstniecībā tu eksistē, tev ir. kas attiecas uz firmu, tad tā pieder īpašniekam, nevis darbiniekam. ja darbinieks saka MANA FIRMA, viņš maldina klausītāju. tā ir neuzmanīga valoda. būtu jāsaka, "firma, kurā es strādāju."

par bērnu. tu nevari izvēlēties piederēt bērnam vai ne. tu vari nomest no sevis šīs piederības uzliktos pienākumus, arī nerealizējot nepieciešamo varu bērna labā.

redzi, tu spried izejot no premisas, ka piederība izslēdz brīvību, bet brīvība izslēdz piederību. tā būtu, ja tās abas varētu būt absolūtas. bet tā nav. piederība nav absolūta. kā piemērā ar valsti. tev nepieder absolūta vara pār valsti, bet tev noteikti pieder valsts, kuras valdību tu vēlē. tā pieder visai tautai, valsts ir tautas īpašums. un tev, esot tautas daļai pieder šīs tautas valsts. joprojām nav saprotams? :)
starp tām ir sinerģija, tās viena otru papildina, nevis aizstāj.

Rashela  Fargo...neizlasīju visu, ko raksti - tikai to, ko adresēji man par adatu.
Jebkurā situācijā ir 3 varianti: pieņemt, mainīt vai aiziet prom. Un tā ir mana izvēle, ko es izvēlos darīt. Scenārijā, ko aprakstīji - Tu pieņēmi, ka es vēlētos mainīt situāciju...bet varbūt es vienkārši aizietu... Es varu mēģināt ietekmēt cita rīcību, bet galu galā - otra rīcība ir viņa izvēle. Un, ja šī otra cilvēka rīcība sagādā man ciešanas - es nespēju to pieņemt vai izmainīt, man tomēr paliek izvēle aiziet un nedot iespēju man iedurt...

Gunitaa...Tu jau defoltā zini, ka mamma kaut kad nomirs (pareizāk sakot viņas ķermenis un prāts)...Tu zini, ka tas notiks. Tad kāpēc sērot? Par ko? Sēras un sāpes par kāda cilvēka aiziešanu ir ego izraisīta ilūzija - jo ego grib kontrolēt, ego grib, lai tam pieder... Protams, priecājies, ka mamma ir nodzīvojusi šo dzīvi, guvusi šo pieredzi un viņai vairs nav jābūt iesprostotai novecojušā, vārgā ķermenī...ka viņa ir devusies jaunos piedzīvojumos - varbūt citā pasaulē, citā galaktikā, citā dimensijā! ;) Un par vīru, kurš sit - pamet viņu un priecājies, ka šī dzīves pieredze ir pagātnē! ;)

Rashela  Un, ja pazaudē darbu arī priecājies! Acīmredzot, priekšā kaut kas labāks! Tici :) Un nebaidies... ;)

Skarlete  Sargā sevi, tad arī dzīve Tevi sargās!:))

marselis  fargo 15 22:48 ludzu argumenteti noradi ,kas kam pieder?
Ja kads var atrast piederibu-,tad tikai pirmatnejam,ti-Dievam(un tas paliek speka tikai konceptualas izpratnes).parejas piederibas ir pupu mizas un izdomajumi -,soc.kult.rel.utl.,.

Gunitaa10:08-,cilvekam uz dzivnieciska "slieksna", nepieciesama" pataga un rausis",tadel daudzas filos. par daudzko nokluse (sakrals), lai aitas neklut ar "vilka dabu" , pasas sevi neapestu,vinu nozime biosistema daudz plasaka!

Anitah  Ko jūs te ņematies 2 dienas ap pieder vai nepieder ???
Neviens cilvēks nevienam nepieder, viss kas jums pieder ir kaut kādi kvadrātmetri labākajā gadījumā, vēl vairumam 4 riteņi un nākotnē zārks zem zemes, kuram kabatu nav!

vivjenna  Bet viņam ir taisnība...viņš (a) tev nepieder. Tā nav lieta, manta, viņš ir personība un nav privātīpašums. Tas nav saistīts ar mīl, nemīl. Tas ir saistīts ar katra privāto teritoriju, katra biolauku. Kāpēc viņam vispār bija jāpasaka tie vārdi, tātad tu viņu žmiedz nost ar savām prasībām. Ļauj otram elpot.

jurks  Mēs esam atbildīgi par to, kas mums pieder! Bet atbildība ir ne vienmēr tā vēlamākā blakus parādība! Viss labākais variants- viņa, viņš man pieder tikmēr, kamēr mani tas saista un interesē!!

marselis  jurks 19:02
kadel mes esam atbildigi?(briva izvele?).
MAN-,kamēr saista un interesē!!
-,kam tad interese un kas ir tas kuram liekas ,ka tas saista?

Kailaisbriedis  Protams, ka neviens nevienam nepieder, bet ja esam kopà, tad ir jàrèkjinàs, protams ir intereses, kuras nevar liegt, tas ir nepareizi, bet savstarpèjai sapratnei ir jábùt, tas nav tavs cilvèks. Kursh mìl tà nesaka.

miglainaa_plava  Uh, ir izvērtusies kārtīga diskusija par šo tēmu! Paldies visiem, izlasīju visus viedokļus. Un, protams, paldies Fargo par padziļinātu analīzi, bija par ko padomāt.

Attiecības, protams, beidzās, jo es apvainojos, man likās netaisnīga norāde par "privātīpašumu", jo es nekad neko nebiju liegusi un neuzskatu arī otru cilvēku par mantu. Taču, ja reiz stājies labpārtīgi attiecībās, tad kaut kādas emocionālas saistības tomēr ir, pretējā gadījumā tās nav attiecības, bet paziņas vai nejauši garāmgājēji.

Tagad saprotu, ka lielākā daļa oho dzīvo lielā grupņikā, kur visi laiž ar visiem un neviens neapbižojas. Un pa vidu tam visam bērni, kuri arī nevienam nepieder. :)))) Kādreiz te bija jautājums, vai normāli, ka mans mīļakais sēž oho un čato ar citām, tad jā, tas ir normāli. :)

Nightwish  Man liekas, ka daudzi te jauc bezatbildību vai "attiecības bez saistībām" ar "es nevienam nepiederu":)
Ja es esmu precējusies, es piederu vīram? :))) Vai, ja bērns ir dzimis, tas ir mans īpašums?
Kolosāla filozofija :) Pašam apraudāties par šo zem cipreses negribās?

Deisa  Bez konteksta - tukša frāze. Nereti ir "sama pridumala, sama obiģelasj", kā arī prasību uzstādīšana bez loğiska pamatojuma. Šādas frāzes tiešām nāk no cilvēkiem, kas nevēlas uzņemties atbildību, bet kāpēc nevēlas? Vai es būtu vainīga, ja neuzņemos atbildību par alkānu, kas no manis sāk ko paģērēt?