Vai esat līdzjūtīgi pret citu sāpēm?

bumpastiks  Sakta,šaubies,ir man arī savas sliktās īpašības,tāpat kā jau visiem cilvēkiem.Esmu bijis arī ļauns un cinisks,kad dusmas ir aizmiglojušas visu veselo saprātu.Bet es vismaz cenšos šīs īpašības sevī apspiest.Kamēr esmu vientuļš,atradu tādu varbūt kādam liksies dīvainu hobiju kādu tēmu biežāk uzrakstīt.Bet es vienmēr rakstu par to,kas mani satrauc un domāju citus arī.Tapēc jau esam te,lai apspriestu dažādas dzīves situācijas.Gan tādas kas ir bijušas,gan tādas kas varētu būt.Un Sakta es nesaku ka visi ir ļauni,tā nav.Vai tad es uzturētos te,ja viss liktos ļauni.

neko  Līdzjūtīgs neesmu - ne pret vienu, bet lai piesakās kaut viens kam neesmu palīdzējis, kaut esmu to varējis.

DanaL  Manai nelaiķa eksvīramātei (lai viņai vieglas smiltis!) allaž kaut kā bija žēl. To vien dzirdēju "Ai, kā man žēl...!? Cik ļoti es jūtu līdzi...!" Reālu palīdzību/ieguldījumu attiecībā pret žēlojamo/līdzjutamo gan kaut kā neatceros.

Tu laikam par šo domāji, sadzejodams topiku?

likky666  Vēl, jā.

kokote  Ja tā ir Tava realitāte: sēdēt un publiski smilkstēt un no tā baroties, vai pats sev neriebies? Atvainojos, ja esi paralizēts, bet ja tā nav, tad ar savu gaudošanu esi tik nožēlojams. Sāc beidzot kaut ko darīt nevis tikai īdēt. Te jau tik daudzas ir paudušas reālu atbalstu Tev, cik no viņām Tu esi reāli cilvēciski uzrunājis, mēģinājis parunāt, atrast kopsaucējus, ja tiešām vēlies attiecības nevis sapņo par zirgasti. Uzņemies beidzot atbildību par savu dzīvi. Pats.

adamsone  Pļumbastik, ne tu mani taisīji, ne tu mani regulēsi. Ja ar mani arī kas reāli nopietns atgadīsies, tad virtuālie tēli būs pēdējie, pie kuriem es vērsīšos. Ir diezgan konkrēts priekšstats par to, kas te sēž un tas nafff labs priekšstats. Ar kādiem izņēmumiem, protams.
Un no muldēšanas parasti nekas īpaši slikts negadās. Arī ar izņēmumiem, protams.

jurks  protams! gribas buut par to meernieku kursh nomeeriis, vai nosveers- cik kuram ir taas liidzjuutiibas, bet kur tad ir tas etalons ar ko saliidzinaat? laikam jau pashi sevi esam izveeleejushies par etalonu? bet kaa ir patiesiibaa?? laikam jau tomeer ir jaaljauj Dievam spriest par to!!! un tad jau arii muusu etalons buus nederiigs!! netiesaa un tiesaats netapsi! nesaliidzini un saliidzinaats nebuusi!! bet to ir ljoti gruuti iistenot!!

teo_doora  Esu.

rabinovics  esmu noveerojis, ka seit cilveeki nevis izsaka savu viedokli bet gan censas apspriest domas izteiiceeja personiibu...krievu pasaules atraugas

HOUSE  Tā sanācis, ka esmu redzējis daudz citu cilvēku ciešanas un man tiešām žēl to , vai viņu apkārtējo, bet pateikt, ka tā ir līdzjūtība, kādam iet klāt un to izteikt? Nekad, es cenšos to neuzsūkt sevī un dažreiz sāk likties, ka tiešām esmu bezjūtīgs. Tā ir mana iekšējā lieta un tas maina redzes leņķi uz dzīvi kopumā. Uz cilvēkiem, kas redz visu tikai saulainu, tu sāc skatīties kā uz apdalītiem, jo tad, kad tādi nonāk krīzes situācijā, viņi vienkārši nokļūst citā pasaulē, kurā viņiem viss ir svešs. Pesimismu pie malas, bet tāda ir dzīve, tā vienkārši mēdz notikt.
Attiecībā uz to, ka kāds te savu sāpi ievieto pa trijām reizēm dienā, pasniegtu dažādos veidos...es tiešām nezinu...vecim tomēr jābūt tam stiprajam, tam, kurš norēcās, izrauj pāris polšus ezerā, apmēram ap vidu, noslīcina to savu sāpi un dzīve tādēļ neapstājas. Kā teica kāds vecs vīrs, tas caurums nemaz neesot tik liels, bet tajā pazuduši kuģi ar visiem kapteiņiem!:)))
Līdzjūtība ne vienmēr ir labākais veids kā kādam palīdzēt.

