Pusmūža vīriešu lielākais bieds?

fargo  floriana. sakiet, kā jūsu retorika palīdz jebkam? tas uzlabo vīriešu un sieviešu attiecības? jūsos ir pamatotas dusmas par tiem vardiem, kurus kāds ir uzrakstījis. parasti, tur iesākams vairs nekas nav. bet ar jums?
nu, kāds ir vecs. nu, kāds ir sirms. nu, kāds ir ar līku dzimumlocekli. un? tie ir kritēriji, dēļ kuriem saņemt tāda veida kritiku? vai sieviete ar zemu nošļukušām krūtīm un krāsotiem matiem un dibenu, kuram ir iztekts celulīts ir pelnījusi kritiku par to, ko labot nav iespējams?
bet ja viens pret otru tā attiecas, tad abi labi.
skaisti ķermeņi kļūst par neskaistiem. nevar izbēgt. neko nevar izdarīt. aizturēt. kam vajadzētu notikt. vismaz cilvēkiem, kam jau pusmūžs un tā, vai skaisto ķermeni nevar nomainīt viedums? es varu saprast kazu vai āzēnu jaunu, kuri jūtas lepni ar to, kas ir dots - jaunība. tas nav nopelnīts. bet vai līdz ar gadiem nav jānāk izpratnei par to, ka dotais tiek paņemts un paturēt nevar? tad ko zaimot vecumu? par ko? par to, ko paturēt nevar?
kur ir cieņa? uz kura ceļmalas akmens atstāta? to vajag dot. tad var saņemt.

jurks  atbildiiba!? taadaa veidaa jau izpauzhas atbildiiba, ka cilveeks nemeegjina iejuugties saistiibaas, kas nav vinjam pa speekam!! var jau nebaidiities no atbildiibas, bet ko tas atrisina?? kaads labums no taas atbildiibas, ja cilveeks ir uznjeemies pienaakumus paari saviem speekiem??

bratka  ... ja esat sabijušies pusmūža vīrieši, tad uzklausiet BlackPanteru, viņai skapī sēž divi naudasmaisi un visas pārējās instrukcijas lasiet tautas pasakās!

Sanntana  Šoreiz gribu oponēt vīriešiem ... Izliekas, ka MontaCool ir mēģinājusi izveidot attiecības un tās nav izdevušās. Patiesībā šodien ir šie sociālie tīkli un "dzīvā" kontakta nav. Pietrūkst laikam seno laiku klubu(tiem kam pāri 35 un t.t.), tiešo kontaktu. Uz ielas neiesi kliegt , gribu iepazīties, gribu partneri līdzvērtīgu.
Un vēl, katram pēc 43 ir sava dzīves pieredze, "sava bagāža", savi pienākumi. Kā uzticēties un pieņemt svešu cilvēku, kādas ir viņa vērtības, un ja nu ja ? Katrs baidās kļūdīties. Vai tad mēs arī nesēžam šai virtuālajā sarakstē ? Vai mēs arī nedomājam tāpat ? Vai mēs esam gatavas iejūkties saistībās , uzņemties atbildību ?
Domāju, ka pusmūžā cilvēki daudzi aizdomājas, bet atbildi nesniegs tik ātri, padomās kas stāv pretī un uz cik ilgu laiku. Lielākā daļa šo cilvēku (abi dzimumi) ir labi materiāli nodrošināti, un nodrošina vai palīdz vēl kādam, jo vēl strādā.