Saistīties, ielaist savā dzīvē depresīvu cilvēku?
Esmu neglīts un dīvains, cīnos ar lieko svaru, neko daudz dzīvē neesmu sasniedzis un sievietes parasti man ir atteikušas. Un nu manā dzīvē ir parādījusies otra puse, kurai es kaut cik esmu pieņemams, lai gan dažreiz arī par to es šaubos. Lai nu kā tas būtu, tomēr šoreiz esmu ticis tālāk, kā citos gadījumos.Problēma ir tā, ka viņa pietiekoši glīta un normāla, bet citādi ir kādu klasi zemāk par mani. Darba vieta ir vairāk vienkāršā profesija, par izglītību baidos prasīt, lai necilātu liekus jautājumus. Viņas intereses saistās ap seksu, biksītēm, utml. Nezinu viņas mājas dzīvi. Es pats cenšos studēt (iet ne visai labi), kaut ko darbiņa darīt uz priekšu. Es eju uz izstādēm, koncertiem, operu, lasu grāmatas, varbūt ne vienmēr es to visu izjūtu ar sirdi, tomēr tas mani interesē un aizrauj. Viņa nekad nav izrādījusi interesi piebiedroties tajā visā, lai gan tas būtu tik labi, to visu baudīt kopā.
No sarunām noprotu, ka dažreiz viņu nomoka trauksme un ir problēmas ar miegu, lieto miegazāles un, cik saprotu, pamazām sāk lietot antidepresantus.
No vienas puses esmu priecīgs, ka pēc visas mūžības es jūtos pieņemts, kādam vajadzīgs un jūtos daudz maz drošs, ka mani nepametīs. Ka ar savu klātbūtni, uzmanību, arī dāvaniņām varu iepriecināt otru cilvēku, kuru citādi dzīvē gaidītu tikai vientulība, labākajā gadījumā gadījuma pazīšanās.
No otras puses - dažubrīdi es aizdomājos, kāda ir viņas mājas dzīve, ko viņa dara brīvajā laikā. Es to nezinu. Varbūt viņai patiešām ir depresija un viņa vienkārši veģetatīvi eksistē šo laiku. Varbūt tas viss ir nopietni un varbūt man ir jāpasaka skaidrs nē - ka es negribu ielaist otra slimību savā dzīvē.
Protams, tikšanās reizēs to visu tikpat kā nemana, nevarētu iedomāties, ka viņa mokas ar kaut kādu apātiju vai grūtsirdību. Un bezmiegs var būt daudziem cilvēkiem.
Ļauju dzīvei ritēt savu gaitu, bet dažreiz tomēr uzdrošinos paiet malā un paskatīties it kā cita acīm, uzdot jautājumu
leopardine Drošs_plecs, par depresiju bieži sauc vnk nomāktu garastāvokli, ko izraisa vnk jušanās nemīlētam un nevajadzīgam un jebkurš attiecībās meklē atzīšanu un atbalstu. Tāpēc mīlestība var būt lieliskas zāles pret šo.
jadore Attiecības ar depresijas slimnieku ir bīstamas, no tāda viedokļa, ka tas otrs savu depresiju ieliks tavā galvā. Visticamāk, ka pašam arī ir depresija, jo tāds tādu pievelk. Depresija ir jaizārstē un tad jāveido attiecības.
poga_parastaa Viennozīmīgi nekas labs no tāda attiecību sākuma nesanāks ne Tev, ne viņai. Abi esat ar zemu pašvērtējumu. Depresīva ir ne tikai viņa. Arī Tev ir nosliece uz to. Katram pašam vispirms jātiek galā ar sevi. Ja nespēj pats sevi pieņemt pozitīvi, cienīt un mīlēt, nesagaidīsi, ka to darīs otrs. Spoguļa efekts.
adamsone
Klasi zemāka - fūūūūūūū....Un tu tagad nolaidies līdz viņai, juzdamies tomēr augstāks un pārāks?
Pretīgi. Pretīgi. Pretīgi.
Arlekins
kotletes - tas ir svarīgi. :D
nelielas atšķirības klasē, savukārt ir ok - var viņu "pavilkt" uz augšu laika gaitā....
| << iepriekšējās | Atbildes 41 līdz 45 (kopā 45) |
pievienot viedokli
uzdot jautājumu
Vēlies iepazīties vai meklē draugus? Iepazīšanās internetā -
viss par iepazīšanos internetā, atsauksmes, padomi, kā arī plašākā iepazīšanās sludinājumu datu bāze.
www.iepazisanas-interneta.lv