Vai var sevi ļaut apzināti mānīt?

Izlasiju te vienu ļoti emocionālu tēmu kur kāds kungs dāmu 3 gadus ir mānijis.Bet vai nav tā ka paši atļaujam sevi mānīt?Ka lai nepazaudētu savu laimi apzināti cenšamies kaut ko neievērot?Arī ģimenēs kur kāds no abiem ir staigulis otrs to cenšas neievērot,lai vnk nesagrautu to kas ir,jo bail ka nebūs vair nekā?

mellene_x  apzināti diezvai...tikai , domājot par to, ka uzticamies, atļaujamies neievērot acīmredzamus faktus. jo UZTICAMIES..

kokote  Sajuti radniecīgu dvēseli? Tavs jautājums ir totāli retorisks, faktiski Tu jau zini atbildi- tā tas bieši notiek- to sauc par kompromisu- katrs izvēlas savu. Bet mana līdzjūtība pret šo "dāmu" (bābu) beidz;as brīdi, kad viņa visu iedalīja kategorijās: viņa - nabaga cietēja, viņš- nelietīgais jāklis.
Netkārtošu to, ko pēdējo skarbi atļāvos iepostēt "dāmas" PA par "piedot sev" - varētu apdomāt, ka viņu kāds nobūris, ka viņa kāda marionete, ko cits aiz aukliņām raustījis.

neko  Cilvēku dzīves ir ļoti dažādi; kad sastopies ar ko līdz šim dzīvē neredzēt nav jau pieredzes kam var ticēt un kam ne. Īpaši tādiem kas ikdienu pavada tikai vienā šaurā vidē. Bet internets dod iespējas sastapties arī tādiem, kas reālajā dzīvē citādi nekad nesatiktos.

jadore  Jābūt redzīgam un dzirdīgam savā dzīvē, cilvēki par sevi pasaka ļoti daudz, jāieklausās niansēs, jātic sev vairāk. Lētticība nav tikums.

verso  100% piekrītu mellenei, jo arī pāris gadus uzticējos cilvēkam, nespēju prātā saprast, ka var apzināti visādas cūcības aiz muguras darīt. Pat sapratu dažbrīd, izrunājām, radās jauni stāsti, diezgan ticami un gribējās jau laikam tam labajam ticēt. Katra pieredze ir pieredze. Sekas diezgan graujošas tīri finansiālas, bet pieredze laba. Sevi nav ko žēlot, jo paši piesaistam šādas situācijas savā dzīvē. Galvenais, lai neatkārtotu nākotnē, ka esi no tā ko mācījies.
Cilvēki tiešām ir daudz un dažādi. Pēc sava goda prāta nevajag spriest pēc citiem, jo dažiem tāda vienkārši nav!

raina1970  Var arī -apzināti , ja cilvēkam tādā situācija būt- ir komfortabli un ērti. Izklausās neloģiski, taču tā ir.. Kā tas notiek? Ja tas kuru māna- jūt, zin, ka tiek mānīts, taču neko nedara , lai situāciju mainītu- tātad saņem kaut ko sev vajadzīgu- vai tas ir taustāms labums ( dāvanas, finanses, kopābūšana- kā pretstats vientulībai un bailēm no tādas), vai tas ir emocionāli-psiholoģisks labums- esmu tas labais, kuru nenovērtē, varu pažēloties, varu saņemt uzmanību, atbalstu- no vides , sabiedrības, varu otru pieķert melos un tad modelēt situāciju -kad man tas būs vajadzīgs,... Un tad cilvēks ļauj sevi mānīt- jo nevēlas pieņemt lēmumus, kas var mainīt viņa dzīves ritmu, saturu, labsajūtu..

Liigucis  Gribās jau ar tādu vieglu eiforiju acis aizmālēt, bet pēc tam ir morālie pārmetumi...un cita eiforija, vai arī pārmaiņas!

Valdonis2  Pats nebiju bez greeka ar sievu bet izkjiiros citu iemeslu deelj,peec tam bija viena kurai pats uzticeejos bet taa taada staigule izraadijaas ka mamanegarjui :D vajag ticeet labajam cilveekaa tas atmaksaajas jo biezji ir situaacijas kuraas nav daudz izejas nevajag tikai no sevis to labinjo taisiit jo kaa tur bija ar baljki savaa acii un skabargu cita ;)

Rouzita  palasījos- cik labi, ka ir PA, kur savus "pareizos"maciņus izkratīt.. pats/pati tik pareiza, citi taaadi muļķi :)

kokote  Bumbum> virtuālā vidē ir nezināmu cilvēku piedāvātas dzīves situācijas- saku, ko domāju. Esmu pieredzējusi, ja kas līdzīgs gadās kādam man zināmam cilvēkam - mana reakcija ir citāda- un domāju tā nav liekulība, jo pamatā jau reaģēju (saku) līdzīgi, tikai daudz iejūtīgāk un iecietīgāk, jo tas ir personiski, arī virtuālajā vidē pat ar nekad nesatiktiem, bet it kā iepazītiem personāžiem saziņa, attieksme ir citāda.
Pašai man tieši šādi skarbie teksti, ko te lasīju (jāsaka gan daudz asprātīgākā un vieglākā mērcē ietērpti, jo publika pirms 10 gadiem bija jaunāka un "sprēgājošāka") palīdzēja sakārtot šādas tādas savas prioritātes un citādāk paskatīties uz "problēmām" savā dzīvē. Vienmēr esmu teikusi, ka labāk skarba patiesība, nekā saldi meli - katrs mēs citāds, gan "ģenerāli", gan konkrētā situācijā. Virtualitāte un realitāte tās tomēr ir dažādas pasaules (tā kā esmu ar "seju", tad vienmēr "za bazar otvečaju" un neteiktu neko tādu, kas nebūtu mana pārliecība un ko neatkārtotu reālajā dzīvē).

