Kā var rasties jebkādi jautājumi publiski, ja vīrieša un sievietes attiecības ir atklātas?

fargo  jautājums nav aplams kā tāds. bet vai tad ir 100% atklātas attiecības? vai tad pietiekami daudzi ir atklāti pat ar sevi pašiem pa 100%.
attiecību jautājumu daudzums, salīdzinot ar to nozīmīgumu man šķiet disproporcionāls. bet tā domāju es. jautājumu uzdevēji, laikam, domā savādāk. citas jomas man liekas svarīgākas, lai arī šī ir trešā vietā. citiem tā ir primāra. nu, ko? tātad, tā.
kāpēc cilvēki neuzdod jautājumus viens otram, bet meklē atbildes citur?
kā pirmajā teikumā, 100% atklātība ir ilūzija. nav tā. cilvēki ir sarežģītie pīlēni. svarīgos jautājumos mēs bieži meklējam sarežģītus risinājumus. vieglie nepatīk. tiem neuzticas. "a ko viņa padomās? a ko viņš padomās? a kā es izskatīšos? kā viņš pret mani tad izturēsies?" utt. un tas rada vienādojumā tik daudzas varbūtības, ka pats vienādojums var kļūt neiespējams. un šo vienādojumu mēs saucas par attiecībām.

jozefs  Es nedomāju, ka vienmēr ir 100 % atklātas attiecības. jautājums ir- cik vieklāk būtu, ja tās būtu pilnīgi atklātas. Un, kas traucē uzstādīt atklātas attiecības. Varbūt tas neizdodas uzreiz, bet, kā būtu uz tām tiekties?

slieksnis  manuprāt cilvēki baidās būt atklāti viens pret otru, vai arī pieņemt to kaa kāds ir atklāts, tapēc visi prasa, kā ko izdarīt nepieņemot to, ka cilvēks ir kāds ir. pa lielam tie ir tarakāni galvā, taču tos uzveikt nav nevienam pa spēkam, tik pats to var izdarīt ! :)

jozefs  Es negribu neatklātus cilvēkus. Lai tie paliek citiem!

fargo  laikam, jautājums tev ir svarīgs. bet paskaties uz šo no tādas perspektīvas - tikai ar personisko ir iespējams dalīties. ar to, kas nav tavs, privāts, pat sakrāls... tu nevari to iedot kā savu. citam. tikai ja tev pieder, tev ir tavs privātums, tikai tad tev ir iespēja to kādam iedod. JA tu gribi. bet ja tev nav, ko tu dosi otram pat ja gribēsi? kaut ko, kas jau tāpat otram ir? un tā, tas, kas dara tevi par personu, tikai tas ir dodams. bet, kas var darīt tevi par personu, tas esi tu. saglabāt, paturēt sevi, tas nav slikti. tas ir ok.

neko  Tas, ka abas puses ir informētas par problēmu vēl, nozīmē ka viņa ir atrisināta. Atklāta sarunas par jebkuru tēmu pašas par sevi neko nerisina.

jozefs  Man nav nepieciešamības skatīties no citas perspektīvas, jo nevaru to reāli pielietot dzīvē.

jozefs  Citiem cilvēkiem var būt apmierina neatklātība.

Vanesa15  Nepārliecina otras puses atbilde un tad tiek meklēts svešs viedoklis no malas

Geisha  Katrai sievietei ir jābūt 5 vīriešiem:
1.) draugs - visu stāsti un neko nerādi,
2.) mīļākais - visu rādi un neko nestāsti,
3.) vīrs - ne visu stāsti un ne visu rādi,
4.) ginekologs - visu stāsti un visu rādi,
5.) priekšnieks. Ka priekšnieks pavēlēs tā būs.

Jauku dienu jums! Šī ir 1. darba diena šajā gadā. Pasmaidam un strādājam!

jozefs  Tas ir viedoklis!

Kristine_78  Manuprāt tā ir vēlme iegūt lielāku pieredzi attiecību jomā un salīdzināt vai tu/es dzīvojam pareizi līdzvērtīgi citai sabiedrības daļai.Līdz ar to cilvēks gūst atbildes uz jautājumiem. Savukārt ja jautājumam nav atbildes, tad cilvēks mierīgi dzīvos līdz brīdim kad radīsies jauna saspringta situācija uz kuru tiks meklēta atlkal tā pati atbilde iespējams no cita skatu punkta.

Seventyseven  Cilveki vispār runā, lai traucētu citiem domāt...:)

jozefs  Nezinu- es šobrīd cepu pankūkas.

uusins  Vienmēr ir kāds, kuram patiks papurināt svešu vešiņu. Jo savējā, no pārliekas nemainīšanas, berž :)

limonija  Jautājumi vienmēr var rasties un ir radušies. Cits jautājums - vai tos ir lietderīgi risināt publiskajā vidē - to laikam autors nespēj pieņemt. Kopš senlaikiem ir zināms, ka bieži vien savas problēmas uzticēt svešiniekam ir daudz vieglāk nekā tuviem cilvēkiem(kā sarunas vilcienā - pēc kurām izkāpj katrs savā stacijā un neatceras vairāk sarunbiedru). Psihologiem te ir savs skaidrojums(negribas pārāk izplūst). Tuvinieki ir vienmēr kopā ar mums - negribas viņus apgrūtināt, dažkārt arī - iedot "ieroci"(info) pret mums pašiem...Dzīve nav tik melnbalta, ka vienmēr visu var uz sitiena pozitīvi atrisināt.

kokote  Kārtējo reizi jāparakstās zem Neko teksta ("manu sajūtu cilvēks"), bet autoram tomēr vajadzētu pāra reizes pārlasīt jautājumu pirms publiskot. Iespējams "man kā blondīnei" grūtāk ar uztveri, bet jautājuma samudžināto būtību sapratu tikai pēc 3.lasījuma - nez vai tā atklājas autora emocionalitāte, jo par prātu, kādu viņš sev piedēvē, tas neliecina.
P.S. tas komentārs tikai tāpēc, ka aizdoma, ka pie PA debesīm jauns zvaigznīšu brīdis uzradies, bet, kas par daudz - tas par skādi.

mellene_x  ´"Jautājumu daudzums attiecību jomā ir dominējošs´" - jautājumu DAUDZUMS nu nekādīgi nav dominējošs attiecībās... bet jautājuma kvalitāte un jautājuma SADZIRDĒŠANA un sekojošā rīcība...

gertrude  lielākais vairums cilvēku tomēr ir sabiedriskas būtnes, kam patīk parunāt par laiku, par mācībām, par attiecībām - savām vai svešām.

Seendija  Tas jau atkarīgs tikai no konkretiem cilvēkiem un viņu patiesajiem nolūkiem.Ja cilvēkam ir daudz kas slēpjams, no tāda nevar gaidīt atklātību, reizēm tieši atklātība var šokēt otru pusi, tādēļ ir gudrāk, ja katrs pats izlemj cik atklāts vēlas būt.Ir cilvēki, kas par otru grib zināt pilnīgi visu, tad pretī arī būtu jābūt līdzīgi domājošam.Ja man kāds uzdotu pārāk daudz jautājumu, man nepatiktu.

adamsone Pilnīgi atklāti ir tikai lauku palīgskolu abolventi un viņu pēcnācēji devītajā paaudzē.Bet attiecības var apspriest vienmēr - visiem interesants, nekaitīgs un... nākamās atbildes