Neesmu radīta laulībai?
Pēdējā laikā aizvien biežāk aizdomājos par to, vai tiešām esmu gatava visu atlikušo mūžu samierināties un "neņemt pierē"? Neiet runa par vīru dzērāju, vardarbīgo vai krāpnieku. Vnk tā rutīna un mietpilsoniskā ģimenes dzīve ir līdz kaklam. Jā, jā - tūlīt jau man te bruks virsū, ka man jāiespringst pašai un jābūt taču priekš vīra gan pavārei virtuvē, gan maukai gultā, gan karalienei sabiedrībā. A, vecim nav jāiespringst ne par ko? Tiešām atrisinājums ir - mīļākais? Zinu, ka daudzas ģimenes tā dzīvo, bet tad nafig dzīvot kopā? Zinu, ka pati spēju sevi nodrošināt, uzaudzināšu arī bērnu - ne es pirmā, ne pēdējā vientuļā māte, bet gribas būt laimīgai, nekultivējot sevī vilšanos un aizvainojumu pret savu vīru.
PatiesibasKalns
Tas ir jāizrunā. Personīgi zem divām acīm cik iespējams intīmi. Nesaki to viņam kad redzi ka ir dusmīgs vai nomākts. Vienkārši atrodi īsto brīdi un vietu un pastāsti. Būs godīgi.
Pasaki viņam, ka negribi, lai viņš jūtas aizvainots un tādā garā. Vajadzētu tak saprast ne?
Rinkulis
Es gan nevienu ģimeni nezinu, kas dzīvotu "Tā". Ir bijuši gadījumi, kad izšķiras, sastop jaunu dzīvesbiedru, bet tad arī saprot, ka ar to veco viss bija krietni labāk un šķiršanās iemesli bijuši smieklīgi, bet izlietu ūdeni vairs nesasmelsi, jo jauna putra ievārīta. Ja nepaspēj jauno putru ievārīt, tad vēl ir iespējas. No malas otru vieglāk novērtēt. Tā ir bijis 2 man zināmos gadījumos, bet lai laistu pa kreisi esot laulībā un to uzskatīt par normu - nezinu gan tādas ģimenes.
Kas attiecas uz to nenotveramo laimi...Vai tu sev personīgi vari nodefinēt, kad tu jūties laimīga un cik ilgi tas turpinās (šī sajūta)?
Valensija01 Izšķirties jau nav problēma, ka tikai pēc tam nav jānožēlo....
bagi Netaisos ne nosodīt, ne aizstāvēt, bet esmu redzējis ļoti daudz tādu ģimeņu. Ne es aicinu kādu tā darīt, ne atturēt no tāda soļa.... bet, tā nu tas ir. Un tiešām ne dēļ alkohola, ne dēļ vardarbības.. tikai rutīnas dēļ. Un vairums tādu gadījumu ir pat pēc 15-20 nodzīvotiem kopdzīves gadiem. Lai ko arī šeit kāds teiktu, vai atkal nosodītu, no tā nekas nemainīsies.... kā tie cilvēciņi tur ārpusē dzīvo, tā viņi arī turpmāk dzīvos.
edding
Protams, šķiries droši. Tikai, neceri ka mīļākie Tev palīdzēs materiāli vai morāli, ja kas atgadīsies. Vēl pāris gadi, un uz mīļāko lomu pieteiksies vainu 55 gadīgi večuki, vai jauni zeņķi, vai precētie uz vienu fikso autiņā.
Par to, kā jutīsies Tavs bērns, vispār nerunāsim. Kāda starpība, galvenais ka Tev laime pilnībā.
TROJA Ja tev laulība kā važas , tad atbrīvojies. Pašai jāizlem kā būt, ne mēs varam ieteikt.
sandra111
ja neesat-tad neesat,,,kur problema?
neviens nespiez veidot gimeni,dzivojiet ka velaties,protams visu izsverot.
bumpastiks Un kad tas mīļākais kļūs par vīru,vai kas daudz mainīsies?Svētki nav mūžīgi,tāpat kaut kad tā rutīna iestājas.Bet dažkārt vajag kaut ko pazaudēt,lai saprastu tā patieso vērtību.Tikai ne vienmēr pēc tam zaudēto var atgūt.
elga Nav māksla izšķirties. bet gan nodzīvot. Tagad gribas brīvību, iet, kur gribi, darīt ko gribi, utt. YTkai tas arī apniks, jo tā arī būs vēlāk rutīna. Vai spēj iedomāties kā tas ir vienmēr būt vienam, atstāt tukšu māju un atgriezties tukšā mājā? Tad varu pateikt, ka tas ir briesmīgi, jo tur neviens Tevi negaida.Bērns izaugs un tam sava dzīve būs, bet tā Tu varēsi sēdēt viena. Nedomā, ka tagad veči skries aulēkšiem pie Tevis un , nu tik dzīve sāksies. Jā, uz gultu fiksajam sex gribētāju netrūks, bet cik laimīga būsi, ja zini, ka esi aizvietotājcaurums, piemēram sievas grūtajās dienās. Tā kā padomā labi, vai tagad neizdari kļūdu.
salvis73 tad Huļi čīksti te!Po xodu,Tev jau viss jau sarakstīts bloknotā.
guntina123
Tagad esmu viena ,un tikai tagad es saprotu ,cik tas ir sausmigi.Dzive ir raibs ka zirga dekis,bet ta ir dzive ar saviem skaistajiem briziem,asaram,smiekliem,bet to daram divata,ar savu otro pusiti.
Izrunajaties no sirds un risinajumu atradisiet,bet izskirties gan jau paspesiet ,ja tas bus ta nolemts
uusins
Atrisinājumu ir daudz. Ne uz karstām oglēm risināmi, gan. Ja vienreiz neizdevās, tas nenozīmē, ka neesi radīta laulībai (pieredze)
Jāiespringst ir abiem. Ja viens pārstāj iespringt, tad agrāk vai vēlāk, bet viss izbeigsies tik un tā. Būs izniekots laiks un pabojāti nervi :)
"Tas, ko tu dari tieši tajā brīdī, ir labākais tev pašam sev." Neesmu saticis nevienu, kurš pats sev ir ienaidnieks.
Elija17 Domāju, ka tā doma vairāk ir par to, ka vīram arī vajadzētu būt aktīvam attiecību uzturēšanā. Visur tiek vainotas sievietes, ja vīram ir slikti. Tad jautājums, vai viņi kā vampīri barojas no sieviešu enerģijas?? Ir laimīgi, ka ir sieviete mājās, kas pagatavo ēst, iztīra, apmazgā utt... ir uz kā dusmas izgāzt, ja kas nepatīk un tajā pašā laikā sēdēt netā un čatot ar citām. Sievai ir jābūt laimīgai, ka vismaz kāds ir!!!?? Jā, es piekrītu, ir šaumīgi būt vienai, bet ir šaumīgi arī, kad sex ir vienu reizi mēnesī, vai kopīgs pasākums 2 gadā, bet pārējā laikā vīrs sēž garāžā, pie televizora vai netā.... Varbūt, tomēr, šai apmaiņai jābūt līdzvērtīgai. Es dodu Tev un Tu arī man. Un varbūt pajautā, ko es vēlos? Un varbūt man pat nevajag daudz...
klava4 Katram sava recepte...Ja nav tad nebūs..Punkts. Blakus esošais vienkārši neatbilst standartiem..Viss mainas..rādot ar pirkstu uz mēnesi,tas nav mēnesis.,tas ir tikai pirksts.
Sanntana Te jau katrs ir izteicis savu viedokli , bet lēmumu pieņemsi tikai pati. Ja kopdzīve kļūst rutīna, ir var būt jāpārskata abu pienākumi, varbūt esi par daudz uzvēlu sev vai otrai pusītei, par visu jārunā abiem. Gan jau otrai pusītei arī ir līdzīgas izjūtas, tikai var būt neuzdrošinās pateikt. Var būt ir vienkārši jāatpūšas vienai kaut kur aizbraucot uz kādu brīdi lai visu pa priekšu mierīgi pārdomātu un atpūstos, tad varēsi arī izrunāties mierīgi. Visa dzīve ir dialogs. Neturi savas dusmas sevī. Pārlasi elgas viedokli, man liekas viens no vērā ņemamiem. Mēs neviens nezinām kā labāk, bet dievs devis mums mēli lai runātu.
HOUSE Ar tādām mīnām ar laika degli, ģimeni tiešām nevajadzētu dibināt, tur Tev taisnība. Vīrs agri vai vēlu apnīk un šī jau rullē soc tīklos, stāsta katram pirmajam, cik slikts tas bijis un kaut kā cēla, nezināma sirds ilgojas, sirds ilgojas. Neesi Te nekāds izņēmums, savu sāpi varēji paturēt pie sevis un to, ka vari visu bez normāla vīrieša (ne dzērāja, sliņķa utt.), tas arī bulšits. Bērnam jāaug ģimenē, pretējā gadījumā tas bieži vien atstāj sekas.
ne_meklejumos Laulība nav cietums, tas ir brīvprātīgs projekts, divu mīlēt spējīgu būtņu savienība. Priekš vīra ir jābūt sievietei apvienojumā ar mīļāko nevis mājkalpotājai. Visus ikdienas darbus var darīt līdzvērtīgi, sadalot pienākumus, tad paliks laika neieslīgt rutīnā.
Ladybug123 Es gribēju brīvību , dabūju, bet nu reizēm ir tā, ka nevar saprast , kur , lai to brīvību liek?! Katrā ziņā,nav jau liela māksla izšķirties, bet "māksla" ir rast risinājumu un dzīvot ar "jaunu elpu"!
ne_meklejumos
Ladybug123
Brīvs cilvēks - laimīgs cilvēks. Ko es ar to saprotu? Ģimene nevar būt laimīga, kur kāds ir iesprostots savās domās, rīcībā, uzvedībā. Tikai jūtoties brīvi, neapsiežot savas vēlmes, rīcību, jūtas, ir iespējams izbaudīt kopā būšanas burvību.
Ladybug123 ne_meklejumos , tāpēc es izvēlējos brīvību, jo jutos kā sprostā, tikai reizēm ar brīvību iezogas kaut kaut kāda tukšuma sajūta......jā, bet , kā to aizpildīt, tas jau laikam tikai manā ziņā!!!!
Deisa Neesi radīta laulībai? A tu pajautā bērnam, ko viņš par to domā? Vai arī bērnam liekas ka tētis neko nenozīmē? Sievietēm reizēm vajadzētu mazāk domāt par savām... nākamās atbildes
| Atbildes 1 līdz 20 (kopā 32) | nākamās >> |
