Uzupurēšanās dēļ bērniem.

marselis  Gruti saprast!
Ir tadas kuras zage un zage,
kamer kapa iegulda , tad keras pie nakama Vira.Dazam dzives laika sanak pat caut 7 laulibam iziet!

raina1970  Nevajag, nav jēgas tā darīt, un nav arī nekāda labuma bērniem no tā..

jurks  Vajag vai nevajag! Vai tad atbilde uz šo jaut. kaut ko būtisku mainīs cilvēka izvēlē? Katrs darīs tā, kā tas viņam būs pieņemani un arī atgriezeniskā saite izdarīs savu- labvēlīgu vai ne tik labvēlīgu atbildes efektu! Viss notiek tā, kā notiek! Salīdzinoši ar mūsu zemi- planētu, mēs apzināmies to, ka nodaram tai ar savu rosīšanos pāri un saprotam, ka var būt arī paši cietīsim, bet tas mūs neatturēs turpināt mums ierasto dzīvi un turpināt postīt, lai kā tur arī būtu!

leopardine  Bumpastik, nav auglīgi domalt par lietām, ko nevari mainīt. Padomā labāk par tēmu liekais svars un bijušās izmešana no sirds, kur viņa joprojām mājojot.

trussardi  ...Upureties nevajag...bet bernus izaudzinat vajag. Man liekas ejams zelta viduscels. Lai berniem labi...un par sevi padomats. Noteikti neslept situaciju no berna ,lai ari berns...sapratis, izlems pie ka gribes dzivot.Bet ar tiesibam vienadi ...pie abiem griesties,kad gribes. Berni dazreiz atrak visu uztver un saprot...neka mes spejam to domat un vinos noteikti ir jaieklausas. Protams, kadam japiekapjas...bet labak ta,nevis tresais no malas kaut ko diktes. ...

Liigucis  Es biju bērns kura dēļ kašķīgi vecāki turējās kopā,

Tālāk savā ģimenē pieņēmu lēmumu šķirties, lai bērni neredzētu kašķus.

Pareizi nav ne tā ne šitā!!!

zetiine  Tur kur ir Upuris ir arī Varonis.Abi iet roku rokā.

miers2  nav gluži korekts temats, jo tie ir diezgan reti gadījumi, kad tikai bērnu dēļ dzīvo kopā. Parasti ir vairāki iemesli, kāpēc dzīvo kopā: labi sadzīves apstākļi, kopīgs īpašums, ko negribas ne dalīt, ne zaudēt, bet pats galvenais - nav nekas labāks padomā un šis cilvēks tomēr jau pierasts un labi saproti, ka var no vilka bēgt, bet uz lāča uzskriet.

kokote  Tā nav uzupurēšanās, bet gan manipulācija ar bērniem. Dubultais miers jau atzīmēja, ka šis faktors reti kad ir noteicošais, bet, ja ar to plivinās kā karogu- tas nozīmē, ka bērnus padara par ķīlniekiem pieaugušo attiecībās, kurās viens vēl uz kaut ko cer. Ja reiz 2 cilvēki ir radījuši bērnu, tad viņiem jāspēj atdalīt savas pieaugušo attiecību un loma no saviem vecāku pienākumiem (lomas) - izskaidrot to bērnam, ka tās ir dažādas lietas un, ka viņi vienmēr būs bērnam tētis un mamma- tas ir viss, kas bērna dēļ būtu jāizdara- haosā parādīt zināmu stabilitāti un drošibu. Nevienam nekas nav jāupurē, jo katrs esam ar savu vienreizējo pieredzi un dzīves iespējām.

neko  Bērnu dēl, gan bet par sevi domājot... negrib zaudēt mantiniekus.

edding  Pēc Tavām domām labāk sačakarēt bērnu dzīvi? Neesi nekad lasījis vai TV redzējis, kā cilvēki stāsta, cik šausmīga traģēdija viņiem likās vecāku šķiršanās. Un kas izaug no tiem šķirto ģimeņu bērniem? Meitenes kā tanki, visu var, visur galvenās, visur viņām taisnība un pēdējais vārds, toties dēli- memmesdēliņi, kuri redz, ka sieviete var visu, tādēļ vīrietim nav nekādas vajadzības būt ģimenes galvai, apgādniekam, pieaudzis reāli nesaprot, kādēļ viņam uzaicinātajai sievietei kafija jāizmaksā.
Ja vecāki ir pietiekoši gudri, inteliģenti, rūp BĒRNU labsajūta un spēj tomēr kādu laiku klaji neizrādīt antipātijas pret laulāto, tad tas ir daudz labāk, nekā pēc katra strīda skraidīt turpu-šurpu, mainīt partnerus utt. Bet ja prastu ļaužu, kaujas, plēš traukus, lamājas vai dzer, nu tad ko tur vairs var gribēt. Lumpeņi ir un paliks lumpeņi, kuri tik par sevi domā.

