Ziemassvētki padomju laikā!

vienkaarsha  Kā jau visas jomas, oficiāli nebija aizliegti, bet svinējām pa kluso. Cilvēki vienkārši baidījās. Tie, kas īpaši nesatraucās, pārsvarā svinēja laukos , kur modras acis bija mazāk. Tie, kas saka, kā DA MĒS SVINĒJAM UN VISS!, sava vecuma dēļ daudz ko nezin, jo vecāki pasargāja no politikas. Tagad tie baznīcas novērotāji , kas vaktēja citus Ziemassvētku laikā, sēž pirmajās rindas dievkalpojumos. Lielākie ateisti Aglonā augusta vienmēr sastopami. Ātrie kredīti dāvanai. Dāvanas kaudzes un galdi lūzt. Bērnunamos pēkšņi koncerti un ziedojumi.Protams, kamerai un žurnālistiem klātesot. Un t.t. Tikai sirsnības nav, depresija daudziem, mazie internātos, kad piedalās tādos pasākumos, zin, kā pienākuši Ziemassvētki, jo ir dāvanas, daudz svešie cilvēki, smaidošie apkārt. Ne jau tāpēc, kā kalendārs uz sienas. Par histēriju , kas tagad notiek veikalos un tirdziņos, vispār pat nav nozīmes pieminēt. Cilvēki lien no ādas ārā, ka tik visiem nodrošināt dāvanas . Vai daudz smaida apkārt, esat pavērojuši?
Cik sevi atceros, Ziemassvētki bija svinēti ģimenē, un es arī savā ģimenē kopā ar bērniem gāju uz mežu, rotājam eglīti , karinājām cepumus un svecītes, ugunskurs, kartupeļi oglēs, smiekli...nostalģija.. Žēl, kā daudziem tas ir liegts.

uusins  Tas, ka cilvēki svinēja, nenozīmēja, ka bija atļauts. Komunisti nīcināja ārā jebko, kas neiederējās viņu ideoloģijā: ticību, katras pakļautās tautas atsevišķos svētkus, utt. Cik daudz baznīcu netika pārvērsts noliktavās, šķūņos, visbeidzot drupās. Viņi centās sapludināt tautas, izveidojot dzerstošos un nedomājošu masu.

nezinite_zinite  Tieši tā, visi, kas gribēja, svinēja, kas negribēja nesvinēja. Oficiāla brīvdiena tā gan nebija. Bet arī Jaungadā brīvs bija tikai 1.janvāris, lai gan tie bija oficiāli svētki, ko plaši svinēja.

AivarsN  Nu nebija,jau nebija tie laiki tik briesmīgi,kā mūsu čaklie ideologi te šodien cenšas iestāstīt. Mani vecāki baznīcā laulājās un tēvu pat neizslēdza no partijas. Tas bija 1960.gadā. Vēlāk 80-tajos vispār katrs svinēja ko gribēja un darīja ko gribēja,ja vien klaji nevērsās pret pastāvošo iekārtu. Es Čerņenko bēru dienā kolhoza pasākumā diskotēku vadīju kopā ar Rīgas leļļu teātra aktieriem. Toreiz visiem bija par ko svinēt,bet tagad jau puse tautas dzīvo trūkumā un neko vairāk par klusiem svētkiem ģimenes lokā nevar atļauties.

laukroze  esmu 5gdus vecāka par autori, precīzi atceros, ka vidusskolas gados sarunājām ar klases biedriem apmeklēt baznīcu ZSV, kāds nostučija, un bija izsaukums visiem gājējiem pie direktrises, vajadzēja rakstīt paskaidrojumus, solija, ka skola izsniegs raksturojumus, kuros arī tiks pieminēta mūsu nepaklausība, tā kā tā...protams, ka mājas visiem latviešiem jau eglītes bija izpušķotas ZSV.. tomēr tas bija "pa kluso"...un stukaču pašu latviešu vidū ar pietika, kas kaut ko ne tā kā padomju vara paredzēja, tam karjera jau 100% nebija iespējama.

gertrude  mēs vienmēr svinējām, neskatoties uz to, ka patēvs bija kolhoza partijas skretārs.
studentu gados, Ziemassvētku laikā parasti iekrita sesija, tad visa grupa savācāmies svinēt vienā istabiņā, pat zīlējām. ja pareizi atceros, tad meitene, kurai kurpe nokrita ar purnu uz durvīm tiešām nākošajā gadā aprecējās. :) tā kā, kas gribēja, tie svinēja, kas negribēja, meklēja iemeslu.

