Vai Milestiba var pariet,un vai ta nav atruna kadiem meliem?

Nodzivoju desmit gadus ar sievieti,kurai ir tris berni.Berni nav mani,bet tapatas milu ka savus.Ja nebiju puku pedeja laika,un lielas romantikas,jo abi smagi stradajam lai izdzivotu saja valsti.Tacu kadu dienu sms ar to ka negribot vairs ar mani kopa dzivot.Atruna-gribu but viena.Vai tiesam tas ir risinajums,ka domajat?Es domaju ka ne.Ir tak jamekle kompromiss attiecibas nevis no vinam jamuk.Ir smagi,un protams ar to nesadzivot tik atri.Ko domajat,kads tur iemesls?Un vai man taisniba?Jo man jau sak likties ka visa vaina bezmazvai tikai mani.

Deisa  10 gadi ir vērā ņemams laiks! Pirmkārt - apsveicu, ka esat kopā bijuši tik ilgi! Visu cieņu!
Tālāk - k0pā esat 10 gadus, bet savu bērnu nav, tātad tie visi 3 ir pusaudžu vecumā pareizi? Ļoti iespējams, ka sieviete uzdod jautājumu - un kas tālāk? Un viņai palicis iespaids, ka nekas, tāda pati eksistēšana bez attīstības, jo Tev jau neko nevajag - dzīvo kā ir un nav tiekšanās kaut ko uzlabot, attīstīt. Bet sieviete tā ilgi nevar. Viņai bērni izaug, bērniem arvien mazāk ir vajadzīga kā mamma un laiks padomāt beidzot par sevi, ko tālāk iesākt ar savu dzīvi - attīstīties pašai vai gādāt vēl kādu mazo. Viņa zin, ka nevar palikt tajā pašā punktā. Un laikam jau radusies sajūta, ka Tu bremzē iešanu tālāk. Patiesībā jau Tu nebremzē, vienkārši dzīvo kā ir, bet sieviete tieši no vīrieša, kas ir līdzās, sagaida iniciatīvu, ierosinājumus ko tālāk darīt un KOPĀ. Un šī gaidīšana uz Tavu iniviatīvu ir sakrājusies. Noteikti mājieni ir bijuši jau labu laiku, bet tie palikuši nesaprasti. Sarežģīti ar tām sievietēm! Kāpēc viņas nevar pateikt tieši, ko vajag, vai ne? Bet nē, grib lai uzmin, jo tad tik pārliecināsies, ka vīrietis viņu pazīst, mīl un viņam rūp. Ierosini izrunāties. Pasaki, ka Tev rūp, kas notiek tālāk, ka vēlies, lai viņa ir laimīga, un pajautā tieši - ko vari darīt lietas labā, lai viņa tā justos. Atvainojies par savām ne tik labajām īpašībām, bet paud labo gribu darīt ko vari lietas labā. Lai viņa zin, ka Tev nav vienalga un tā nav tikai plika -iršana. Vīrieti raksturo viņa darbi, ne runāšana. Un varbūt nonāksiet pie kopējas atbildes un tad rīkojies. No sirds novēlu!

lady_super  Sassy14, man liekas ka te tai vienai pasi neviens neprasa, par kuras vecumu pajautāju - par anonīmām personām arī nevar pajautāt????? Nu gan Tu runā. :D
Man tak vienalga būtībā un tas, ka autors vispār neko vairs neatbild, nav labs stils.

Sassy14  edding: ???
Nu nezinu jau, kā tēmas autoram, - nekur jau nav teikts, ka sieva par viņu daudz vecāka... ja viņam pašam 33.
Bet uz mani tas «negramsties gar jauniem puikām» neattiecas, jo manas sarežģītās attiecības ir ar vīrieti, kurš par mani 9 gadus vecāks... un, līdzīgi man, nav spējis palikt nevienā kopdzīvē... un ir atstājis visas sievietes ar neskaitāmiem bērniem, kuri varbūt ir viņa, bet varbūt arī nav - tolaik, kad viņš bija jauns, tos smalkos tēvu noteikšanas testus vēl nepazina... un apmēram 25 gadus atpakaļ viņam nomira dēliņš, kuram bija tikai 3 gadiņi, bet kāda smaga slimība uzbruka... un tagad, daudz-daudz vēlāk, viņš sāka dzīvot ar mani, kad manam visjaunākajam dēlam bija arī 3 gadi... viņš reizēm pat manu dēlu sauca tā mirušā puikas vārdā, netīšām protams... :( :(... un tagad viņš manam puikam arī pieķēries kā savējam, tajā pašā laikā ar manām meitām galīgi neprot pat runāt ne par ko, viņām arī grūti tāda jocīga veča sabiedrībā... utt, utjpr.

