Vai esat līdzjūtīgi pret citu sāpēm?
Vai varat sevi uzskatīt par līdzjūtīgu cilvēku?Dažkārt rodas iespaids,ka dažam labam te nemaz nav sirds krūtīs.Tekstos pavīd klajs cinisms.Ka varbūt tas cilvēks to savu sāpi ir izdomājis?Ja tā sāpētu,tad parakstīt nespētu un vispār ko te ņaud kā tāds ņuņņa.Varbūt kāds arī ir izdomājis,bet tas lai paliek uz viņa sirdsapziņas.Bet ja nav izdomājis,tad Jums vismaz sirdsapziņa tīra,ka centāties kaut ar vārdiem palīdzēt.Tad kā Jums ir ar to līdzjūtību?mellene_x mana līdzjūtība un tās lielums attiecās tikai uz mani pašu un publiski nav ne apspriežams ne diskutējams.. maniem līdzcilvēkiem vislabāk redzams cik esmu- neesmu līdzjūtīga.. ..Un ne visiem var ar vārdiem palīdzēt... man , pašai vārdi traucēja...nekad nevar zināt, kā otram labāk, bet vienu varu pateikt gan par sevi gan maniem tuvajiem, ka ir nepieciešams zināt un just, ka draugi ir te pat blakus arī klusējot un darbībās...tā sajūta atsver visus vārdus.
Drole Truukstosho sirdi daudzi eerti aizvieto ar paaris liekiem zhultspuushjiem.
Saules_sprogas Tas, kas katram ir "iekšā", tas arī iznāk komentāros "ārā"...Tad jau arī redz, kā tur ar to līdz-jušanu katram ir...
reached Te tiešām ir po uz cita sāpi. Galvenais uzcelt sevi uz pjedestāla, palielīties ar detektīva spējām tipa hū is hū, norādīt pareizos virzienus un dakterus, sacensties dzēlīgumā. Un lai viņa vārds būtu pēdējais. Tad šis bars draudzīgi grūstīdami viens otru, iet izlūkos.
iedvesmotaja Reizēm skatos netā ,kā dzīvnieki rūpējās viens par otru,pat lauvas nemetās virsū kaķēnam ,kas ir traumēts.Šeit bieži vien sajūta,ja tiktu klāt gulošu ar kājām nospārdītu.Nesaprotu ,kas notiek ar mūsu sabiedrību.Es nerunāju par visiem,tie kas tā dara ,paši to zin.Man gribētos ,lai tas ir savādāk-MĒS TAČU ESAM CILVĒKI-mums Dievs devis-sirdi,dvēseli,smadzenes,lai spētu būt līdzjūtīgi.Nu ja nespējam palīdzēt ,tad vismaz apriet nevajadzētu.
reached Tur jau tā lieta, ka nezina. Viņiem tas šķiet pavisam normāli. Un ja vēl kāds paslavē, cik šī gudra, tad širmis pavisam aizveras.
av2 protams.
uusins
Kad Cilvēks ar savu sāpi ienāk oho PA reizi gadsimtā, viņam ir līdzjušana.
Kad cilvēkveidīgs radījums raud un čīkst, ka viss ir slikti un visam beigas, nemitīgi, pat ne diendienā, bet stundu pēc stundas, tad tādam līdzjušanas nav. Tas ir viņa dzīves stils.
"Ja tu gāji bojā ugunsgrēkā – izsaku līdzjūtību. Ja ugunsgrēks izcēlās tāpēc, ka tu piedzēries pīpēji gultā – nu, tu mani saprati..."
/pataloganatoms/
fargo
katram rezervē ir tik, cik ir. un nav vairāk. arī līdzjūtības. tās nepietiek visai pasaulei. un arī nevajag. tiem, kas tuvumā. tiem vajag savējos. es nekad nespēju ticēt 100% altruismam. lai cik laba ir šī parādība, ja tai nav robezu, tā liekas nepatiesa. kaut kas ir apakšā tādai valodai, liekas, ka tur ir kaut kas savtīgs, nepatiess.
katram cilvēkam ir savs loks, kur izpausties arī līdzjūtībai.
cik viegli to ir ekspluatēt. vienreiz, tad atkal un atkal. un kadā brīdī cilvēks kļūst cietsirdīgs. kas ir sliktākais. ka cieš tas, kuram vajag. kāds izmanto rezervi un nepaliek, kam vajag pa īstam. tas ir slikti.
adamsone Topikā par sērošanu apliecināju, ka neesmu. Nopietni apdomāju, kam just līdzi un kam ne, liela patika saprast, ka esmu vientiese un jūtu līdzi izmantotājam vai tam, kas pats savas nelaimes sastrādājis. Protams, līdzjūtība naudu nemaksā, daudz laika neprasa un kāpēc nejust līdzi arī tad, ja nav vajadzības, īstenībā. Bet - jūtas devalvējas un tas ir ļoti slikti.
bumpastiks adamsone,Tu vari arī nebūt līdzjūtīga,tā ir tikai Tava izvēle.Var jau arī nejust līdzi,bet no dzēlīgiem komentāriem ir visas iespējas atturēties.Ja nav ko labu rakstīt,varbūt tad labāk neko nerakstīt.Ar tiem dzēlīgajiem komentāriem Jūs tikai parādat savu vājumu un gļēvumu.Domājat ka kādam uzbrūkot var kļūt stiprāks,tas ir pašapmāns.Tāpat vien cilvēki esat un neviens ne no kā nav pasargāts.Tāpēc der atcerēties,ka esi pirmkārt cilvēks.