Sassy14  Piemērs iz dzīves, kur sākās kā burvīgā pasakā, bet izvērtās par īstu elli...
Dzīvoja reiz puisītis un meitenīte, viņi bija bērnības sirdsdraugi. Abi auga laukos. Var teikt, dziļos laukos, kur meži, tīrumi utt... puisītim bija nežēlīga māte, viņš gulēja uz plikiem dēļiem savā koka gultā un tika dauzīts visu laiku. Meitenītei nebija tēva... nu, vairs nebija, dzīvoja viņš laikam kaut kur tālu, pēc tautības bija čerkess vai kas tml. Meitenītes māte apprecējās no jauna ar kādu krievu un aizbrauca uz tolaiku Ļeņingradu, aizvedot līdzi arī mūsu pasaciņas varoni, kura tad izauga Leņingradā. Par īstu skaistuli izauga, un izmācījās par medmāsu, lai gan bija piedāvājumi par aktrisi utt... bet māte aizliedza. Puisītis tai pašā laikā dzīvoja kā dzīvodams, bet izmācījās par juristu. Meitene, nu jau jaunkundze, bija laikam ciemos savā bērnības zemē, un tur viņa satika savu bērnības draugu no jauna. Un tad aizbrauca uz Krieviju atpakaļ. Jauneklis, ne vairs puisītis, apžilbis aiz bērnības draudzenes skaistuma, aizbrauca ar mopēdu (!!) no dzimtā Võru rajona mežainā ciematiņa (Igaunija) uz Ļeņingradu lūgt viņas roku. Nu, un roku arī dabūja, bērnības draudzeni arī. Tādu gaisīgu, temperamentīgu, burvīgi skaistu, kura bija kā eksotisks zvērs starp ziemeļnieciskajiem igauņiem un arī igauņu valodu bija gandrīz aizmirsusi. No sākuma bija greznas kāzas, kopīgs dzīvoklis, kopīga vasarnīca, viss tā skaisti un omulīgi... piedzima pirmais puika, otrais... pamazām atklājās jaunekļa, nu jau vīra īstais raksturs. Skops, nežēlīgs, varmācīgs, patmīlīgs sausiņš, - ko jūs citu gribējāt no tā, kurš uz plikiem dēļiem guldināts un pastāvīgi dauzīts un pazemots... Meitene, nu jau sieva, sabijās, sašļuka, kļuva neirotiska, pa pusei sajuka prātā, mēģināja glābt ģimeni no sairšanas, savus dēlus no hokeja nūjas sitieniem, trenkāšanas ar mednieku bisi ap māju utt... vīrs kļuva atkarīgs un arvien atkarīgāks no hazarta spēlēm - visa veida loterijas, ruletes, kaz

Sassy14  (turpinājums pasakai),... kazino, stiepa no mājām projām pārdošanai visu līdz pēdējam, sieviņa aizņēmās tik no kaimiņiem, lai visi badā nenomirtu... un sasirga ar second hand lupatu pirkšanas māniju. Beidzot 1 istaba no viņu 2-istabu dzīvokļa bija līdz griestiem piebāzta ar lupatām. Dēli uzauga viens par dzērāju un vēl trakāku varmāku kā tēvs, viņam izjuka visas kopdzīves un ģimenes, jo viņš dauzīja, žņaudza un graizīja savas sievietes, baidīja bērnus... lai gan bērnībā bija bijis slimīgs, sapņains un miermīlīgs puisītis. Jaunākais dēls sāka garīgi atpalikt, no 6. klases tika aizsūtīts uz palīgskolu, uz mūžiem palikdams apmēram 10-gadīga puišeļa prātā.
Pāris beidzot izšķīrās PĒC 35 GADU ŠAUSMU UN MURGU KOPDZĪVES... apgalvodami, ka cietuši viens otru TIKAI BĒRNU DĒĻ....
Vai puiši, nu jau lieli vīri, pateica kaut vai reizi paldies, ka vecāki viņus un viņu dzīvi sakropļoja... VIŅU PAŠU VĀRDĀ? Skaidrs, ka ne, gluži otrādi, nolādēja to dienu, kad vecāki iepazinušies un viņi piedzimuši...
Bet varēja tak arī savādāk... inteliģents vidējā sociālā slāņa pāris, nedzērāji-nepīpētāji... kuri gadu desmitiem sita viens otram ar pannām pa galvu, vicinājās ar cirvjiem, grasījās no muguras viens otram ar ķieģeļiem pa galvu sist, trenkāja viens otru ar bisēm, žņaudza viens otru, ienīzdami otro pusīti līdz nelabumam??!! Bērnības draugi?! Ak dievs...
Tā bija skumja pasaciņa. Tā ka NEKAD NEDZĪVOJAT KOPĀ BĒRNU DĒĻ...