Luusila  Kad es izlasīju šo teikumu: "Sakta,šaubies,ir man arī savas sliktās īpašības", atminējos, ka man jau reiz iekrita acīs vārda ´šaubies´ neatbilstoša lietošana ´kļūdies´ vietā, tikai no it kā cita autora, pareizāk sakot, autores (tā gan kladzināja, ka valodu drīkstot nezināt, jo esot sveštautiete).

Tātad visus šos nebeidzamos vervelējumus ražo vai nu trollis, vai nu autoru kolektīvs ar sev vien zināmu mērķi. Labdabīgākais no iemesliem varētu būt cenšanās uzturēt kaut kādu dzīvību pusatmirušā organismā.

Īstā vieta izrādīt līdzjūtību, iejūtību un sapratni,- ka tik ne ar´.
Un tad brīnās par žultainiem komentiem; it kā tas falšums nesprauktos ārā pa visām pirkstu starpām.

aigars1964  Malacis, ka pieskarie tadam cilveciskam temam. Un redzi, interbets jau ari atspogulo mūsu sabiedribu. Un ka redzi ir cilveki ar dveseli un lidzjutibu un nesavtigu palidzibu un ir klaji izteikti egoisti, kuriem rup tikai pasa es un uz parejiem uzsplaut. Bet tici man, kamēr bus kaut vai desmit patieso, tikmer vel pastavesim un saule spid ka par launiem ta ari labiem, bet pec tam jau tiks paskiroti un tapec jau mums ir dots sis zelastibas laiks lai mes klutu labaki, laipnaki, sirsnigaki, iejutigaki un ta talak.

Paula6  Reālajā dzīvē līdzi just otra sāpei ir cilvēcīgi un ja vari, tad arī palīdzi...dažreiz tas ir vārds vai rīcība, kas palīdz pārvarēt sāpes. Patiesa līdzjūtība nav ciniska, bet virtuālā vidē, vai tā ir patiesa cilvēka sāpe vai nav...to var just un tādas tad ir arī atbildes..viss atkarīgs no autora paša.

sangukuLV  Gadiem ejot esmu palicis lidzjutigs,nesen sevi piekeru,ka pat filmas meedzu sarauties.

leopardine  Latvijā cilvēki vispār ir nežēlīgi, jo dzīve tāda. Ja viņu pašu neviens nav žēlojis, tad nevar gaidīt, ka viņš būs iejūtīgs.

makinlijs72  līdzjūtība nav prātuļošana un asaru birdināšana par citu sāpēm regulāri tās atgremojot.palīdzi,izdari,aizmirsti,ka esi ko darījis-tā ir līdzjūtība.

elga  Nu, nav jau tā, ka visiem nav sirds krūtīs , bet tādu ir maz.
Ir laiks žēlot un, ir laiks vairs to nedarīt. Ja, visu laiku žēlosi, tad cilvēks nespēj saņemties un no tā apburtā loka tikt laukā. Tādā veidā , pats cilvēks un žēlotāji viņa, dzen cilvēku lielākā bedrē, no, kuras vien grūtāk ir tikt laukā. Tā, kā draudziņ, pietiek skumt un sērot par to, kas nebija tā vērts un ķepurojies tagad laukā. Atver acis un paskaties, ka apkārt ir dzīve, cilvēki, citas sievietes un , gan jau arī būs mīlestība, kura būs savādāka, bet noteikti labāka, un pat vērtīgāka par iepriekšējo, jo tas būs tas īstais cilvēks, kurš mīlēs Tevi un Tu viņu.