kokote
Ir milzu atšķirība vai mana līdzjūtība vajadzīga konkrētam, man zināmam cilvēkam konkrētā situācijā (plika līdzjūtība ir glupa-svarīgs ir uzmundrinājums, atbalsts, palīdzība rast risinājumu) - ja vien spēju vienmēr palīdzu, atbalstu. A ko te totāli anonīmā vidē, ja vēl jautātājs ģenerē tās problēmas, reāli radot priekšstatu, ka bik ieņirdz par visiem atbildētājiem. Uzskatu, ka esmu pieteikami reāla, līdz ar to arī godīga. Sev tuviem cilvēkiem līdzīgās situācijās teiktu to pašu, protams, ietērptu "maigākā mērcē".
P.S.kurš nu būtu uzdevis šādu jautājumu, kā kauninot citus, bet pats klaji par visiem ņirgājies.
Geisha
Te dažam tā līdzjūtības meklēšana ir hroniska kaite. Līdzi nejūtu, bet palīdzu kā varu.
Alkāniem vispār līdzi nejūtu.
Mēs neizvēlamies vecākus, bet no vīra despota, alkāna vai citādi garīgi slima ir jāiet prom nevis jāmeklē līdzjūtība.
bratka Es par līdzsvaru 50:50 , bez labā nevar būt sliktā un otrādi, bet nedaudz uz labā pusi.
_pamparam_ Ja cilvēkam patiesi sāp, tad viņš neiet, pacēlis savu sāpi kā karogu, apkārt klaigādams. Čīkstēšana un ņaudēšana nav nekādas sāpes, pret kurām jābūt līdzjūtīgam.
bumpastiks kokote,pirms runāt par to ka es ņirgājos par kādu šeit esošo,vismaz kaut kā to argumentē.Tātad sanāk visi kas raksta par savām sirdssāpēm vnk ņirgājas.Nezinu kas Tavā dzīvē ir bijis tāds,kas Tevi pataisījis par aukstu ciniķi.Negribu arī tajā iedziļināties.Viens saprotams,tādi mēs nepiedzimstam.Par ciniķiem dzīve pataisa.Un liekas daudzus te dzīve nav lutinājusi,tad nu ieņem tādu uzbrūkošu pozu,lai tik kāds dziļāk nepiekļūtu.Un arī nevajag,es arī visus savā pasaulē nelaižu.Bet ar cinismu nesirgstu,lai kas man dzīvē ir bijis.Es mācēju sevī cilvēcību saglabāt,lai gan ir bijuši brīži kad neieredzēju visu pasauli.
lady_super Man ir līdzjūtība pret veciem cilvēkiem, invalidiem, arī dzīvniekiem, bet nav nekāda līdzjūtība pret pieaugušajiem, kuri savas neuzņēmības, slinkuma vai muļkības pēc neprot nokārtot savā dzīvē neko sakarīgu un tikai čīkst vai apskauž veiksmīgos.
bumpastiks lady_super,un kurš tad te kuru apskauž?Es vismaz nevienu neredzu kuru varētu apskaust.Ja jau te atrodas,tad jau noteikti ir kādas problēmas,kaut arī spēlē super-duper veiksmīgo.Lai gan tā arī ir sava veida terapija,vismaz netā veiksmīgam būt.Kas ir patiesi laimīgs un veiksmīgs,nekad nekādas žultis negāzīs.P.S.To nesaku par visiem,te ir arī ļoti forši cilvēki,kuri noteikti savu laimi atradīs.Ko viņiem arī novēlu!
Sakta bumpastik, neapvainojies, bet iespaids tāds, ka Tev vismaz puse tēmu tiek radītas tikai tāpēc, lai izceltu savas labās īpašības. (Bet tas, ka neesi slikts cilvēks, tas tāpat skaidrs). Un vēl labāks būsi, ja necentīsies pretstatīt citus sev kā tos sliktos, neiejūtīgos un ļaunos....
lady_super
"lady_super,un kurš tad te kuru apskauž?"(C)
bumpastik, Tu tiešām uzskati, ka visa dzīve notiek un aprobežojas TIKAI ŠEIT ? Protams, ka dzīvē esmu satikusi skauģus un skauģes ne tikai attiecībā pret mani, bet pret citiem! Un viņu starpā tādi, kas paši nevīžo pat matus izķemmēt, bet ap*irš citus par jebko!
Un ja atklāti, tad no pāris Tavām tēmām, kuras esi ielicis par tēmu tipa: sievietes, ko labāk izvēlēsieties smukos un riebīgos vai palēkos un labiņos, nojaušams, ka Tvī mājo ne tikai vairāki aplami stereotipi, bet arī iespējams, kāda skaudībiņa, tā ka davai netēlo te pavisam balto un pūkaino, kuram tikai eņģeļa spārniņu pietrūkst!
bumpastiks Sakta,šaubies,ir man arī savas sliktās īpašības,tāpat kā jau visiem cilvēkiem.Esmu bijis arī ļauns un cinisks,kad dusmas ir aizmiglojušas visu veselo... nākamās atbildes
Atbildes 1 līdz 20 (kopā 37) | nākamās >> |