Vanesa15  Apzināti diez vai kāds sevi ļauj mānīt.
Visticamāk pieredzes trūkums un paša cilvēka godīgums un uzticēšanās cilvēkiem, ka nespēj pat sapņos iedomāties kā var izrīkoties. Bet var un kā vēl. Un kritiens ir sāpīgs, kad viss nāk gaismā. Un laba pieredze

miers2  es arī esmu ļāvis sevi mānīt - par ko gan ne? Kādu laiciņu jau var.. jo arī pats esmu mānijies un arī man sievietes to ļāva, jo nekas slikc jau tur nenotika galu galā..Viss ir tik nosacīti.. Ne jau tāpēc mēs to ļaujam, ka būtu bailes, ka nebūs vairs nekā - muļķības! Mēs to ļaujam tāpēc, ka tajā brīdī mums nespīd nekas labāks par to, kas jau ir - var taču sajust atšķirību, ne? :)

kokote  Bumpiņ, palasies, ko tā nabadzīte vēl raksta: "Nācās pačakarēt divus citus vīriesus, no kuriem viens man deva naudu, kad uzprasīju, bet otrs - izmaksaja ceļojumu ar dāvanām" - vai tikai man šķiet, ka te nav pilns rublis?
Parasti neko ezotērisku nepiesaucu, bet nu šoreiz vietā frāze: stulbi tupa zoss: karma tāda - dabūja tikai to pašu, ko citiem sagādāja.
Un piekrītu otrajam mieram- mēs ļaujamies pašapmānam, ja mums tajā brīdī tā ir ērti un komfortabli, tikai tāpēc tas otrs nav vainīgs- ir tā kā ir.

preilene  Iespējams, atļaujam. Bet, iespējams, uzticamies. Es par šo tēmu esmu diezgan daudz domājusi, bet gudra neesmu tikusi. Ko darīt, ja sievietes intuīcija čukst, ka Tevi māna, bet pierādījumu tam nav? Kā zināt, ka tiešām māna, nevis pašai galvā kaut kas sagriezies?? Nu nevar taču dēļ tā, ka, iespējams, māna, paķert bērnus pār plecu un šķirt ilggadēju laulību.. Iespējams, protams, ka aizdomām ir pamats. Bet jau nu nav? Bēgt prom un sāpināt otru vienkārši tāpat, dēļ putras galvā??

miers2  ja tik smalki māna, ka nevar saprast, tad tas ir tas pats , kas nemāna :) Ja viņš sievu nemīlētu, tad taču viņa mānīšanos ātri atklātu, ne

dzintars45v  Smaga tēma,ja tu cilvēku mīli,bet viņam ir smagas atkarības,tad tu centies kaut ko darīt,palīdzēt,bet viss bezjēgā,jo tu ar savu palīdzību viņu dzen vēl dziļāk,purvā,jo viņš atturās,atturās un tad kā noraujās...,tagad pieredzes pietiek un zini,ka nav vērts,ja par staigāšanu apkārt,tad piemēru pietiek,vecis aizdomīga satura dziriņu cienītājs,ņem priekšā visu kam ir svārki,darbs ta ir,ta nav,sieva kā sieviete normāla,simpātiska,tad šī trenkā to savu piedzērāju,pa skandālam uztaisa,velk nost no tiem brunčiem,taču dzīvo kopā un par šķiršanos pat nedomā,paradoks,bet tie ir piemēri no dzīves.

jadore  preilene 14:33
Putra galvā? Nezinu, varbūt putra laulībā? Pirms daudziem gadiem bija līdzīga pieredze, nekur neskrēju, jo bērni bija mazi un pirmām kārtām domāju par bērniem, savai intuīcijai neuzticējos, bet bijušais vīrs vienkārši ciniski meloja. Protams, pagāja kāds laiks un viņam romāns beidzās, bet sekas bija neatgriezeniskas. Ja pati esi patiesa, tad to arī sagaidi no otra, bet reizēm gadās, ka otrs ir tikai gļēvulis, par laimi visi cilvēki nav vienādi :) . Attīstībai arī tāda pieredze vajadzīga, bet ļoti žēl pazaudētā laika.

Vanesa15  Attīstībai protams tāda pieredze arī ir vajadzīga.
Bet krāpšana ir pretīgākais, kas var būt attiecībās. Tāpēc, ka otrs tevi uzskata par mēslu, ko čakarēt. Ko var nodot, pazemot, kam melot..., par zarazām vispār nerunājot.
Aiz pieredzes trūkuma uz to var iekrist un ticēt cilvekam līdz brīdim. Bet apzināti ļaut sev melot, tur jābūt mazohistam un ļoti zemu sevi jāvērtē.

Kristine_78  Skatoties kāda savstarpējā vienošanās.Bum

Līdzīgi jautājumi
Uzdot jautājumu
Iepazīšanās internetā Vēlies iepazīties vai meklē draugus? Iepazīšanās internetā - viss par iepazīšanos internetā, atsauksmes, padomi, kā arī plašākā iepazīšanās sludinājumu datu bāze. www.iepazisanas-interneta.lv
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu