Kā tikt pāri mīļotā cilvēka nāvei un dzīvot tālāk?

Marija_Anna  Pirmkārt - pieņemt, ka tas ir noticis un neatgriezeniski.
Otrkārt - pateikties dzīvei par to , ka tev bija šī iespēja - mīlēt , justies labi un viss pārējais .
Trešais - novēlēt tavam vīram Mieru Tur. Pirmās dienas jā - Atcere par visu labo un ne tik labo . Bet pēc tam jāļauj viņam aiziet savu ceļu. Un tu pie viņa aiziesi pasērst laiku pa laikam uz kapiem. Laiku pa laikam.
Ceturtkārt - dzīvot tālāk.

Iespējams , ka tev palīdzēs garīdznieks ( ja tici ) , psihoterapeits ( ja ļaujies ielūkoties sevī ) , kāds draugs ( kurš atbalstīs ). Diemžēl , tāda ir lietu kārtība , jo cilvēki ir mirstīgi.

teo_doora  Vot te es nejokotu. Ne vienā puse esot, ne otrā.

psychobitch  cilvēks ir aizgājis un viņam ir jādodas tālāk, tev ir jāpaliek šeit un viņš jāatlaiž mums nezināmā, lai arī cik grūti tas nebūtu, vienīgais, kas tagad tev pieder ir atmiņas, kurās tu vari būt kopā ar viņu un viņš vienmēr būs līdzās tev, kad vien tu par viņu atcerēsies, bet neaizmirsti, ka arī viņam ir vajadzīga šī atlaišana un jo ātrāk tu viņu atlaidīsi, jo ātrāk viss sakārtosies arī viņam tajā mums nezināmajā, viņš noteikti tagad ir tavs sargeņģelis, kas rūpēsies par tevi, lai nekas ļauns ar tevi nenotiktu, galvenais to pareizi saprast un izprast, tad arī vieglāk spēsi to pārdzīvot, ja vispār ir iespējams tev patreiz kaut kas vieglāk, bet turies... man sanāca un es zinu, ka viņš man tad palīdzēja un palīdz vēl šo baltu dienu...

aigars1964  Sadas bruces dziede tikai laiks. Un ka jau te tika teikts, tad mes te esam celinieki un nave ir 100 procentiga garantija mums visiem, bet ir tada lieta, jeb persona, jeb ka to nosaukt ka Dievs. un viņa plani mums nav izdibinami un es drosi zinu, ka skatoties no Dieviskas prizmas jus ar viru satiksieties kaut kur tur, jo viņš tev aizgaja sataisit vietu. Un si dzīve ir TIK ISA. Lai Dievs tevi stiprina. es neesmu ticibas fanats, bet varbut palasi bibeli un klus vieglak. Aizej pie macitaja, vienalga kadas konfesijas un tici man klus vieglak.

SaintAmon  a taalaak viss atkariigs no pasha/as... kribi kaukt, kauc... gribi dziivot, dziivot... jaasniy perec, ka taadas juutas un taada miilestiiba vais nebuus... bet miileet taksh tu veel esi speejiigs/a... ta kur probleema?... dziivo, matj tvoyu.....

spaarnu_meitene  mani glāba tas, ka bija bērni, cik saprotu - šeit nav ja?

īsi sakot- ej cilvekos !!! daudz, dikti, runā, raudi, raksti vēstules un dedzini, dziedi, raudi, dajebko dari, tikai neuzliec masku "man viss kārtībā" un izliecies par normālu, šobrīd tu tāda neesi.

starp citu - ja pēkšņi tagad uzrodas kāds "uzšāvējs" izmanto situāciju. Godīgi. Šajā stadijā jebkādi līdzekļi labi, lai izdzīvotu. un vēl - neklausies cilvekos to, kas ir pareizi, nepareizi un kas tev būtu vai nebūtu jādara. Klausies savās sajūtās un tā arī dari.

Anxunamuna  ....nokniebies ar kādu dikti gribošu veci , ja jau reiz te sēdi Oho .

