Par ilggadīgajiem laimīgajiem pāriem - lieli meļi, labi aktieri vai citplanētieši? :)
Sveikiņi! Nolēmu arī uzdot vienu stulbu jautājumu. Redziet, reizēm pa TV rāda, vai kaut kur ir rakstīts... vai kāds stāsta... «esam jau 50 (vai vairāk) gadus kopā, darām visu-visu kopā, audzinājām bērnus, tagad mums mazbērni, maz-mazbērni utt... aizvien vairāk esam viens otrā iemīlējušies»... uttutjpr. Jautājums: vai Jūs saprotat, kas ir šādu pāru fenomens? Laba audzināšana, fantastiska sakritība, briljanta prasme melot un izlikties citu cilvēku priekšā, pārcilvēciski spēki no Visuma, kas palīdz šiem pāriem šādā veidā noturēties??!!!! Esmu piemēram 4 bērnu māte ar augstāko izglītību, bet, kad lasu vai dzirdu šādus tekstus, gribās raudāt un smieties vienlaikus, jo... visas manas kopdzīves izjūk, nesader, neder, ir par sarežģītām un skumīgām, vieglāk ir «saburzīt» un aizmest kā neizdevušos kontroldarbu.... :D Te arī lasu, ka daudziem cilvēkiem iet kopdzīvēs un attiecībās pasmagi... bet kas tad ir tie laimīgie, vai «skaistu attiecību gadsimta miljonāri»??Nerons To jau jājautā tiem laimīgajiem, nevis PA!
Deisa Tie ir ļaudis ar labu atmiņu. Ar labu gan tādēļ, ka atcerās, gan tādēļ, ka labu atcerās.
Liigucis Zinu vienu tādu pāri! Vīrs - stabils pamats un spēcīga aizmugure. Sieviņai atlika tikai uzticēties!:)
marija19561956 Isti gan nezinu to laimigas kopdzives recepti, bet domaju viens otru ciena, pielagojas,atbalsta un nestada savas iedomas un vajadzibas par prioritati. Nedomaju ,ka vinu dzive nav stridu un domstarpibu, bet prot piedot un dazreiz pakluset,uzklausit. Vini nemekle piedzivojumus un gimeniskas vertibas ir svetas.
Sassy14 Nu viņiem nav vērts jautāt, viņi NESAPROT šo jautājumu. :D Tamdēļ jautāju šejienes ļaudīm, vismaz minējumus, viedokļus, pieredzi, kā te pieņemts. :) Viens mans paziņa ir arī no tiem laimīgajiem... nu, puisis sākotnēji bija no kādas 6. klases izmests no skolas, tāds ielu klaidonis kā Johnny Rotten jaunībā... :D ... neizcēlās ne ar saprātu, ne talantu, vienkārši tāds pļāpīgs tips, kuram ļoti patika mūzika. Kaut kādā brīdī bija pavisam nodzēries, tad aizgāja uz AA, no tā laika nedzer. Atrada sieviņu - tādu cik garu, tik platu, bet ar lielu māju un naudīti. Tagad viņi jau drīz 20 gadus kopā, 4 kopīgi bērni, tips ir dīdžejs un biznesmenis, pats arī uz šo brīdi jau cik garš, tik plats, lai gan jaunība bija ļoti slaids... sieviņa tāda salonu māksliniece... un dzīve ripo kā smērēta, bet, kad prasīju, kas ir viņa laimes atslēga vai kas tml., atbilde bija ķepīga kā cukura sīrups - «mana sieviņa ir mana acugaisma, mans sargeņģelis, mana dieviete, viss pateicoties tikai un tikai viņai»... Nu, bet TU PATS, jautāju, kas tad ar Tevi notiks, kad «sargeņģelis» no Tavas dzīves jebkuru apstākļu dēļ izzudīs? Tips nobālēja, sāka trīcēt un būtu gandrīz infarktu dabūjis, kamēr es pamirkšķināju, pamāju ar rociņu un nozudu tālēs zilajās. :D (P.S. Šis NAV stāsts iz Latvijas dzīves, tādēļ arī tik droši. Bet piemērs kā tāds..) Interesanti, vai visas šādas attiecības tik trauslas - ka infarkts jau no DOMAS, ka otrā pusīte var arī nebūt mūžīga???
