Bailes no vecuma

LaskovijMerzavec  Novecot ir JĀMĀK.

Gunitaa  Laskovij, gudri runāt mēs visi protam :), bet ko tieši Tu ieliec tajā frāzē?
Jo es, piemēram, nezinu, kā mācēt novecot. Vismaz pagaidām. :)

Mailija  Ko no viņa baidīties,tāpat tak pienāks baidies vai nebaidies.Tikai kādam tas būs briedums,citam konkrēts vecums ar visām no tā izrietošajām sekām.Nav jau svarīgi tie cipari pasē,bet gan kā jūties un protams arī izskaties.Ir sievietes un vīrieši jau 30 gados veci,kurus mierīgi var dēvēt par tantēm un onkuļiem.Un ir arī 70 gados tādi kurus nevar nosaukt par veciem.Protams es melotu,ja teiktu ka negribētu tāpat izskatīties un justies kā tagad gan 50 gan varbūt pat 70 gados,bet gan jau viss būs kārtībā.Varbūt vairs nebūsu tik sprigana,bet domāju zeme metama arī ne.:)

AveneSarkana  meklē cilvēkus, kuru pieredze Tevi iedvesmo. Ko var kaut viens cilvēks, var katrs.
Manuprāt atslēga gaišiem nākotnes gadiem ir attieksme pret sevi un pasauli, uzskati. t.sk. pret saviem un citu gadiem, stereotipiem par it kā ar "novecošanu" saistītajām "nejēdzībām", kuras patiesībā var piemist arī jauniem cilvēkiem un var nepiemist "vecajiem"

Luusila  Tā kā man nav baiļu novecot (un es par to absolūti nemaz nemeloju), tad man arī nav nepieciešamības cīnīties ar neesošām bailēm. Tāpat varu teikt, ka nesajūtos nedz jauna, nedz veca, bet tieši atbilstoši pasē rakstītajam ciparam.

Cilvēkiem, kam bail no dabiskiem procesiem, laikam ir kādas psiholoģiskas problēmas, cits nekas šīs tēmas sakarā nav pasakāms.
Jā, arī nomirt man nav bail,- plavaļi, znajem. Sāpes un mocības negribētos piedzīvot, bet tā nu nebūs lieta, kas no manas gribēšanas atkarīga.

Gunitaa  "Gaiši nākotnes gadi" -izklausās gandrīz kā "saulainā nākotne"... :D ;))
Protams, ka daudz kas ir nosacīti, esmu redzējusi arī jaunus cilvēkus, kas uzvedas kā tantiņas vai onkulīši, tāpat slimo arī jaunie un pat bērni, diemžēl, bet tomēr, tomēr.... vecumam tā "bonusu" pakete tāda branga nāk līdzi. ;)

Gunitaa  "Cilvēkiem, kam bail no dabiskiem procesiem, laikam ir kādas psiholoģiskas problēmas, cits nekas šīs tēmas sakarā nav pasakāms." (c)
Ui, Luusila, cik pārliecinoši bliežam... Dabisks process ar gadiem ir arī impotence, bet vai daudz ir vīriešu, kuri no tās nebaidās?
Psohooģiskas problēmas or drīzāk tiem, kuri IZLIEKAS, ka viņiem ne no kā nav bail, tāpēc labāk drosmīgi ieskatīties bailēm acīs, kas arī bija domāts ar šo tēmu. :)

Gunitaa  Sorry, "psiholoģiskas".

Viliendi  40 ir sievietes labākais vecums, no vecuma ne vēsts..tālāk atkarīgs no paša kā uzturi savu miesu un garu.Veci daži varbūt ir arī 20 gadu vecumā.

DanaL  Te diezin vai iet runa par 40 kā par vecumu. Lai gan tieši tad es sāku novērot parādības, kas visdrīzāk saistītas ar to, ka dzīve sāk iet uz otru galu.
Visvairāk man bail kļūt no kāda atkarīgai vai vispār - palikt par lieku nastu un veģetēt līdz galam kā dārzenim. Vislabākais kā mana vecmāmiņa - paēda pusdienas, piecēlās no galda, pateica "paldies" un nokrita.

av2  Man sskkiet, ka paliekot vecaakiem, pari tiem 60/70 , cilvekiemm savaa zinaa iestaajas mieriigaaki uzskati par pasauli, mazaakas gribeessnas, prasiibas. Citas veertiibas. Pavisam citas.
Vai ir bail? Nezinu.....

jadore  Bailes ir destruktīvas jūtas. Tapēc labāk pieņemt kā nenovēršamu, kas tā arī tāda ir. Jau šobrīd sporta zālē navaru tik daudz izdarīt kā senāk, bet vai man tapēc no sportošanas būtu mazāk prieka? Varbūt pat vairāk izbaudu procesu :). Manuprāt galvenais ir saglabāt interesi par dzīvi, apkārt notiekošo, rūpēties par sevi. Ir arī forši 70gadnieki, Francijā pat viena stilīga kundzīte 101 pagājušajā gadā nosvinēja, tā kā viss no katra paša atkarīgs.

LaskovijMerzavec  Gunita... es gudri netiršu... Paskatos uz veciem cilvēkiem ar viņu enerģiju, dzivesprieku un smaidu.

Secinājums, ja cilvēki vecumdienās spēj būt laimīgi (māk novecot) tad es ari tāds būšu ar visām krunkām un gaidāmo impotenci.

Pillerina  Man bija 23, tikko beigusi studijas. Eju pa ielu vasarā smukā kleitiņā, laiviņās, žaketītē, mati līdz viduklim, plīvo. Smuka, brīva,jautra, steidzos uz autobusu, aiz muguras dzirdu divus čaļus: "eu, kas par kājām, kas par matiem, kas par gaitu. Foršs skuķis!" Nu labi - ne pirmo reizi dzirdu mugurisku vērtējumu, jo zinu, ka ir labi ar mani arī no sāniem un priekšpuses :-) Čaļi uzņem ātrāku gaitu, steidzas man garām un... garāmejot nopētot pēc tam nosaka: Tā jau vecene!
Opā! :D Un pašiem čaļiem tā gadi 16-18 varbūt :D Vot, no tā baidos - vecumā tu jutīsies labi un izskatīsies pārāk labi saviem gadiem, jo uzmani sevi jau no jaunības gadiem, bet (kā teica dižais Godmanis)..... citiem tu būsi veca, vecene, pa kājām maisošās, pārāk ilgi dzīvojoša. Lūk, tas ir vecums, gadu limits, ka tu nederi pat valstij un arī ģimenes locekļiem - kā tas mūsu sabiedrībā ļoti daudzās ģimenēs ir pierasts, bet ne jau izskats vai prāta spējas. Un no tā baidos, ka tevi sabiedrība nomīs tikai tāpēc, ka esi tajā vecuma gradācijā nevis krunku vai salīkušas muguras dēļ. Sabiedrība ļoti degradējas šajos kapitālisma apstākļos, jaunā paaudze vairs negodā un neciena vecākas paaudzes.

Luusila  Protams, Gunitaa, es neko citu arī negaidīju. Tu baidies, es nē,- tātad pēc tavām domām, es izliekos; jo nevar taču tā būt, ka kāds cits jūtas savādāk...:)
Mūsu sabiedrībā valda jaunības kults, bet arī šis apstāklis manu dzīvi nesasāla.
Kāpēc iespringt par to, ko nevar izmainīt? Es nevaru apturēt laiku, un tas man arī nešķiet nepieciešams. Es akceptēju dabīgu lietu kārtību kā pašsaprotamu.

Gunitaa  :) Luusila, interesanti, ka arī es gaidīju apmēram to, ko rakstīji - ka Tu man piedēvēsi to, ko es Tev konkrēti nepiedēvēju. :) Jo es NETEICU, ka tieši TU iziecies! Bet daudzi cilvēki izliekas, ka viņiem ne no kā nav bail, tas ir viens no psiholoģiskās aizsardzības mehānismiem, bet nepalīdz, jo zempaziņā bailes kļūst tikai lielākas.
Es pagaidām VĒL nejūtos veca un daru visu, lai vecums nepienāktu tik ātri, bet JĀ, - man ir bailES no vecuma un man prieks, ka ir cilvēki, kas no tā nebaidās, jūs ar saviem argumentiem palīdzat mums nebaidīties. :)

selnija_  Palasīju komentārus: es gan gribu būt mūžam jauna un no vecuma baidos. Bet neko darīt, tas jau rit pilnā sparā un tas ko redz spogulī nemaz vairs nepatīk. Sevis mierināšanai domāju, ka būs ko atcerēties un ka būs arī ar ko sevi nodarbināt, ka tik ķermenis vēl braši turas.

coldlands  Daudzi atrod kādu nodarbi, hobiju, kas aizņem viņa laiku, un neļauj domāt par novecošanas procesu.
Man novecošanas procesa, neapmierina tas, ka sasitot, vai ko salaužot, dzīst lēnāk, dihalka vairs tā nefuricit, bremzējot manu aktīvo dzīves veidu. A kas pēc tam sagaida, pricene jāmaina, lai noslēptu lisinu, jāpierunā apakšējā stāva druganu, baisi paliek.
Tāpēc saprotu lusilu, kāpēc novecošana viņu nebaida. Fizisku aktivitāšu viņai nav, pipiskai nav jāsacelas, galva var uzvilkt parūku.

neratni_stasti  Es pret vecumu izturos mierīgi. Iespējams, tāpēc, ka jau sen esmu saskārusies ar citu cilvēku nevarību un izveikusi secinājumus pati sev, kā tas ir. Un esmu nopozicionējusi sevi šajā sistēmā - kādi ir mani resursi, kādas ir manas iespējas un kādi ir risku novēršanas pasākumi. Man ir gan bēdīga, gan ļoti veiksmīga iepriekšējo paaudžu pieredze, no kuras smeļos iedvesmu. Šī pieredze rada manī mieru un pieņemšanu.
Tāpat man nav sajūtas, ka laiks skrien ātri. Vienmēr brīnos par cilvēkiem, kas tā saka. Tieši otrādi - viena gada laikā notiek tik daudzas, daudzas lietas, tik blīvi un intensīvi, tik daudz var paspēt! Spēj tikai aptvert!

LaskovijMerzavec  "Sabiedrība ļoti degradējas šajos kapitālisma apstākļos, jaunā paaudze vairs negodā un neciena vecākas paaudzes." - manuprāt pilnīgi nepareizi! Apskaties uz cittautu veciem cilvēkiem, pensionariem. Tieši no kapitālisma valstīm,tie ir viss dzīvspriecīgakie un apmierinātāki. Vācieši, franči, itali,angļi... prieks uz viņiem skatīties. Tiesi soc zemēs vecums nav cieņā.

Reiz redzēju kundzi ap gadiem 80, kura nira ar akvalangu zem ūdens. Pati ekipējumu panest nevarēja, bet tas galīgi viņai dzīvi nebojāja.

Rondijs Ārprāts.. man gandrīz slikti palika no tā ko es šeit lasu, tie kam problēmas ar novecošanu.. kas jums notiekas galvā? Kaut kādā sapņu pasaulē dzīvojat? Kā var... nākamās atbildes