VienaEs  Gribu pateikt paldies visiem kas dalās ar savām domām,savu pieredzi,savu viedokli...tiešām paldies. Kāds saprot,kāds nosoda,kāds iedrošina..kā jau parasti ... Bet katrs vārds var iedot kaut ko savu. Tādēļ vēlreiz paldies,ka nepaejat garām. Tad kad esi totālā melnā bedrē un viss liekās vienādi bezjēdzīgs ir svarīgi saprast ,ka ir vēl cilvēki,kas nav vienaldzīgi. Es zinu un saprotu,ka mans ceļš ir tikai pašā sākumā un es ceru ka es noiešu to godam,ka nesabrukšu.. Zinu,ka būs visādi ...

velneens16  Man palīdzēja un, palīdz iegrimšana darbā...tad par to kkā nedomājas. Vēlāk sāku sevi mierināt ar domu ka, viņam TUR ir labāk kā šeit.

shining  Pievienošos to 2-3 cilvēku pulciņam, kuru galvenā doma ir - "labāk nebūs!"Redzi, dzīvē tā iekārtots, ka jo vecāki paliksim, jo vairāk mums būs darīšana ar nomiršanu - draugi, radi, paziņas, vienaudži noveco kopā ar mums - līdz arī vienu dienu pienāks mūsu īpašā stunda. Ar katru no mums, neizbēgami. Tieši tādēļ ir svarīgi izmainīt attieksmi pret dzīvi un nāvi - der saprast, ka nāve ir dzīves neatņemama sastāvdaļa, dabiska, no tās nav jābaidās. Būtiskais ir tas, ko mēs līdz tā atnāk savā dzīvē būsim paspējuši paveikt, vai atstājuši pasauli ap sevi labāku par to, kāda tā bija, kad šeit ieradāmies. To vērts paturēt prātā arī tādēļ, ka nāve var iestāties arī pēkšņi, tātad jāizmanto ik diena.
Un vēl, ja pieņemam, ka mirušā apziņa no miesas atdalās pakāpeniski, tad būtiski ir šajā laikā (kanoniskajās 40 dienās) tieši nebēdāties, neraudāt, jo jaunmirušajam, redzot palicēju ciešanas, ir grūtāk pārvietoties uz smalkākiem eksistences plāniem. Un nebēdāties var tieši pievēršoties domās sev, apzinoties paša dzīvošanas vērtību, neliedzot sev arī prieku. Jāpārkārto dzīve tā, lai mīļais redz, ka viss notiek un turpinās, par viņu domā labas un mierpilnas domas, pateicība. Pēc šī perioda droši var pārkārtot, izšķirot vai iznīcināt aizgājušā atstātās personīgās lietas, tādējādi nepadarot mirušo par nastu dzīvajiem.
Viss nokārtosies, padomā par sevi un viņu, kā par daļu no kaut kā lielāka, pāri laikam stāvoša, arī tad, kad esam palikuši vieni. Sirdsgudrību!

rudzupke  Mēs uz šīs pasaules esam ciemiņi ,kas ienāk ar savu uzdevumu šajā pasaulē un,kad uzdevums ir izpildīts,cilvēks aiziet no šīs pasaules un,Tev vajag pateikties Dievam ,ka biji ar šo cilvēku kopā un ,lai Tev vieglāk būtu tikt pāri savām sāpēm,vari uzdot Dievam jautājumu kāds ir Tavas dzīves uzdevums un līdz ar to Tev būs vieglāk tikt ārā no savas melnās bedres un nebaidies Dievam uzticēt savas sāpes.

Floriana  Noskaties filmu The Way. Tu pareizi sacīji, Tavs ceļš ir tikai pašā sākumā, un protams nav viegli pārkārtot lietas, kas bija vēl ar kādu kopā esot, bet tas mainīsies, kad vairāk sapratīsi sevi un to kas apkārt. Veiksmi!

Deisa  Lūdz un Tev taps dots. Sirdsmieru, atbrīvošanu no sāpēm, dzīvesprieku un noteikti vieglumu aizgājēja dvēselei.

Pillerina  Tas ir baisi grūti.... Ģimene, darbs, draugi, hobijs palīdz. Bet paiet apmēram divi gadi, kamēr jūtas jeb pārdzīvojums nostājas līdzsvarā.

jozefs  Te grūti dot padomu. Jājautā vai Jums tā vieta ir brīva vai nē. Ja brīva- tad tā arī tiksiet pāri. Ja nav- tad nav.