Tangerine
kaut kur lasīju, frāzi "mēs nekad neesam gribējuši šķirties vienlaicīgi".
man vienreiz bija jāintervē pāris 60 gadu kāzu jubilejā. tas bija kaut kas. viņi tiešām viens otru mīlēja, to nevarēja neredzēt. viņi bija pārdzīvojuši karu, vīra izsūtījumu, visas no tā izejošās problēmas padomju laikos. varbūt tur arī bija tas sāls, kopā pārdzīvotas grūtības. varbūt mums ir pārāk viegla dzīve un pārak daudz kārdinājumu. smadzenēm ir vajadzīgas problēmas, ko risināt un, ja nav jācīnās par izdzīvošanu, tad izdomā sev citas - attiecības.
irgo
Kad kādam vīram zelta kāzās pajautāja, kā viņš spējis ar sievu kopā 50 gadus nodzīvot, tad viņš atbildēja: es to sievieti nekad neesmu ņēmis par pilnu....
Pirmajā momentā liekas stulba atbilde , bet ja tā padomā...
neko Vienkārši pilnīgi citāda attieksme pret dzīvi. (nezinu ko tur TV stāsta, spriežu pēc reālajā dzīvē redzētā).
Sassy14 Nu jā... Starp citu, Tangerine, man arī visu laiku bijusi tāda dzīve, kur jācīnās par izdzīvošanu.... bet diemžēl esmu cīnījusies viena, visi bērni padusē, un «otrās pusītes» ir šajā cīņā tikai traucējušas ar nepamatotu kritiku, nenobriedušu cilvēciņu kaprīzēm, saviem personīgajiem «dzīves jēgas meklējumiem» un citām bērnišķībām, kuras nu galīgi ņe kstaķi, kā saka krievi. :P Droši vien man ir kāda mānija, fobija vai sindroms... bet ko lai dara.
Labdiene Es arī zinu vienu pāri, kas tikko nosvinēja 50 gadus kopā. Patiesību sakot nesvinēja jau un pat nevēlējās lai sveicu šajos svētkos. Visādi gājis un sieviete saka, ka ar tagadējo prātu nebūtu aiz žēluma to savu vīru precējusi. Faktiski jau dzīvo katrs savā mājā, sieva Rīgas dzīvoklī, jo te centrālapkure un dakteri tuvāk, bet vīrs pierīgas mājā, jo viņam ir suns. Sieva ikdienā nevar izturēt vīra nevīžību, tāpēc aizbrauc tikai reizi nedēļā tur sakopt, lai galīgi neaizaug māja. Nav tur nekādas baigās laimes, divi dēli ir izaudzināti. Viens sevišķi neliekas ne zinis par viņiem, otrs ir garīgi slims un ir faktiski nasta, jo ir jāuztur. Kāda tur jēga vairs sķirties? Kam viņi tādi veci un slimi nabadziņi vairs vajadzīgi? Nav konkurences, nav šķiršanos. Jo nabagāks cilvēks, jo mazāk viņam vilinājumu, iespēju un līdz ar to arī šķiršanās un krīzes iet secen. Līdz ko tiec pie naudiņas tā sākas klapatas un krīzes :)
Ladybug123 Tie nav ne meļi, ne citplanētieši, tādi bija mani vecāki, tagad gan abi citur kopā, bet visa pamatā ir savstarpēja cieņa un sapratne, vienkārši māksla sadzīvot. Kā tagad bieži saka-pareizā attieksme!
Linda45 Ir arī tādi, kuri vienkārši nevarēja saņemties un izšķirties. Tā nu novelk to savu mūžu ar otru pusi inerces dēļ. Jautājums, vai tur bija attiecības un ģimenes laime, saskaņa? Katrā gadījumā, tādi savus kopā nodzīvotos 50 gadus nesvin. Svin tie, kuri tiešām dzīvoja mīlestībā.
riks086 Piekrītu Neronam - OHO.LV (un līdz ar to PA) tādu nav, tāpēc jautājums ne īstajā vietā, ne īstajā laikā un nekāda PIEREDZES apmaiņa nesanāks. Tikai teorētiski spriedelējumi vien.
Sassy14 Droši vien tā ir LIELA māksla, sadzīvot. Mani vecāki, arī abi ar augstāko izglītību, abi izlasījuši ap 1000 grāmatu, diemžēl dzīvoja tā - kad vienam bija slikts garastāvolkis, bet otram labs, un parasti tā arī bija, tad tas, kuram slikts, «strīķēja» tikmēr, kamēr otra labais garastāvoklis pārvērtās sliktajā. Un tad automātiski tas, kuram izdevās otra garastāvokli sabojāt, tapa varen priecīgs, ka atkal paveicās. :D Un tā 25 gadus no vietas, līdz mana tēva nāvei. Nē, viņi nebija nekad fiziski vardarbīgi. Un bija stingri, bet labvēlīgi pret mani. Un bija atturībnieki, un lieli kultūras cienītāji. Un es bērnībā un jaunībā pie sevis dievojos, ka NEKAD-NEKAD pati nebūšu kopdzīvē tāda kā viņi. :D Bet nav tā parauga, kā VAJADZĒTU... lai cik dīvaini tas neliktos, un vienkārši nesanāk ne ar vienu tik jauki sadzīvot.
Sassy14
... un es nedomāju, ka šis jautājums ir šeit nevietā un nelaikā - šī ir pieredzes apmaiņa ar nelaimes biedriem šajā gadījumā. Un ir jau pienācis kāds skaits gudru un labu atbilžu.
Kādreiz pa ziemsvētkiem rādīja tādu jokainu filmu kā «How the Grinch Stole Christmas» - kur viens ērmots zaļš ķēms ienīst Ziemsvētkus, varbūt esat skatījušies. Apmēram tādas sajūtas kā šo zaļo būtni sakarā ar Ziemsvētkiem, pārņem mani sakarā ar «jaukajām un ilgstošajām attiecībām»... jo burvju paroles uz šo paradīzes dārzu nav zināmas, atliek tikai apsmiet šos uz mūžiem saķepušos cukurgailīšus... bet pati arī zinu, ka tas ļauni, netaisni un nepareizi.
Labdiene Sassy14, būs ļoti grūti atrast Latvijā vīrieti, kas nenobīsies no 4 bērniem. Man jau liekas, ka jau 2 bērni te tiek uzskatīti par nāves spriedumu sievietei, kur nu vēl 4. Katrā ziņā novēlu Tev kaut uz pāris gadiem atrast kādu ar ko kopā jūties labi, jo ne jau kvantitātē, bet kvalitātē ir tā sāls. Pirmo mīlu mēs arī atceramies uz visu mūžu, lai gan pārsvarā tā nav ilgstoša.
Jason Nedomāju, ka tur meli apakšā - drīzāk, cilvēki mazāk iespringst par sīkumiem un nenodarbojas ar cīnīšanos par varu attiecībās.
KOMPETE
Rik, nu varbūt PA nav ar pusgadsimta pieredzi, bet noteikti, ka ar otrās kopdzīves desmitgades pieredzi gan!
Mana personiskas pieredzes recepte:
jāveido attiecības psiholoģiski pieaugušiem un psihiski veseliem partneriem.
Vai kā tur Tessa teica - poka mozg ņeviros, tjelo dolzno biķ ģevstvennim (c)
Vanesa15 Man reiz viens labi pazīstams pāris ar 40 gadu laulības stāžu pateica - dažreiz ir gribējies viņu nosist vai ar pannu pa galvu sadot, bet šķirties - NEKAD.
Sassy14 Labdiene, lieta NAV iekš tā, ka man nav kopdzīves partnera. Tur jau tas joks, ka IR, šajā portālā esmu ne dēļ iepazīšanās, bet tikai pļāpāšanas pēc. Visus savu bērnu tēvus esmu pati izsviedusi no savas dzīves, kas, protams, ir biedējoši. :D Un pašreizējais kungs man eksistē nu jau 4. gadu, bet... ATKALIŅ ir kā vienmēr, es it kā mīlu cilvēku no vienas puses, bet neciešu no otras puses. Sūtu visu laiku uz laukiem, uz darbu, uz kādu ceļojumu, jo... vairāk par 2 dienām viņu panest nevaru. Bērni netraucē, kaķis un suns arī ne, bet kungs sāk traucēt, ja tup mājās par ilgu. Viņš nelaimīgs, nesaprot, kamdēļ viņu tā trenkāju, kādēļ skrienu uz virtuvi, kad viņš istabā, un uz istabu, kad viņš virtuvē... :D :D ... nu smejies vai raudi. Viņš domā, ka man varbūt kāds cits vīrietis, bet NAV... un arī negribu, ne citu, ne bieži vien arī viņu... bet īsti bez viņa arī it ka tukši un skumji. Vai laiks posties uz psihiatrisko slimnīcu??!! :D
Chris1986 Tie tādi "sieviešu stāstiņi" a la tādi paši kā par "īstajiem vīriešiem" :D Bet fantazēt jau ir labi. Kur cilvēca būtu tagad, ja nebūtu fantazējusi? Mamutus vēl... nākamās atbildes
Atbildes 1 līdz 20 (kopā 45) | nākamās >> |