Drole  " nekas nemainoties,darbs,cetras sienas," triis beerni un viirishkjis, kas viikendus pavada peec saviem ieskatiem: " iedzeru tikai kompanija,tas ir nedelas nogale" - nav briinums, ka taada vegjeteeshana sievietei "liidz broshai"

Vanesa15  īsta mīlestība nepāriet. Nekad, arī otra zaudējuma gadījumā. Var to noglabāt kaut kur dziļi savos failos, bet tā ir.
Tie kam te lielās mīlas mainās katru dienu vai mēnesi, ta figu saprot kaut ko no tā. Jauc visādas iekāres un aizraušanos ar mīlestību

edding  11:58
Es ne Tev teicu negramsties, bet vispārīgi.
Ja dzīvo kopā jau 10 gadus un pirms tam jau šai bija 3 bērni, tad taču skaidrs, ka krietni vecāka.
Bet autoram gan jau limits izsmelts un viņš vairs neko paskaidrot nevar.
Faktiski, es ne tik daudz par gadiem domāju, bet par to, ka viņam vispār vēl bērnu nebija, bet viņai jau veseli 3. Jāmeklē līdzīgu, vienmēr, neatkarīgi no gadu skaita.

Deisa  tranex - ja esi jau darījis, piedāvājis, rīkojies, vēl var pamēģināt kaut ko izdarīt bez prasīšanas, vienkārši izsist dāmu no sliedēm un reāli pārsteigt. Pat ne obligāti pozitīvi. Vienkārši dabūt no ierastās komforta zonas laukā. Nesolu ka palīdzēs, bet izskatās, ka tā ir vēl viena iespēja ko varētu darīt, ja ir vēlēšanās ko saglābt.
Pēc personīgās pieredzes gan bija tā, kad exvīram pateicu, ka eju projām, lēmums jau bija pieņemts. Viņa centieni arī izbeidzās ar to, ka viņš piedāvāja pārcelties no Jūrmalas uz Rīgu, lai vairāk kopēja laika būtu, kā arī sūdzēšanos manai mammai kā es esot varējusi tā rīkoties par viņu nepadomājot, kā viņš jutīšoties. Un tad vēl kā odziņa putukrējumam pa virsu - kam tu būsi vajadzīga ar 2 bērniem? Nevienam, pēc pāris mēnešiem lūgsies, lai ņemu atpakaļ. Tāpēc arī vairs nekad neesmu apsvērusi vai pie šī vīrieša atgriezties.
Izskatās, ka ar Tevi situācija nedaudz savādāka, taču viens ir skaidrs - sieviete vēlas izbeigt to, kas ir apnicis. Par mīlestību runājot - nav konkrētas vienotas definīcijas, kas tad vispār ir šis vārds, ko tas ietver, tādēļ būtu lieka vāvuļošana spriedelēt, bija īsta vai meli. Taču ļoti iespējams, ka aiz horizonta ir parādījies kāds cits, kas izskatās labāks, daudzsološāks un sniedz tās sajūtas, kuras jūsu kopdzīvē dāma nav izjutusi vai ir aizmirsusi un jau uztver kā pašsaprotamu.

Retarders  Man jau šķiet, ka pats autors zina atbildi, tikai nevar to pieņemt. Tas ir grūti, bet tāda ir dzīve. Var ļoti mīlēt kādu, bet ja nav pretī, tad tas nav godīgi. Ģimenē ir divi, ar saviem es un man, bet ja nemāk iziet uz kompromisu, tad ir slikti, sevišķi ja viens visu laiku piekāpjas. Arī savi bērni ir savi, reti kad ir redzēts, kad ar svešiem ir laba saskaņa, sevišķi ja ir pusaudži. Vari jau mēģināt atgūt, bet tas būs nevienlīdzīgi.

