Ceļš uz mīlestību.

Liigucis  Cik daudz starp mums ir tādu, kas pazīst mīlestību??? Dzīve dara visu, lai to iepazītu!!!

jurks  Mēs esam tikkai cilvēciņi, kā mazi bērni un spriedumi ir bērnišķīgi, bet kaut kur dziļi sirdī ir tas ideālais etalons- paraugs attiecībām un mīlestībai! Vai tad tiešām mums nav lemts piedzīvot kaut ko vairāk pàr to, kā tikkai gremdēties tās apcerēšanā? Skaidrs ir viens- mūsu sapņi nekļūs par īstenību! Tikkai un vienīgi Dievs, Viņš ir tas, kuru mīlot Tu nebūsi vīlies un apkrāpts!!! Bet ja mēs gaidīsim no cilvēka to, kas pieder Dievam, tad mēs būsim rūgti vīlušies! Mūs pievils- mēs pievilsim, jo zeme ir apaļa!

Deisa  Nu ko var ņemties ar tām nodevībām? Vīrietim nesature, ta ta nu nodevība! Tpu! Katrs no mums vecs būs un ļoti iespējams pamperā pie ārsta staigās. Nu arī vajadzētu ellīgi apvainoties, ka ar urologu krāpj? Ja ir nesature, tad ārstēt vajag (līdzekļi visdažādākie - mehāniski, ķīmiski, psiholoģiski), no apvainošanās kaite nepazudīs.

Epifanija  katrs mēs iztulkojam, šo tekstu raugoties no sava skata punkta, kādam piedošana ir otra priekšā pazemošanās, citam piedošana ir savas garīgās izaugsmes apjaušana - viens pakāpiens pa vertikāli uz augšu, vēl kādam neuzticība ir norma, par kuru nebūtu ko iespringt, jo ir nopietnākas par to lietas, kas spēj divus šķirt, pārkrustās, lai Die´s nedod man par tām uzzināt!

jadore  Pārim vērtībām jābūt līdzīgām, vismaz pamatvilcienos, lai attiecības būtu ilgtspējīgas. Man šķiet bez piedošanas mīlestība nemaz nav iespējama, bet, lai varētu dzīvot kopā bez mīlestības jābūt arī cieņai pret partneri. Manuprāt nodevība daudz ko nogalina. Saprast ir iespējams, kāpēc tas tiek darīts. Pieņemt? Iespējams, ja ir kāds kompensācijas mehānisms, bet tad tā vairs nav mīlestība...

Torpedo  Nu, dzīvot kopā, pazaudēt daudzus gadus, lai notestētu, vai tā ir vai nav tā īstā mīlestība? Un ja secina, ka nav, tad meklēt tālāk, kamēr vēl ir kāds gribētājs .. njā
Man jau liekas, ka vissvarīgākais pāra kopdzīvē ir draudzība. Lai nebūtu tēmu, par ko nerunā. Lai viens otru izķidātu līdz pēdējam atomam. Lai tas pārī būtu vienīgais cilvēks, ar kuru var izrunāt pilnīgi visu. Ja tā nav, tad dzīvo kopā būtībā ar svešinieku. Es tā negribētu, baigi apgrūtinoši

aston  Eu es ar taadu sievu gribu. Paskraidiishu pa citaam sievaam, un kad apniks, vai nauda beigsies, nodurtu galvinju atpakalj pie savas ´miiljotaas´. Un veselus 3-5 meeneshus buushu uzticiigs, liidz naakoshajai "pusmuuzh kriizei". Forshi vecis iekaartojies, i padraazh ko grib, I sieva ,aita, tic gaishaakai naakotnei ar viirinju :)

Ananda_A  Kāda jēga apvainoties uz cita stulbumu? Kāds tam sakars ar mīlestību? Nekāda!

Ja cilvēks ir ielaidies tuvās attiecībās ar primitīvu radījumu un seksa laikā var izturēt tāda partnera tumsonību, tad automātiski jāpieņem arī viņa stulbuma izpausme; sānsoļi, nodevība vulgaritāte utt.

Nevar no tādām attiecībām gaidīt viedumu, cēlsirdību, godu utt.

Un vispār, tajos sānsoļos jau tas eksemplārs tam gadījuma partnerim dod to pašu, ko esošajās attiecībās; tos pašus melus, to pašu primitīvismu. Nu ir gan baigā manta, ne??? Lai tak kopojas kā blaktis vai vaboļuki.
Ja var pats sev piedot to, ka ar tādu sasējies, tad var arī tam lopiņam piedot sānsoļus. Kāpēc tad ne?

Ja nu patiesi no tā kokteiļa izdīgst mīlestības puķe un uzzied visā krāšņumā. Vai manu vai!:DDD

av2  pagale viena nedeg. Ja ir saansolli, tad nav ko uzmest luupu,un teelot apvainoto uzreiz , bet paskatiities kopiigi, kaapeec ir taadi. Nu nav duumi, bez uguns ! Cik ssitais buutu jaatkaarto? Sievietes diemzzeel.... gadiem ejot saak domaat, ka vairs nav ko..iespringt, kaads vinnaam, vecajam, super sex vajadziigs, lai tik ssancee, un ruupeejaas par mani, beerniem , maaju utt. Taa nav, gadiem ejot tiessi super sex ir tas, ka notur kopaa. Padomaajiet par to te.
Passas radaat apniciibu, un tad lielais bllaaviens, kkeems tads piekraapa :(

KlusumsL5  Ko Tas Kungs lēmis savienot, to cilvēkam nebūs šķirt. Tātad kopā būsiet tik un tā. Jautājums, vai fiziski šķirti, bet apziņā saistīti, jeb tomēr kā vienā, tā otrā nozīmē kopā..

Atliek vien pašiem izvērtēt, kas pie kaut kādām nesaskaņām fiziski ir mokošāk - dvēselē justies vienotiem bet laicīgā dzīvē šķirti un mūžīgā konfliktā, jeb tomēr atrast spēkus lēnprātīgai kopā sadzīvošanai rūpēs vienam par otru arī ikdienā

Geisha  Vispār jau vārds mīlestība jau nemaz nav tik sens. Ņemsim kaut vai 100 gadus atpakaļ kurš par mīlestību runāja? Neviens. Vīrietis apņēma sievu, lai būtu kas drēbes mazgā, putru vāra un bērnus dzemdē. Jaunas meitenes atdeva veciem večiem. Tiesību sievietei nebija praktiski nekādu. Labi, ja vīrs žēloja, bet ja arī iekaustīja sūdzēties jau nebija kam. Tagad sieviete ir neatkarīga. Var dzīvot neprecēta, var dzemdēt bērnus (labi, ja pati zina no kā), var vīriešus mainīt cik gribās, var sev maizi nopelnīt, miteklis viņai arī ir. Kur vīrietim ir vieta un kāda loma sievietes dzīvē? Bieži vīrietis jūtas nenovērtēts. It kā zaudējis savas pozīcijas. Bet vai no tā sieviete ir ieguvēja? Nez vai ieguvēja. Drīzāk arī zaudētāja.

Tuftalogs  Mīlestību izdomāja krievi, lai par to nemaksātu. Par visu jāmaksā šajā dzīvē. Par visu.

Basteta  Tieši tā, attiecību nāve mūs šķir, ja kāds krāpj otru. Nav jau tiešā tekstā jātulko bībele. Mīlestība ir tikai tad, kad abiem ir labi kopdzīvē. Ja tas beidzas, tad viss ir pagājis-laiks apdomāt dzīves skolu un nepieļaut iepriekšējās kļūdas.