Kāpec ir tik grūti piedot neuzticību?

Kāda kundze DG mani iedvesmoja uz šo tēmu.Viņas stāstā bija jaušama sāpīga pieredze,kas varbūt vēl joprojām smeldz.Mana kundze gan kādu laiku pa kluso pie sava štucera piestaigāja līdz pavisam pie viņa aizgāja.Nekādu piedošanu viņa man neprasīja.Toreiz es biju gatavs piedot visu,visu lai tikai neaiziet projām pavisam.Tagad ja prasītu vairs nepiedotu!Tad kāpēc ir tik grūti piedot neuzticību pat ja tas kas sagrēkojis lūdz piedošanu?Nevar piedot tāpēc ka pārāk mīl to otru vai tomēr pats sevi?PIEDOT-tas ir spēks vai vājība?

jadore  Tam nav sakars ar piedošanu, bet ar cieņu. Cilvēks zaudē cieņu otra acīs ar negodīgu rīcību.

Piparkuka  Piedot paīstam neko nevar! Pie-dot jau ir ar nozīmi, ka tu dod vēl, klāt.
Var tikai būt vienalga vai ne vienalga, tātad aizskaroši!
Tai sakarā, kā Tev ar kundzi gāja, tā man gājis arī kādreiz, man visu būtu piedevuši un daudzi. Līdz kaut kādam 1 brīdim, 1 sekundei, kad viss- beidzas. Kā stop. Un tad tu gribētu, lai viss ir tā, kā bijis, bet viss- vairs nav, nepiedod.
Zini, kas ir tā nepiedošana- sevis saudzēšana. Viņi pasaudzē sevi no pāri darītāja. Tā Tu tagad nepiedotu savai kundzei. Lai nav aizvainojums, apbižojums.

Ja ļoti mīl, visu pieņem. Ja vairāk par to otru mīli sevi- viss, nepiedosi!

Mela  Piedot - tā ir atbrīvošanās un māka. Piedošana ie viena no labākajām cilvēka spējām.
Piedošana ir tas, ko jāiemācās ikvienam, pirmkārt jau sevis paša dēļ.

raina1970  Piedošana ir spēcīga manipulācija- ar sevi, ar otru , un ar situāciju kopumā. Tā nerisina problēmas būtību. Izprast- kapēc kaut kas ir noticis , un atstāt sev tiesības- pieņemt vai nepieņemt to visu- tā ir krietni rezultatīvāka darīšana. Kāpēc tad ir tik grūti to pie- došanas procesu veikt-- pat ja visur skandina , ka tas ir pareizi un tā ir jādara// tāpēc, ka tas nav patiesi-- cilvēkam ir sajūta, ka ir saņēmis pārinodarījumu, ir sāpes, dusmas, neizpratne, bēdas, dajebkas vēl.. un kāds tajā brīdī stāsta- cik jābūt ir pareizam un labam, un - japiedod... pret to saceļas visa būtība... Tam , kas kaut ko izdara- nav vajadzīga otra piedošana- viņš dara to, ko uzskata par pieņemamu.Piedevējs piedodt- var sajusties pārāks par otru- cik ir labs un pareizs.. kopumā- vienas vienīgas spēlītes. Tikai - izprašana, un patiesums pašam pret sevi- patīk, nepatīk, pieņemu, nevaru pieņemt-- tā dos mieru un situācijas risinājumu.

dzozefinaups  ja miil to otru-nespeej ne ar vienu daliit-un nekaadas piedossanas! Ja nemiil,bet kopaa ir citu iemeslu deell (beerni )-tad nav tik buutiski un saapiigi-un liekas,ka var piedot. Viss atkariigs no taa-cik daudz tas otrs noziimee... Manupraat-tas ir raadiitaajs-var vai nevar piedot vai aizmirst.....

AivarsN  Ja pāridarītājs savu kļūdu apzinās un no sirds nožēlo,ir vērts piedot. Bet ja tikai tēlo nožēlu,vai vispār uzskata,ka neko sliktu nav nodarījis,tad tādam piedot ir bezjēdzīgi,jo viņš savu pāridarījumu atkārtos pie pirmās izdevības un vēl nesaudzīgāk.

keksene66  Piedošana ir spēks....

Mela  tas, kas nespēj piedot, tas nespēj aizmirst un to sagrauž šis nepiedotais pāridarījums
iespējams, ka tam, kas "pāri darīja" tiešām piedošana nav vajadzīga, bet tam, kas jūtas aizvainots ir jāiemācās piedot
lai varētu dzīvot tālāk un nemeklēt šo "traumējošo" aizvainojojumu katrā nākamajā cilvēkā, ko sastaps
ir jāapaug ar pieredzi un izpratni, bet tāds mūžīgais aizvainojums, tas nevienam neko labu nedod
un nav nekāda manipulācija, jo tas, kur patiesi spēj piedot, tam nevienu brīdi nav parākuma sajūtas, jo pārakuma sajūta - tā ir plika "pakazuha"

ticu, ka arī man kāds kko nespēj piedot, kur esmu jutusi savu vainu, tur lūdzu piedošanu, bet ir lietas un notikumi, kur vainu nejūtu, taču, domāju, ka gan jau ir kaut kur kāds personāžs, kas stiepj kā akmeni sev līdz aizvainojumu uz mani.... un smagi ir viņam, ne man....
tā kaut kā

Geisha  Piedod līdz zināmai robežai. Kad krūzīte ir pilna tad līst pāri.

Kamēr sieviete raud, bļauj, trako viss ir vēl ok, bet kad apklust tad ir finišs un atceļa vairs nav. Vīrietis var sarkanā tepiķītī izklāties sievietes priekšā, bet veltīgi. Tāpēc gudrs vīrietis ja arī iet pa kreisi tad tā, lai sieva nekad nemūžam to nedabū nojaust kur nu vēl zināt. Sāp jau par to, ka muļķi iemīlēji un ar duraku savu laiku tērēji.

ube  Tas nav tērēts laiks. Tā ir dzīves skola...:) Un katrs savā klasē esam...

raina1970  lai varētu dzīvot tālāk un nemeklēt šo "traumējošo" aizvainojojumu katrā nākamajā cilvēkā, ko sastaps-----tā ir uizprašana- kas un kāpēc notika . Piedodot- šī izpratne var būt un var arī nebūt. Tur strāda cita shēma. Otrs moments- piedodot otram mēs momentāli nostājamies uz augstāka pakāpiena-- es labais , tas kuram nodarīts pāri, bet - es piedodu.. tu- tas sliktais , kurš nodarīja man pāri. Lai gan īstenībā- ir divi līdzvērtīgi situācijas dalībnieki, kur nevienam no viņiem nav objektīva pārakuma vai priekšrocības.Katrs kaut ko dara- izejot no tā, kas viņam ir pieņemami vai nav... otrs var tikai priekš sevis izvērtēt- cik tas darītais ir pieņemami viņam( vai - nav).
Piedošana ir sabiedrības atbalstīta darīšana, jo- tas ir izdevīgi un ērti.. NAV jārisina indivīda problēmas.. Pie tam tam pie- devējam ir jārēkinās ar to, ka - izdarot šo darbību viņš pats- pašrocīgi, pašmutīgi-- dod zaļo gaismu turpmākām- tādām pašām vai līdzīgām izdarībām no kāda puses. Cilvēks jau vienreiz ir parādījis, ka viņam IR pieņemami noteiktos apstākļos rīkoties- tā kā rīkojās. Tas nemainīsies. Līdzīgos apstākļos iespējamība, ka viņš rīkosies tāpat- tas ir kā āmen baznīcā. Iespējams, - kaut kādu apsvērumu deļ- noturēsies - vienreiz, divreiz, bet - treso un ceturto jau vairs nē..

Mefistofelis  Jā...Domāju, kur rodas tādas gudrinieces kā raina1970. Uzreiz var redzēt, ka piedošana dāmai ir svešvārds, un talkā jāņem atsevišķu autoru teorētiskie koncepti. Lasot šos pārgudros prātuļojumus rodas iespaids, ka dāma ir uzrāpusies kalna virsotnē un sprediķo lejā palikušajiem ciema ļaudīm. Man ir azdomas, ka dāma pati nav ne lūgusi piedošanu, nedz arī spējusi piedot pāridarījumus.

edding  Situācijas ir dažādas. Neuzticību varbūt dažreiz vajag piedot, kam negadās, es nepiedotu, ja mani iekaustītu, kā te vienā topikā. Un ja vēl to redzētu bērni, tad to veci cietumā sapūdētu.

mis_parkere  Neuzticību piedot NEDRĪKST!

Ananda_A  Vienmēr jāskatās abas puses; kas noveda to otru pie neuzticības. Kādam miljonāram jautāja: "Ko jūs darītu, ja sieva kļūtu jums neuzticīga?"Uz to viņš atbildēja, ka lūgtu viņai piedošanu. Tajā ir liela gudrība, jo neuzticīgais ir paklupis un tādējādi sevi pazeminājis un tas nav bez iemesla.

Skatoties, kādā vecumā tas notiek un kāda rīcība seko piedošanai. Ja pēc piedošanas turpinās viss pa vecam jaunībā, nav jēgas piedot un tādā veidā kultivēt nodevību. Ja runa ir par gadījuma sakaru pusmūžā, kā Klintonam misējās, tad piedot ir gudri.

Nav jēgas palikt kopā, ja otrs parāda necieņu, sabradā pieviltā personību. Var piedot sevis dēļ, vieglāk dzīvot. Nav ko citu grēkus savā sirdī nēsāt. Tas nenozīmē, ka ar to cilvēku jāturpina attiecības.

Ja spēj piedot, tas dod iekšēju brīvības un tīrības sajūtu. Ja abi mainās uz augšu un veido citas kvalitātes attiecības, tad ir jēga piedot un palikt kopā.

Mela  raina1970, nepielīdzīni savas sajūtus un uztveri visiem. tā nav panaceja
es piedodu, lai atlaistu un varētu brīvi un viegli lūkoties rītdienā

es runāju par piedošanu vispār

Droshs_Plecs  Islāma valstīs vienkārši šo lietu risina.

Lele  Saap Tavs aizvainotais ego...

Tava sieva neluudzu piedoshanu, jo vinjai juusu atticiibas jau sen bija cauri...

Iespeejams, ka goodiigaak bija paartraukt attieciibas un tad saakt jaunas ar shtuceri...bet dziivee biezhi vien ir taa iekarots, ka gruuti paartraukt rutiinaa iegaajushaas attieciibas, kad ir kopeeja sadziive...it kaa ieeljots mehaanisms...un tas tas ripo, kameer spraagst bomba....

puuuka  bump...piedot vajag,un tā pa īstam,no sirds piedot,lai pašam ir vieglāk

Pillerina  Mūsdienu psiholoģijas teorēmas vēl dziļāk gremdē cilvēku pašcieņu ar to, ka māca un medijos uzsver: ja piedod neuzticību, tie ir ļoti stipri cilvēki.
Nu neticas, ka tā ir mīlestība.
Drīzāk tā ir cilvēka bezizeja saprāta ziņā, lai vienkārši nenojūgtos. Izslēdz apziņu un izliekas neredzam, izliekas, ka nekas nav bijis un nekas tāds saistībā ar otro pusi un viņu pašu nenotiek.

Līdzīgi jautājumi
Uzdot jautājumu
Iepazīšanās internetā Vēlies iepazīties vai meklē draugus? Iepazīšanās internetā - viss par iepazīšanos internetā, atsauksmes, padomi, kā arī plašākā iepazīšanās sludinājumu datu bāze. www.iepazisanas-interneta.lv
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu