Neesmu radīta laulībai?

Deisa  Neesi radīta laulībai? A tu pajautā bērnam, ko viņš par to domā? Vai arī bērnam liekas ka tētis neko nenozīmē? Sievietēm reizēm vajadzētu mazāk domāt par savām ekspektācijām, kas radušās romantisko filmu un grāmatu iespaidā, bet vairāk ieklausīties tīrajās dvēselēs, kas vēl nav sabojātas ar " kā vajag" un "kā ir pareizi". Kad manu vecāku laulība bija uz robežas, mamma ar mani runāja un man tiešām bija vienalga, tēvs nešķita kā autoritāte, kas pietrūktu, ja vecāki izšķirtos. Tādā gadījumā var arī sākt jau domāt un izvērtēt paši ģimenes veidotāji - kopā. Taču, ja bērns kļūs nelaimīgs tādēļ, ka ģimene tiek šķirta, jo mammai, redz, emociju pietrūkst, tas sava ziņā ir noziegums.

Paula6  Mīļākais nebūs atrisinājuma variants tāpat kā šķiršanās un neviens cits, izņemot abus ar vīru, nedarīs jūs laimīgus. Ja tā ir tikai ikdienas rutīna, vai esat domājuši kā to padarīt krāsaināku? Savā pieteikumā neesi rakstījusi, ka esat par to ar vīru runājuši, ka tev un vīram ir kādi hobiji, aizraušanās vai visiem kopā kādas ģimenes tradīcijas? Dari to, veido..tāpēc jau esi sieviete ar savu izdomu un uzņēmību, kādu ikdienas dienu izveido kā mazus svētkus visiem kopīgu, kas patīk katram no jums. Vīrietis to novērtēs un pacentīsies arī pats ko darīt lietas labā, lai gan ikdiena, gan brīvdienas būtu patīkamas visiem. Mana viena paziņa , tāpat kā autore rakstīja, izšķīrās, sameklēja mīļāko, bet nekas labāks nesanāca un tagad meklē kontaktus ar bijušo vīru lai atkal būtu kopā, bet jau ar citām domām. Ļoti labi padomā, pirms izšķiries par kādu noteiktu risinājumu un lai neciestu bērns, jo tam ir vajadzīgi abi. Vai nelaimīgu bērnu mums ir maz?

TrueBlue  A mute Lapsenei ir!!??? Varbūt beigt okolo da okolo un pateikt feisā savas ekspektācijas? Ko līdz mīļākais uz feikas laulības dzīves!

ketija_20  kad man bija sitas ar viru, mes aizbraucam celjojuma uz Alpiem. ar mugursomam un septinjas dienas. piedzivojumu netruka un rezultata atkal atradam viens otru. man liekas, ka ir tadi etapi, kur likas, ka talak vairs neiet, bet ja buu miljakais, tad ari ar vinju iestajas rutina. man jau liekas, ka skjirties nav risinajums, jo nav garantijas tam, ka nakamais bus labaks, var gadities, ka vispar to otru neatrod. kad man viirs bija projam komandejuma, domaju- o super, absolutaka briviba, beigu beigas pec dazam dienam sajutu, ka man ta briviba sak krist uz nerviem un vajag viiru. nu i labi ka ta. varbut pamainit ierasto dzives kartibu divata? man no pieredzes tas toc ir palidzejis.

jadore  Sāc ar sevis analīzi, pieļauju, ka problēma nav vīrā, vīrs reaģē uz Tavu attieksmi. Respektīvi kā sauc, tā atsaucās. Kļūsti pati sev interesanta, dzīvo ar garšu. Protams ar vīru arī jārunā, bet sāc ar sevis sakārtošanu, nevis gaidi no vīra. Šķiršanās neko nemainīs, jā, būs kāds gads, kad būs eiforija, jutīsies brīva, bet vai esi tik stipra, lai atlikušo dzīvi dzīvotu viena? Bez tam Tev ir mazs bērns. Ar bērna vēlmēm jārēķinās.

vilks28  Nu tad šķiries un sāc jaunu, jautru un piedzīvojumiem bagātu dzīvi, ar tīru sirdsapziņu. Tikai neaizmirsti par STS.

pelnupele  Ja māte ģimenē ir nelaimīga, tad arī bērni nav laimīgi. Pie tam, viņi tēva izturēšanos ņem par piemēru un kaut vai neapzināti cenšas viņam līdzināties. Tāpēc, ja vīrs tēlo mēbeli, dzīvo datorspēlēs vai ir citi briesmīgi netikumi, kas mammai grauž nervus, un, ja arī runāšana notek no otra kā no pīles ūdens, tad nav ko mocīties. Man bērni pārmeta, ka es tik ilgi vilku laulību, Iespējams, mēs visi būtu laimīgāki.

Karmensita  ceļojums ir labs variants
divatā , protams

werty  Dīvaini ka cilvēki meklē atbildes pasaulē,tikai atbildes ir katrā pašā.Kādas var būt pareizas vai nepareizas dzīves receptes,kā pareizi rīkoties?

Viliendi  Jautājums, kā iedomājies būt laimīgai- tev traucē tikai vīrs, vai laulība?..un jatās nebūs būsi laimīga?Jeb vnk negribas ne arvienu rēķināties un darīt to ko tajā brīdī gribas?Vārdu sakot laikam jāsaprot ko īsti vēlies.

limonija  Laulības institūcija tur nav vainīga, ja divi nepareizie cilvēki satikušies...Tā bieži gadoties. Nelaimīga sieviete neko nespēj dot ģimenei - te pilnībā pievienojos pelnupeles viedoklim. Bērni izaug tādi paši - velk dzīvi kā jūgu - bez drosmes kaut ko mainīt. Kam tas vajadzīgs? Kurš gadījums ir autorei - to gan citi no malas izsecināt nevarēs - varbūt vnk drusku apsīkusi tā jūsu liesmiņa, tai vajag skābekli;)

Nerons  Varbūt autore tomēr pati pateikts precīzāk, kas tad viņu tieši neapmierina attiecībās?
Vīrieši jau tādi paprasti cilvēciņi, ar domu lasīšanu neaizraujas!