Retarders  Vēl jau viens aspekts nav minēts. Gultā jums viss bija ok? Sieviete apmierināta? Zinu, ka privāts temats, bet tā ir bieža problēma, sevišķi šajos platuma grādos. Par to esat izrunājuši?

raina1970  Desmit gadi kopā- nav precējušies, nav bērnu, ir tikai sadzīve-- un tad- ik pēc nedēļas, pārējā laikā- kā nu sanāk.. Reāli tā sieviete tomēr ir pārsvarā viena, ja tā paskaita.. ir jauki, ka zvana, ir jauki, ka interesējas, bet ja saplīst trubas, vai sagāžas malkas šķūnis- tad tā situācija tomēr jārisina viņai pašai.. Tāda ir realitāte. Un jā- ir viens moments- kas pašam liekas- es jau neesmu dzērājs, un alko manā dzīvē ir maz, netraucē nekam, ----tad varu pateikt , ka ne vienmēr tas tiešām atbilst realitātei.. Kad iesniedzu šķiršanos pēc 16 gadiem laulībā... vīrs arī skraidīja kā aptrakusi muša, jo nu bija šaize- kaut kas mainījās,, kaut kas gāja aārpus ierastā komforta, un ritma..viņaprāt arī viss bija kā ierasts, kā tam jābūt.. nu ko viņai vajag, .. un tieši tā kā te rakstīja-- neredzēju ceļu attīstībai un kopīgai pilnveidei.. viss, kad apnika tā lieta- aizgāju.

Deisa  Pazemoties nevajag. Bet ir atšķirība - pazemoties un piekāpties vai mēģināt darīt kaut ko lietas labā. Ja to izjūti kā pazemošanos, tad labāk nedari neko, lai jūk, pretējā gadījumā pie atraidījuma pazemojuma sajūta tikai vairosies. Savukārt darīšana, lai dotu vēl kādu iespēju PATS SEV, tas ir kas cits. Tas pasargā no nožēlas vēlāk, kad sāktu domāt - bet es taču varēju vēl to un to, bet sava lepnuma dēļ i nepamēģināju...
Lai lieki pazemots nejustos pajautā tai sievietei, ko Tu esi ne tā izdarījis kāpēc mīlēja, bet vairs nē. Ļoti iespējams, ka pati arī pateiks, kas par lietu, un ka ne Tevī vaina. Sievietes ir emociju varā, bet emocijas ir nepastāvīgas, diemžēl tā nu tas ir. Ja tomēr tā kopdzīve jums vairs salīmējama nav, tad tālākai dzīvei lūko pēc sievietes, kas vairāk ar prātu domā, ne pieņem lēmumus bāzētus uz emocijām.

Retarders  Var jau arī klusējot aiziet, bet tas vēl ir tāds sadisms, lai pamokās, uzmin, ja nezina par ko. Ir jāmēģina visas iespējas, ja nesanāk, tad šķiraties ar mieru. Bet tomēr jāmēģina un abiem, sevišķi ja tomēr ir saskares momenti. Ja nav un ir izsmelta tā aka, tad viss. Bet ja ir vēl tā savstarpējā vilkme, ja pietrūkst abiem viena otra, tad jāprovē, neskatoties ne uz ko. Bet ja kādam no jums nav vairāk ko dot, tad viss.

ne_meklejumos  "Galvenais kas sap,tie ir ari mani desmit dzives gadu(iespejams labakie speka gadi)."

Nu šitā nevajag, uztver to kā labi noietu dzīves posmu, pasaki paldies par to un ej savu ceļu tālāk. Labākais dzīves gads Tev ir šodien, šai mirklī. Pagātni pārdzīvot nevar, nākotni paredzēt ne tik.
Par to mīlestību,
ja īsta tad uz mūžu,jo mīli ar sirdi un nevētī cilvēku ik pa brīdim, tev viņš ir tavējais ne tikai pacēluma mirkļos, bet arī problemātiskajos. Priekos un bēdās,arī ja otra vairs nav.
Ja parasta iemīlēšanās,
tad uz neparedzamu laika sprīdi, jo nav tās kopējās fiškas, kas otru tur augstāk par pašu.
Ko tev darīt, nezinu. Es domāju, desmit gadi ir nopietns iemesls lai izrunātos aci pret aci un nonāktu pie kopsaucēja. Tālāk kā sanāk, kopā vai katrs uz savu pusi, atkarīgs tikai no jums, te nelīdzēs ne citu pieredze, ne ieteikumi.
Veiksmi!

Retarders  Par to mīlestību,
ja īsta tad uz mūžu,jo mīli ar sirdi un nevētī cilvēku ik pa brīdim, tev viņš ir tavējais ne tikai pacēluma mirkļos, bet arī problemātiskajos. Priekos un bēdās,arī ja otra vairs nav.(c)
Labi pateikts, pievienojos ar visām četrām!

Līdzīgi jautājumi
Uzdot jautājumu
Iepazīšanās internetā Vēlies iepazīties vai meklē draugus? Iepazīšanās internetā - viss par iepazīšanos internetā, atsauksmes, padomi, kā arī plašākā iepazīšanās sludinājumu datu bāze. www.iepazisanas-interneta.lv
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu