Ceļš uz mīlestību.

Retarders  Maz, maz ir tādu, kas piedod, dod iespēju, kad liekas - viss robeža ir pārieta. Vieglāk ir mesties citās attiecībās, meklēt jaunas iespējas un jaunus apvāršņus. Varbūt tā dažkārt ir labāk, ja nav kas vieno, ja nav vilkmes, ja nav... nav, nav, nav. Var tik daudz atrast kā nav, bet kāpēc nepadomāt - kas tieši ir? Piedot ir jāprot, pieņemt otru tādu kāds ir - jāmācās. Dažkārt ilgus gadus.
Citam gan vieglāk skriet tālāk. Meklēt un meklēt. Kādam paveicas, bet biežāk attopamies pie spoguļa, no kura skatās pretī vientulība un vecums. Un tad sāc domāt... ja nu toreiz piedotu un pieņemtu, dotu iespēju būt "mēs kopā"? Kas zina... kā būtu. Nožēlot labāk izdarīto ;)

raina1970  Kāds tam stāstam būs īstais rezultāts- to jau redzēs tik pēc laika. Ko tad citu sievišķis varēja publiski pateikt? jau tā tika apbildēta vīra izklaide un pat kopdzīve ar to jauno pasiju-Maligina meitu, i netā, i žurnalos.. un tagad , kad nu čoms ir atgriezies, tipa- ģimenē, nu ko, nevar tak parādīt , ka pati berzē rokas - es esmu tomēr labāka. Kas un ka patiesībā kāpēc notika, un kā ta atgriešanās tapa iespējama- to zinās tikai viņi paši. Taču- lai cik smukas frāzes tiks teiktas un ziņots par īpaši spēcīgām atjaunotam ģimenes saitēm, tomēr- čoms parādīja, ka viņam ir pieņemami- pabizenēt apkārt, publiskojot visu to ambrāžu.. to norakstīt kā nebijušu- nevarēs, un tā piedošana ir- spēle ar viņu. Sieva izvēlējās sev komfortablāko variantu , pierastāko, tā teikt. Nekas vairāk. Tas nav izaicinājums, tas ir apdomāts aprēķins. Un mīlestības tur nav- ne no viena puses.

Epifanija  doma nebija šim stāstam pievērsties, lai izķidātu konkrētā pāra vešiņu, bet gan to ņemot par fonu padaloties ar jūsu pašu, savu pieredzi, savu ieguldījumu, lai kāds jums būtu līdzās un uz ko mēs esam gatavi mīlestības vārdā, lai mums tāda būtu.. nodevība vienlīdz sāpīga ir abiem dzimumiem un ja kāds tādu ir piedzīvojis sapratīs, kas ir tas, kas palīdz to pārvarēt, nepazaudējot savu pašcieņu...

slieksnis  lūk es tādu mīlestību gribu, tamdēļ nav nedz precējies, nedz apbērnojies, negribu lai šamie piedzīvo to ko es, un nekad nesapratīšu tos, kas precās, šķirās biežāk nekā zeķes maina, beigās paliek vieni ar bērniem, no tā visa tik bērni cieš, jo viņiem ir vajadzīga ģimene. ehh, ko tur teikt, ja nebūs nebūs, tas ir labāk nekā uzpūsta mīlestīb!

raina1970  Vispārinot- tad atbilde būtu sekojoša- ja cilvēks ir ar darbiem parādījis, ka viņam ir pieņemami rīkoties, tā kā man ir galīgi nepieņemami( šoreiz runājot par uzticību esot attiecībās) -- tad kopābūšanai ar viņu - neredzu jēgu. Mīlestība- tā ir dikti jauka štelle, bet ne par katru cenu, vienalga kādus pārdzīvojumus tas otrs sagādā. Aizgāja, tātad- pieņēma lēmumu aiziet, un pie tā arī paliksim.

Sassy14  Eeeehhhh.... :D
«Es iešu ar aizvērtām acīm uz priekšu, kur nezāles kājas tik sāpīgi dzeļ...» - tas jau drīzāk dzīves moto, daudziem turklāt.

ne_meklejumos  Kļūdīties var katrs, var piedot un skatīties kas no tā sanāks. Visvieglākais ir aizcirst durvis

AivarsN  Ilgstošas attiecības un mīlestība neatbilst modernajai reliģijai. Viss ir jānomaina pret jaunu,jo ātrāk,jo labāk,gan gadžeti,gan cilvēki. Liberālā sabiedrības morāle,padarīt šo nomaiņu pēc iespējas vienkāršāku un nesāpīgāku. Gadžetu var paņemt līzingā,bet jaunas attiecības var uzsākt,nepārtraucot iepriekšējās. Tikai vecie dinozauri,homo sovjeticus vēl aiz paraduma cenšas pieturēties pie vecām,iemīļotām lietām.😀

Ingucits  Piedošana jau nav maximums un stāsta beigas. Es esmu ar visu piedot spēšanu un pieņemšanu nodzīvojusi līdz maximumam. Un tā ir izrādījusies - spēja laikā aiziet, kad jūt, ka ir jāaiziet. Tad, kad visas karmiskās saites ir atrisinātas. To spēj sajust un saprast tikai tie, kuri ar dvēseli vienoti. Un tā aiziešana nenozīmē, ka mīlestība beigusies.