Geisha  Ziemassvētkus svinējām klusi un slepus. Tā kā dzīvoju Rīgā tad atceros vienu gadu mums nebija eglīte, jo eglītes sāka tirgot tikai pēc Ziemassvētkiem. Vecākiem draugi visi bija nākuši no Latgales un mēs visi tiešām svinējām klusiņām Ziemassvētkus. Arī uz baznīcu gājām.

Svece  Tad vēl nebija sačakarēti ar atlaidēm , pirkumānijām , ziedojumiem - jo valsts nabadzīga bērniem un slimajem- pietiek tik deputātiem , fantastiskie iepirkumiem , bezjēdzīgām reklamām .... Jāņi svinējās uz godu- īsi un spilgti , nevar salīdzināt ar tukšumu kas tagad.

Momo  tev paveicās, ka nepieķēra un neatrāvies. neaizmirsti, ka visiem tāda laime nespīdēja. bija cietuši mani vecvecāki, arī vecāki tikuši sodīti, no augstskolas izmeta, dažus skolas biedrus uz psiheni aizveda paārstēties. cik daudzi radi izstaigājuši sibīriju! cik daudziem nācās pasēdēt stūra mājā un cik daudziem visas iespējas dzīve tikušas nogrieztas. man pašai zināmas veselas divas partijnieces, kas apkārt ložņāja un stučīja kaimiņus, pie baznīcas stūra stāvēja ar blociņu, pierakstīja visus. cik nav salauztu likteņu un veselības! bet neviens jau tev neliedz bļaustīties, ka esi pati lielākā patriote un lepni izriest krūti par "pareizo" dzīvošanu padomju laikā. lūdzu!

adamsone  Padomju laiki bija pietiekoši ilgi un dažādos šī perioda brīžos bija atšķirīgi. Pēc Staļina nāves spiediens atslāba, tad bija Hrušķīša untumi. 70. gadu otrajā pusē un 80. gados režīms pamazām atslāba, līdz, kā zināms, sabruka pavisam. Ziemassvētkus privāti varēja svinēt visi, kas vien gribēja un arī baznīcā iet varēja. Visa gādāšana pašu ziņā, nekas no Zsv industrijas nebija pat iedomājams. Tikai bija jārēķinās, ka līst "uz augšu" varēja būt grūti. Bet ja nebija vēlēšanās taisīt karjeru, tad visumā baidīties nevajadzēja. Staļina laiks, protams, atšķīrās, bet tie bija kādi apm. 8-10 gadi un tos laikus gandrīz neviens no šeit esošajiem nav piedzīvojis. Vēlāk mīļā miera labad aizklāja logu, lai kaimiņi svecītes neredz,bet 70.-tajos arī pēc tā nebija vajadzības.

newgame  Svinet jau vareja, bet klaji to reklamet nelava. Bij gimenes, kas svineja komunistu svetkus, bet bij gimenes, kas bij saglabajusas vecas tradicijas.
Mums klase atnaca macities viena jauna meitene, un skolotaja klaji, visas klases prieksa pazinoja, ka si meitene no dievticigo gimenes, un pazinoja to ar tadu fuujjjj intonaciju.
Tas nostradaja, un berni klaji izvairijas no kontakta ar vinu, ka no spitaligas, jo mes tacu jaunie oktobreni.

piladzoga  Kas gribēja tas svinēja un arī uz baznīcu gāja,tajos laikos notika arī kristības ,iesvētības un laulības baznīcās ..nedrīkstēja iet un baidījās tie cilvēki ,kuri bija komjaunieši un partiju biedri.:D Brīvdienas tās nebija bet svinēt jau varēja arī mierīgi vakarā pasēžot ..svecītes vienmēr bija un arī brīnumsvecītes..starp citu piem.LT tajos laikos atzīmēja arī Mātes,Tēva dienas..te nebija ,jo uzskatīja ,ka nevajag.:D
Arī tagad vairākās bagātās valstīs Ziemassvētki ir tikai 25.dec. un 26.dec.jau dodas uz darbu.

Edg  Pilnīgi to pašu var teikt arī par vasaras saulgriežiem. Brīdī kad tika apgalvots ka padomju laikā tie bija aizliegti es biju dzļā neizpratnē. Bērnībā dzīvoju laukos visi sacentās kuras lielāks riepu ugunskurs. Ēda, dziedāja un dzēra uz nebēdu. Un arī ciemošanās pie kaimiņiem netika aizmirsta. Piekrītu ka riepe svilināšana nav tas labākais. Bet ja kolhoza prieksēdētājs un partijas vadonis pats Jānis būdams uzsauca darba tautai zaļumballi ar dziesmām, ugunskuru un cienastu, tad man ir jautājums - kur tad tas aizliegums bija?

Chris1986  Nezinu, te tiek jauktas divas lietas - Staļina laiks pēc kara, kad tiešām draudēja reālas represijas par viskautko. Un 70 un 80gadi, kad es dzīvoju. Pēdējos nekādas represijas pret baznīcā gājējiem nebija. Pat 1 rubuli naudas sodu neuzlika! (Atšķirībā no tagadējiem, kad atnāc pie mašīnas un 40 EUR par nezko atkal izrakstīti). Stinrāgais sods varēja būt, ka kāds varas pārstāvis pakrātīja ar pirkstu un pateica - vairāk tā nedari. Nu, tas viņam pēc amata pienācās darīt. Bet manā paziņu lokā tādu gadījumu nebija dzirdēti. Atceros 1982. gadā, kad mēs vidusskolēni uz krūts ieņēmuši Ziemassvētkos vazājamies pa visām baznīcām pēc kārtas, Liepājas Lutera baznīca bija pārpildīta, ka iekšā netikt. Un tur uzstājās "Atdzimšana un atjaunošanās" grupas mācītājs Juris Rubenis ar atklāti pretvalstisku sprediķi. Es tik nobrīnījos, kā viņš nebaidās vot šitā izrunāties. Cik es sapratu, tad to kustību var pielīdzināt kkur kureliešiem Kurzemē 2. pasaules kara laikā, ko vācieši iznīcināja

Basteta  Tā saucamajos krievu laikos mierīgi svinējām Ziemassvētkus. Un īpaši neviens neslēpās, tāpat gājām arī ķekatās no mājas uz māju! Jā-un tas bija Rīgā. Dabiski, galdam ko sarūpēt varēja pa blatu, bet neskatoties uz to-pārsvarā visiem bija svētku galdi ar kādu tā laika deficītu:)) Tā kā visi, kas saka ka "zem segas" bija jāsvin-atvainojiet-tās bija tikai konkrētu indivīdu personīgās bailes un vairāk nekas! Es runāju par laiku-sākot no 70-tajiem. par agrākiem spriest nevaru.

Chris1986  Basteta, nu ja, vēstures viltotājiem tomēr būs jāpagaida līdz pēdējie tie, kas dzīvojuši tajā laikā un visu paši piedzīvojuši, būs nomiruši. Tad varēs bērniem stāstīt briesmu lietas un tie visam svēti ticēs, ka komunisti staigāja pie ielām, ķēra un ēda bērnus :D

Luusila  (C)... un partijā neviens ar varu neiegrāmatoja...

Bet tieši iegrāmatoja gan. Abus manus vecākus. Avīzē uzrakstīja rakstiņu, ka jaunie pedagogi stājoties partijā prjam veselām ģimenēm, piem, xxx ģimenē šādu lēmumu pieņēmuši vīrs un sieva, un arī yyy ģimenē, kā kārtīgiem padomju speciālistiem piedienot, esot tā stingri nolēmuši.

Un pipec, aste bluķī. Nedz xxx, nedz yyy ij ne tuvu nebija domājuši partijā stāties, bet pēc šādas publikācijas atkāpšanās nebija iespējama. Aizkulisēs tā arī pateica- jūsu daudz, ja spirināsieties, strādāsiet uz ceturtdaļslodzi, un dzīvokļu rindu jums neredzēt kā savas ausis.

Svētkus svinējām, bet klusītiņām.

andzipa  Tas no katra bija atkarīgs. Es jau no mazotnes esmu zinājusi, ka ir Ziemassvētki- kā ģimenes, tuvinieku svētki. Pušķojām eglīti, pa Amerikas balsi noklausījāmies "klusa nakts", paši arī dziedājām "Reiz mežā dzima eglīte"... Jaunais gads- skaļāka ballīte. Un labākais- ka dienas paliek garākas. studiju gados (70.gadi) visas Vecrīgas baznīcas Z-svētkos izstaigājām un tad studentu kopmītnē uz urrā....
Šo tradīciju neesam manījuši. Nekādi protesti, nekāda politika, tikai ar labām domām.
Mīļus, sirsnīgus Ziemassvētkus! Jautru Jaunā gada sagaidīšanu!:)

joens  Nu, uz apspriešanas beigām pat vairāki sakarīgi pasažieri parādījās. Tiešām, te pamatā apspriestajos 70-ajos un īpaši 80-ajos gados par privātām nodarbēm ierindas darbaļaudis gandrīz neaiztika (Rīga gan ir drusku cits stāsts). Bet, ja biji noteiktā profesijā (skolotājus te jau garāmejot pieminēja), amatā (priekšnieks), kā arī partijas biedrs, tad ZS atzīmēšanas publicitāte bija kaitīga turpmākam darbam un karjerai (par Jāņiem gan neko tādu ārpus Rīgas nebiju manījis, atceramies kaut slavenos kolhozus, kas rīkoja oficiālas zaļumballes ar alu un klātiem galdiem un republikas labāko cilvēku piedalīšanos, pats studiju laikā esmu uz tādām bijis).

raina1970  Svinēt jau pa kluso un mierīgi svinēja daudzi , taču- kā kuram veicās ar to - kas un kā sekoja pēc tam. Atceros , ka 70.gadu beigās, svinējām ģimenē - ar eglīti, ar svecītēm, ar klātu galdu.. ar dziesmām- nu nezinu, kas piesaistīja kāda ne tik labvēlīgi noskaņota cilvēka uzmanību, bet- ap 21 vakarā, 24. decembrī- zvans pie durvīm- stāv miliči cik atceros gabali 3 -- ar visādiem jautajumiem- kas , kāpēc, ko tad nu.. Mammai tieši 24. dec.bija dzimšanas diena- tak prasīja pasi parādīt- lai apstiprinātu, ka svinēts tiek privāts pasākums.

andzipa  Ak skaistā jaunība- 70.gadi. Visu svinējām: gan 60.gan 70.uttt... Jāņus, cik vien sevi atceros, manā ciematā organizēja MRS direktors: vīri par ugunskuru, sievas cepa pīrāgus,visu nakti līksmoja, nevienam partijas piederību neprasīja- visi kopā. Ziemsvētkus- ģimenē. Studiju gados kursabiedrenei bija tieši 18.novembrī dzimšanas diena, tradicionāli svinējām pasniedzot ziedus sarkanbaltsarkanos pušķos. Bez liekām "pompām" un Ginesa rekordiem, vājprāta izgreznojumiem, miljonus gaisā šaujot, bet sirsnībā un mīlestībā!:)