neko  endding: "Pēc Tavām domām labāk sačakarēt bērnu dzīvi? Neesi nekad lasījis vai TV redzējis, kā cilvēki stāsta, cik šausmīga traģēdija viņiem likās vecāku šķiršanās."

Nezinu ko tur pa TV muld, bet esi dzīvojusi mājā kurā iestājas saspringts klusums tikko mājās ir abi vecāki un tas turpinās tik ilgi kamēr kāds no viņie neiziet. Es zinu, un lai arī par abiem vecākiem kopumā varu pateikt daudz labu (neskatoties uz to ka viņi viens par otru vispār neko labu nedomā) par to kopā būšanu neko vairāk kārtīgu noslānīšanu viņi pa dzīvi pelnījuši nav. Bet abi ir pietiekami saprātīgi lai sava kļūdas saprastu un vismaz manā klātbūtnē tāds muļķības tomēr nemuld.

Samila  Kas tā par modi bāzt degunu citu cilvēku darīšanās? Ja nešķīrās agrāk, tātad tam bija savi iemesli un "bērnu dēļ" ir ērta aizbildināšanās, zem kuras var sabāzt visu savu personisko miskasti.

Sassy14  Bērnu labklājības dēļ esmu pareizēm ar mieru bāzt degunu tur, kur var pat bez deguna palikt. :D Piedošanu. Cik daudzi no Jums ir auguši mājās, par kurām jāsaka - tumšā vārtrūmē svešā pilsētā ir drošāk nekā savās mājās? Cik daudzi no Jums ir gulējuši parkā uz soliņa, skolassoma par spilvenu ... jo mājās lido naži, cirvji, zobeni un trako tēvs vai patēvs baltām acīm, putām uz lūpām, turēdams sevi par 300-gadīgu dēmonu vai ko tml.?
Tas ir arī stāsts no kādas dzīves. Un nav šausmu vai piedzīvojumu trilleris...

Deisa  Tu tiešām zini tādus kas viens otru necieš, bet bērni to nezin? Tiešām? Cepuri nost tādu cilvēku aktiermākslas priekšā taču, kamēr neredzēšu, neticēšu. Parasti jau tomēr bērni redz visus kašķus un nekā laba tur nav, ja kašķi ir biežāk kā salabšana un atrastie kompromisi vai risinājumi. Savukārt bez strīdiem arī diezin vai var bērnus audzināt. Viņiem taču jāsaprot, ka ir brīži, kad viedokļi nesaskan, un tad ir būtiski vienoties par kaut ko.

Nerons  Vienmēr interesanti lasīt personu viedokļus, kas visu redz no malas un viņu absolūti kompetentos,gudros spriedelējumus par tēmu": "Kā būtu pareizāk!""

No kurienes Bumbastik tu rāvi, ka kāds dzīvo kopā tikai bērnu dēļ?uttt?????

neko  Sassy14: zini kā - nav jau tāda viennozīmīga ļaunuma; tas ka ap gadiem 15 pārstāju nakšņot mājās, jo tur dzīvoja divi vecāki kas bija kopā bērnu pēc deva arī savu labumu 18-20 gados man jau bija pietiekama dzīves pieredze, lai mīlestībā auguši lamzaki man nebūtu konkurenti. Gan pats sev naudu nopelnīt un sevi uzturēt jau mācēju gan daudz ko citu.

Sassy14  Nu tad jau paveicās, neko kgs. :) Varbūt ka Tavi vecāki tomēr nebija tādi briesmoņi kā no manām «pasakām», un līdz ar to arī Tu izaugi pozitīvāks un bez fiziski varmācīgām tieksmēm?

EECOOL NEVIS "Bērnu priekšā smaida viens otram un izliekās par laimīgu ģimeni". bet tieši otrādi, bērns šiem nīdējiem ir tas objekts, uz kura izgāzt savu savstarpējo... nākamās atbildes