Retarders  Beidzas arī mīlestība. Citam vispār cikls, 3 - 5 gadi un maina uz jaunu pat ja nav vainas. Sāk meklēt un ja labi meklē, tad visu var atrast :)))
Kā Ziedonim bija? Bez mīlestības nedzīvojiet... ;)

Ingucits  Ja 3-5 gadi un meklē uzreiz citu, tad es varu pastrīdēties, vai tā vispār bijusi mīlestība.
A citi vispār nezin, kas tas ir. Vienkārši ar pirmo smuko saiet un dzīvo, rada bērnus un tad opā....satiek kaut ko dvēselei pazīstamu....

Retarders  Un citi tā opā satiek un satiek, ka pat visus neatceras un cik opā darīts, dragā tik uz priekšu un neatskatās :))) Varbūt tādi ir tie laimīgie? Lec kā zaķi no vienas gultas nākamajā un cer tā beidzot sastapt lielo mīlu? Ņem ar skaitu :)))

AivarsN  Biežāk gan tikai jaunāku un smukāku.😀

neko  Ja tā godīgi, personīgi nepazīstu nevienu pāri kur attiecības būtu beigušas sānsoļu pēc. Dzīvē netrūkst daudz nopietnāku iemeslu.

Geisha  Kas tad īsti ir nodevība? Tā drīzāk ir nevīžība. Stulbums. Tikai retam vīrietim esot attiecībās nepaslīd kāja. Bet pasaulē ir labi ļaudis un protams, ko dzirdēja (vai dzirdēja) īsti labi neredzēja, bet droši zina ka vīrs ar kādu tur kazu krūmos bija. Klāčām tiek uzliekta izpušķota cepure galvā un rezultātā izirst ģimene. Vai tā bija vai kādam kas rādījās kam vairs tas interesē. Viens ir nodots, bet otrs dabūjis krāpnieka statusu. Rezultātā vismaz 2 cilvēki nelaimīgi.

Edgars37  ...izklausas, ka nodotais cilveks megina norit to, kas visu laiku kakla stregst😉. Bet, ja nopietni, nesaprotu, kape ar sadu mazohismu janodarbojas? Ka varda sava dzive jaupure?

straume22  Nopietnai sievietei, sevi cienošai nav jābūt sānsoļu. Pat, ja piedāvājums ir visai kārdinošs. Ja esi pārī - jāatceras, ka gaišā diena nepārtraukti mīsies ar tumšo nakti. Ja ir kāda problēma-to ir jārisina kopā. Vai arī jānogaida, kad tā atrisināsies pati. Sieviete un vīrietis ir no dažādām planētām. Vīrietis pēc sānsoļa mēdz atgriezties, ja ir jūtas. Sievietei sānsoli spert -nu, ja tomēr izšķiras uz to, varētu nozīmēt jaunas attiecības, vai lēmums izbeigt iepriekšējās un palikt vienai.
Pārim ir jāstāv pretī visām vētrām, arī hormonālām...

Ingucits  Retarderam atbilde - ne jau tajā laime, kad ņem ar skaitu, pat ne tajā, ka dragā. Drīzāk taja, ka poh....uz visu un visiem. Un tie ir dzīvè vīlušies iepriekš. Jā, viņi zin, ka uz zemes var dzīvot tikai tā. Tā jau ir cita attieksme. Bet ne laime

Retarders  Katram tas ceļš savādāks. Kuram desmitiem pāri kāpjot, kurš ar vienu visu mūžu nodzīvo, kā tas senos laikos bija, nevis kā tagad, kā kādas grūtības vai problēmas - atā, atā! Bija labi, bet piedod, man Tavas problēmas nav vajadzīgas :)))

Ingucits  Tieši tā. Katram citi uzdevumi, citas peripetijas un ...tak citi vispār kā zombiji. Nu un. Nav tak visus jāglābj. Ja jau ar problēmām saskārušies, atiet nost, tad 100 proc nav mīlestība.

Liigucis Cik daudz starp mums ir tādu, kas pazīst mīlestību??? Dzīve dara visu, lai to iepazītu!!! nākamās atbildes