Bailes no vecuma
Kā kādreiz teica slavenā krievu aktrise Raņevska: "vecums ir lielākā cūcība". Un ja tā padomā, tā tak ir! No kādreizējās ārējās pievilcības vecumā paliek tikai atmiņas, vecumam visbiežāk līdzi nāk dažādas slimības. Pat tie, kas dvēselē nejūtas veci, paveroties spogulī ierauga vecu, krunkainu cilvēku, kam fiziskās spējas kļūst ar katru gadu ierobežotākas. Bet tiem, kam prātiņš aiziet vējā, tiem vēl trakāk. Un kur nu vēl vecuma bezpēcība un draudošā atkarība no citiem. Turklāt laiks paskrien tik ātri !!Kā ar Jums? Vai Jums inav bail no vecuma? (Tikai pamēģinām nemelot paši sev un citiem, ok ? :) ) Un kā cīnieties ar šīm bailēm? Vai varbūt jau tagad sajūtaties veci, kaut gadu cipars vēl nav pat 60 ?
AivarsN Katrā vecumā cilvēkam ir savi dzīves uzdevumi un vajadzības. Jaunībā ir skaists un spēcīgs ķermenis,lai varētu daudz strādāt un pievērst pretējā dzimuma uzmanību. Pensijas vecumā ar dzīvesbiedru saista tikai garīgā saikne un ķermeņa izskats un funkcijas nav būtiskas. Arī fiziski strādāt tik daudz nevajag, tāpēc var vairāk laika veltīt garīgām nodarbēm. Baudīt mākslu,analizēt dzīves laikā paveikto,nodot uzkrātās zināšanas un dzīves pieredzi saviem pēcnācējiem un pamazām gatavoties pārejai uz smalkāku pasauli. Vai tas nebūs forši,kad varēs nomest novalkāto ķermeni un vienā mirklī nokļūt jeb kurā no dzīves laikā iemīļotajām vietām,satikt mīļos cilvēkus,jeb pareizāk viņu dvēseles,kuras šo sauli pametušas jau agrāk. Pirms nāves katram ir uztraukums,tāpat kā studentam pirms pēdējā eksāmena,bet tam ir jābūt tik pat foršam uztraukumam. Dvēsele ierodoties šajā pasaulē labi zina kas to sagaida, tāpēc jau mazuļi dzimst ar brēcienu,nevis smiedamies.😀
rudzupke Un ,ja smalkajā pasaulē slikti uzvedīsies,tad atsūtīs atpakaļ uz šo slikto pasauli un atkal vajadzēs sākt par jaunu no visa baidīties.
Drole
"Sabiedrība ļoti degradējas šajos kapitālisma apstākļos"
Histeerisks jauniibas kults nav kapitaalisma, bet liberaalisma slimiiba.
neko
"Sabiedrība ļoti degradējas šajos kapitālisma apstākļos" Histeerisks jauniibas kults nav kapitaalisma, bet liberaalisma slimiiba.
---
piekrītu, bet ar jaunības kultu jau tas maz saistīts; šai problēmai saknes tomēr meklējams sociālismā un sociālistu pieejā, kas kultivē uzskatu ka bērniem nav par vecākiem jādomā, ka tā ir kolektīvā atbildība.
patiesībā jau ir tikai 2 jautājumi:
1) vai _es_ rūpējos par saviem vecām un ja nē, tad kāpēc es to nedaru.
2) ja šaubos ka mani bērni par mani parūpēsies, tad kāpēc tādus izaudzināju.
AivarsN Ja šajā dzīvē slikti uzvedīsies,tad nonāks labošanas darbu kolonijā,ko sauc par elli. No turienes tikai retai dvēselei izdodas atgriezties. Uz palikšanu smalkajā pasaulē var pretendēt tikai tie,kuri šeit uz zemes jau visu apguvuši un sekmīgi nokārtojuši visus eksāmenus. Pārējiem būs jāatgriežas šeit,lai turpinātu izglītību.
Drole
neko>>
https://pjmedia.com/drhelen/2017/01/05/the-real-fear-that-liberals-have-caring-for-elderly-family-me
mbers/
Drole Mark Dice reportaazhas no liberaalju oaazes : https://www.youtube.com/watch?v=t4BEY1lZDyg
neonilla Ja kāds vēlas cilvēku izpētīt pēc vecuma un aicina publiski apspriest, tad šādas darbības nosaukums ir diskriminācija pēc vecuma. Cienījamā autore, tiesas priekšā pierādījums būs Jūsu pusē.Kāds ir jautājuma mērķis?
Gunitaa
>19:11 Kundzīt, vai nu Jūs esat apzināta demagoģe vai vnk "apmaldījusies 3 priedēs", jo diskriminācija būtu, ja kāds teiktu ka veci cilvēki ir slikti vai ka viņus nevajag pieņemt darbā vai citādi diskriminēt, bet šeit vnk tiek apspriestas bailles no vecuma (kā parādības). Skaidrs, ne?
Un neķeriet uz muļķi cilvēkus, no kuriem daži pēc izglītības ir juristi, by the way....
adamsone
Es ceru, ka topika autorei nav bērnu.Bet ja ir, tad kārtīgi pofigisti, kas dullo mammīti īsti galvā neņem. Nav daudz lielākas sodības kā māte, kas neprot novecot.
Man nekad nav bijis skaidrs, vai es baidos novecot. Kaut kādā brīdī ar novecošanu ir apmēram tāpat kā ar ielas pāriešanu - vari baidīties pāriet ielu, bet tad jādzīvo mājās un nekas nenotiek. Var baidīties novecot, bet tad visa dzīve aiziet, lai noturētu jaunību, bet tas nav iespējams. Un kāpēc nodarboties ar to, kas nav iespējams.
Gunitaa adamsone, Jūsu sarkasms šeit sen nevienu nepārsteidz. Es Jūs apsveicu, ka Jums nav bail ne no vecuma, ne no nāves un pat ne no putniem vai tarakāniem (svešiem un savējiem). :)
edding
Gribētos jau pamētāt no sevis baigi pašpārliecināto fidu, bet ņemot vērā padrūmās perspektīvas ar penzijām, darba devēju attieksmi pret pirmspensijas darbiniekiem, nodokļu politiku, dārgajiem medicīnas pakalpojumiem un citām lietām, labāk atturēšos.
Protams, tiem kuri iekrājuši miljonus,vai kuru bērni ir miljonāri, ārsti devuši 100 %-īgu garantiju ka nekad neslimos, tiem dabiski ka nav bail. Un ja vēl patīk tas krunkainais ķēms, kas pretī lūkojas no spoguļa, tad ko var vairāk gribēt.
Pagaidām no vecuma nesaku ka gluži bail, bet doma uztrauc gan. Jo neviens gaišreģis nepateiks, kas mūs sagaida dzīves nogalē, kāds liktenis lemts.
Gizondta edding - "tas krunkainais ķēms"... Nu jā, tas gan tā ir. Bet citādi, nesen dzirdēju par vienu 85 gadus vecu vīru, kurš ir nomiris pusceļā uz Everesta virsotni. Cienījami.
jurks Bailes no vecuma!? Var būt te ir darīšana ar atgriezeniskās saites fenomenu: ko iesēsi to pļausi! Kāda ir bijusi attieksme pret vecākiem cilvēkiem? Ja attieksme ir bijusi distancēta, tad redzot to, ka arī mēs paši kļūstam tādi paši, kā tie, no kuriem esam vairījušies, tad varētu būt diezgan smaga situācija, jo mēs ar prātu atsakāmies pieņemt sevi, visu to, kas notiek ar mums! Mums to ir pretīgi un šausmīgi apzināties!! Bet vai ir iespējama samierināšanās pašam ar sevi un tiem procesiem, kas notiek ar mums??
edding
Jurks, un ja vecāki ļoti sen miruši?
Dabiski, ka pašam ar sevi jāsamierinās, lai kāds arī nebūtu. Bet tas nenozīmē, ka vari būt bezrūpīgs un pašpārliecināts.
adamsone Sākot savlaicīgi stresot par pensiju un dārgo medicīnu, veselība noteikti uzlabojas, ka tik ne arī. :D
jurks edding! Paldies! Es to domāju vispārīgi, bet, protams savi vecāki ir prioritāte, bet ir arī vēl daudzi citi, kuriem var noderēt mūsu uzmanība, un šādā veidā mès varam mācīties pieņemt savu novecošanu ( kontaktējoties ar viņiem)! No savas pieredzes- pēc daudziem gadiem sapratu, ka esmu darījis pāri saviem vecvecākiem ar neuzmanību, nolaidību, necieņu, bet ko darīt, kā sasmelt izlietu ūdeni, kad viņi jau ir citā saulē! Daudz laika un pūles veltīju kļūdu labojumam apmeklējot citus gados vecākus cilvēkus, veltījot viņiem savu laiku, un ticu, ka piedošanu esmu saņēmis arī no savējiem vecvecākiem!
makinlijs72 ir dazādas jaunības,ir dažādi vecumi-var gadīties,ka nemaz nebūs tik slikti vai arī vispār nebūs.kā tur bija tajā forestā gampā par tām konfektēm ?
Vaukskis Man ir bail no vecuma tā nespēka, kas piemeklē, un finanšu problēmu dēļ. Es jau tagad šad tad sajūtos vecs, kad citi man to "bāž acīs", piemēram, čatojoties vai spēlējot spēli "online" režīmā.. . Ar bailēm īsti nezinu kā cīnīties, bet vismaz esmu iesaistījies pensiju 3. līmenī un vēl var būt arī visādi līdz tam laikam, kad sasniedz to riktīgo vecumu, tā kā vairāk paļaujos uz dievpalīgu.
mieru_tikai_mieru bail, vai ne bail, bet vecums kā fakts ir neizbēgams katram, kas sadomā ilgi dzīvot. Tā ir realitāte, ar kuru nāksies sadzīvot. Citam fiziskas nevarēšanas, citam mentālas problēmas, bet pārmaiņas skar katru. Pat tos, kuriem ir tā nauda plastiskajām operācijām :) Nu, nokrāsosi sirmos matus, ieliksi liekos zobus un - jaunāka paliksi? Ne velna. Tā tikai sevis mānīšana. Jāsamierinās ar domu, ka VISI sporta veidi vairs nav priekš tevis, ka VISI mini un legingi tev vairs nepiestāv. Noteikti ir kaut kas jāmaina sevī. Varbūt attieksme. Vai uzvedība. Vai ēdienkarte. Vēl nezinu. Pagaidām esmu atteikusies no skriešanas, jo locītavas taupu. Aizdomas, ka vecuma sajūtai pastiprinoties, sākšu nūjot.
neonilla Atbildes var pameklēt sociālās aprūpes iestādē apciemojot vecos cilvēkus, aizvedot dāvaniņas un pie reizes aprunājoties par dzīvi vispār. Diskriminācija -... nākamās atbildes
| << iepriekšējās | Atbildes 41 līdz 60 (kopā 64) | nākamās >> |
