Suicīds-gļēvums vai drosme?

rudensroze1  Ja pašnāvība kā izeja no grūtas situācijas, finanšu problēmām, tad gļēvulība un nodevība pret tuvākajiem.Ja ir smagas veselības problēmas,,nespēja tādēļ dzīvot kaut cik pilnvērtīgu un dzīvošanas vērtu dzīvi , tad personības autonomijas augstākā izpausme un drosme nekļūt par nastu citiem un aiziet cilvēka cienīgi.Domāju, ka attīstītā sabiedrībā būtu jābūt eitanāzijas iespējām, bet kur nu mums līdz tam.
.

Viliendi  Ne viens ne otrs- visbiežāk iedzimta psihes slimība.Arī problēmai tas nav risinājums.Kādreiz šķiet ,ka nu ir ziepes..bet paiet laiciņš un izrādās ka tik traki nav:)

AudraSeele  Kad cilvēks nolemj beigt savu dzīvi, viņu šī ideja pārņem kā narkotika. Tad domā par to un ne par ko citu. Ja ir kāds prātīgs cilvēks blakus, tad paveicas- var palikt dzīvs. Bet tas ir ļoti smagi visiem.

uusins  Egoistisks gļēvums. Un tikai. Tā ir aiziešana no kaut kā risināšanas un visa uzvelšana palicējiem

Momo  kā kuro reizi. dažreiz gļēvums, ja to dara itkā sīku, risināmu lietu dēļ. mīlestības dēļ tas būtu egoisms, depresijas, šizofrēnijas un tml slimniekiem - viens no saasinājumu simptomiem. vēl mēdz būt goda dēļ, jo kādam viņa gods ir svarīgāks par dzīvību - tad jādomā, vai tā ir lepnība vai reakcija uz sabiedrības attieksmi un bezizeja, nedzēšams kauna traips.

ahava  Mēdz būt grūti, pat ļoti grūti brīži bet pēc tie vienmēr nāk kas labs vai ļoti labs, varbūt gan tikai tiem kas tic :) Dzīve ir bezgala interesanta un aizraujoša, to visu palaist garām dodoties nezināmajā es būtu par skopu. Sāpes protams var būt stimuls bet, ja tās ir dotas, varbūt vērtīgas mūsu izmaiņām? Katrs gadījums ļoti personīgs.

piladzoga  Pieaugušie, lai suicīdojas,jo tā ir viņu izvēle ..bet bērnus vajag pasargāt.

mirga  Pašnāvība tas ir emociju uzplūdu radīts risinājums gļēvajiem. Noteikti daudziem kādreiz nākušas galvā šādas domas, bet cik stiprs ir cilvēks? Neliegšos, arī man kādreiz uzmācās šāda doma, jo neredzēju izeju savā dzīvē, bet pati sapratu, ka jādzīvo bērnu dēļ. Tā nodarīšu ļaunu nevis sev, bet vecākiem, bērniem, paziņām. Šādas domas materializējas slimību veidā. Pēc tam biju slima, vajadzēja gulties zem naža. Kāds gudrs, vieds cilvēks man jautāja- kādas sliktas domas esi savā galvā perinājusi? Slimība - tas ir rezultāts. Kopš tā laika domāju pozitīvi un nekādi " plūdi" mani nevar izsist no ierindas. paldies tam gudrajam cilvēkam.

AivarsN  Lūk pie kā noved nezināšana. Tāpēc jau rok pie sētas,jo ar īstajiem aizgājējiem nav pa ceļam. Tāpat to dzīves filmu vajadzēs noskatīties līdz galam,tikai piedalīties vairs nevarēs.

floresa  Nerēķinoties ar citiem,saviem tuvajiem,kas paliek pēc tevis ...gļēvums.!.un,ja tiem vēl jājūtās vainīgiem,ka tā viss sanācis...egoisms!

miglainaa_plava  Skumji lasīt atbildes, kas liecina tikai par nesapratni un vienaldzību pret citu ciešanām. Tieši tādēļ arī aiziet. Idiotiskas sabiedriskās domas pēc.

Visi šitie izteikumi par to, ka citu problēmas, tāds sīkums vien ir, - pilnīgs stulbums, jūs neko nesaprotat no cilvēka psiholoģijas. Visi grib dzīvot cienījami, neviens negrib būt pazemotais, sistais, bez cerībām uz labāku dzīvi utt. Ir jābūt iemeslam - kāpēc dzīvot. Un tad vēl ir depresija, kas arī pasliktina visu.

Tie tuvinieki, kas ir palikuši un apvainojušies uz aizgājēju - vsipār sviests - būtu labāk par savu egoismu padomājuši.

uusins  Iespējams, Momo, ka tā. Esmu pārliecināts, ka vienmēr ir kāds, kura dēļ IR VĒRTS dzīvot. Ar šādu skatījumu arī dzīvoju :)

floresa  Ir dažādi iemesli - kapēc to dara...un tikai no tā izriet,kas ir suicīds šajā vai citā gadījumā!

salvis73  Tá jau nu ir katra katra pasha pieaugusha indivída izvéle.Es liktu uz nedélu(maximums ménesis),ka káds párdzívos.Nekas nestáv uz vietas.Katru gadu augustá kapu svétki,pukes 2x gadá.
Blin,psixologi.Cilvéks pats sev tiesnesis un sogis.Páréjiem nav tiesíbu spriest cik tas labi vai slikti.Da arí suisaideram nasratj jau :)

neko  No motivācijas atkarīgas. Tas var būt gan gļēvums gan drosme, gan pienākums.

Taira  Viennozīmīgi drosme. parasti drosme ir ko nodarīt citam, nevis sev-mīļajai/am. Vienīgi ne vienmēr tas izdodas bet atgriešanās ir mocība. Tāpat jau nezinām faktiski kur paliks tas Gars, ko jutīs. Dzīve ir dota un tālab jādzīvo.

NITO  Vienmēr ir vieglāk pacelt "ķepiņas" gaisā un padoties, bet ... vai tas ir pareizi?!?
Cīnīties ir grūtāk, bet ne vienmēr neiespējami un bezcerīgi. Ja vēl esi dzīvs, vienmēr pastāv iespēja, ka būs labāk!!!
Pēc pašnāvības nekad to neuzzināsi, kā varēja būt! DZĪVO!

StacyQ  Pastaigā jebkura pašnāvnieka kurpēs, kāda viņam bijusi dzīve un tikai tad var nosodīt vai uzteikt viņa veikumu. Egoisti ir visi, gan tas kurš dara, gan tas kurš saka, ka viņam nabagam kaut kas uzkrauts vai radītas sāpes. Kur šis tuvinieks vai palicējs bija brīdī, kad cilvēks sevī audzēja domu par pašnāvību? Varbūt šis pats tuvinieks pēdējā dienā bija tik aizņemts (un arī tas ir egoisms), ka nevēlējās uzklausīt otru cilvēku, kurš centās pateikt, ka viņam ir tik slikti, ka gribas padarīt sev galu. Pamēģini pavērst ieroci pret sevi un tad paskaties cik tas ir viegli vai grūti nospiest gaili, iedurt, iedzert tableti vai nolēkt. Kādu nosodīt par viņa brīvu izvēli ir egoisms. Diez vai te vispār var runāt par kādu drosmi vai gļēvumu.

NITO  StacyQ: Paldies par Tavu viedokli, bet izlasot Tavu komentāru, rodas iespaids, ka atbalsti pašnāvību (atvaino, ja kļūdos).
Savā dzīvē esmu darījusi visu Tevis pieminēto un zinu vai tas ir viegli vai grūti... tāpēc arī spēju ieteikt cilvēkiem, kā būtu labāk - dzīvot!

Rinkulis  Atkarīgs no situācijas...
Nu piemēram, nedziedināmi slims cilvēks - paliek tik sliktāk, pašam grūti, radinieki mokās. Nu kāda h* pēc, būtu jāmoka sevi un citus, ja tāpat skaidrs, ka beigas nebūs skaistas? Tā nav ne drosme, ne gļēvums, bet loģiska rīcība.

Piezemētākas lietas - salauzta sirds, finansiālās problēmas utml. Es teiktu karsta strebšana/neapdomība - ne drosme, ne gļēvums. Nospiežot exit, tiek palaistas garām iespējas, kas varētu dzīvi mainīt pilnībā. Tas ir kā filmas kulminācijā iziet no kinoteāra, neuzzinot, ar ko tā beigsies - varbūt beigas bija šausmīgas/traģiskas, bet varbūt gluži pretēji - skaistas un iedvesmojošas.

valmierietis333 Tā ir bezcerības sajūta - pietiek tikai ar vienu vilšanās brīdi - lai tevis vairs šeit nebūtu !

Viena neatgriezeniska kļūdiņa var pazudināt , tādēļ neiesaku... nākamās atbildes