Nāve

Snowagain  No tās neviens nav izbēdzis un neizbēgs. Mēs visi tur būsim. Tātad baidīties no viņas nav jēgas. Tie, kas nāvi redzējuši tuvplānā dzīvi esot, tos vispār nearko vairs nenobiedēs, tiem arī dzīves uztvere jau ir citāda.

nezinitis17  briziem ta padarisana ka pedejais skopsts no valdzinosas naves damas mani dikti sakap galva,bet tas nelaizu-pienemu ka dabigu neizbegamu procesu.Visgrutak kad ir tuvi cilveki kurus neveleis vel pamest un par kuriem domat.bet taka tadu maz un kas apdomajams ti pasi driz dzivos personigas dzives stabili tad diezgan vienaldzigs esmu un Aidas valstiba,vai Muzibas lauki ka nu kurs to veitu sauc kaut ka nesatruc!!

juhan  No tās vēl neviens nav izbēdzis

Luusila  Tā kā reiz jau esmu mirusi nost, tad apmēram zinu, kā tas varētu būt. Kad nav nevienas vietas, kas vājprātā nesāpētu, tad atliek samierināties ar vienīgo iespējamo ciešanu izbeigšanās veidu.

Viens gan- kad filmās redzu skatus ar sirdi plosošām mirēja un viņa pakaļpalicēju atvadu ainām, tad gribas sāji pasmīnēt: tai brīdī esam vislielākie egoisti pasaulē, un par palicējiem, godīgi sakot, ir pofig.

magnija  Nu ko tur daudz domāt par to ko nevar novērst :-) jau piedzimstot mēs katru sekundi tuvojamie neizbēgamajam :-)

Kristine_78  Es jūtu kā dziest mana dzīve . Bet tā tam būs būt

limonija  Baidos nevis no nāves, bet gan no miršanas procesa...