Viss kas nenogalina padara mūs stiprākus?

Vai tiešām tā ir?Vai pēc jebkuriem pārdzīvojumiem un dzīves pārbaudījumiem ja cilvēks izdzīvo kļūst stiprāks?Vai tomēr tā nav un cilvēka dvēselē paliek rētas kas arī turpmāk par sevi atgādina un pataisa vairāk ievainojamu?

Tikliite  Šo vārdu autors ir Nīče, tomēr beigu beigās viņš dzīvi beidza psihiatriskajā slimnīcā. Vai viņš kļuva no tā stiprāks...par to vēsture klusē.
Ja par rētām, jā, tās paliek gan. Tās vienmēr atgādina par ciešanām, par pieredzi, neveiksmēm, zaudējumiem. Ir labi, ja rētas var sadziedēt. Citas sadzīst ātrāk, citas vēlāk, bet citas nesadzīst nekad.

slieksnis  nu redz, spēku var interpretēt visādi, ir fiziskais spēks, ir zināšanu spēks, pēc katras neveiksmes šaubos vai paliekam fiziski spēcīgāki, taču iegūstam pieredzi, attiecīgi paliekam gudrāki (ja galīgi nav kontuzēts). ja paliekam gudrāki, tad var teikt ka paliekam arī stiprāki! :)

Ievinjata  Mazās devās un reti nelieli pārbaudījumi varbūt ir pat labi. Bet tikai tad, ja no tiem iegūstam kādu morālu vai praktisku labumu tūlīt. Pēc pieredzes, lieli pārdzīvojumi...arī mani noveda turpat, kur Nīči. Labi, ka viss beidzās labi :D

Mela  viss ir relatīvs
jā, padara stiprākus
arī psihiatriskā slimnīca ir relatīva
Koelju arī tur bija
man ļoti patika Veronika grib mirt

Lele  Smagi paardziivojumi noved psihneee, ja tie tiek nepareizi apstraadaati, aarsteeti...forseeti...smadzenees notiek iissavienojums un taas atsleedzas, jo nespeej tik galaa ar paardziivojumu...

Smaga paardzivojuma paardziivojums prasa laiku, lai to paardziivotu, sadziedeetu...un reetas paliek uz muzhu, bet vismaz nav psihene..

Es lasu Anglijaa pat ir gadiijumi kad, ja dzemdiibas nomirst beerns...tad beerns tiek tureets "aukstumkastees"un tiek dots liidzi maajaam!!!!! Lai apjeegtu, lai izsaapeetu, lai atvadiitos...reeta buus uz visu muuzhu, bet cilveeks tomeer nenonaaks psihenee, bet varees dziivot taalaak un radiit veel beernus...

Torpedo  Es īsti nesaprotu teminu "stiprāki" attiecībā uz cilvēku, ja vien nav runa par fizisko spēku un treniņiem. Pieļauju, ka tas nozīmē "uzaudzēt biezāku" ādu un vairs tik ļoti nepārdzīvos par līdzīgiem kairinājumiem nākotnē. Nu, līdzīgi, kā, ja pārslimo masaliņas, tad otrreiz dzīvē ar tām vairs nesaslimst. Vai ir slimības, kur var saslimt otrreiz, bet ne tik smagā formā. Nu, kaut kā tā
Kaut gan ir arī viedoklis, ka neveiksmes ir cilvēkam absolūti nepieciešamas, jo tikai tās liek pārdomāt kko, mainīt un mēģinēt vēlreiz un citādi. Jo ja būtu tikai veiksmes, tad visi jau sen būtu no garlīcības nomiruši. Nespēju iedomāties, kāda būs dzīve paradīzē, ja tur nebūs neveismju un nekādu negāciju

av2  neviss stipraaki paliekam, bet iemaacaamies elementaari ...gandriiz neko nennemt galvaa. Jaa, tiessi taa, ir viss po**j....ar gadiem.

Tikliite  av2: "neko neņemt galvaa"(c) - vai tas nozīmē kļūt tādam "atsaldētam", piemēram, - nomiris tēvs, aizgājusi mīļotā sieviete, smagi saslimis bērns, nelaimes gadījumā zaudēts kāds ķermeņa loceklis, nodegusi dzimtas māja, utt. - a man "viss ir po**j" (c) Tiešām? Tas ir OK, tavuprāt, visam uzlikt mīksto un neko nejust?

MrJones  Man skiet, tas ir ljoti individuaali...katra cilveeka pieeja atshkjirsies dazhaadaam dziives situaacijaam...kaadu padara STIPRAAKU, kaadu nogalina..!
Nav iespeejams vispaarinaat shajaa jautaajumaa!
Staasti par sevi, Bumpastik...kaa vins ir..,daudzo teemu cepshana un komentu lasiishana nenogalina,..esi kljuvis stipraaks,,..??!

neko  Nus, dzīvē ir paliecinājusi par vienu; cilvēks kurā dzīvē ilgstoši nav bijušas nopietnas problēmas riskē pārvērties deģenerātā.
Pieņemu, ka tas viss ir līdzīgi ka par fizikām aktivitātēm; pārspīlējumi var būt ar nav tas labākais, bet atteikšanās no viņām ir ne mazāk bojā cilvēku. Cilvēks nevar dzīvot bez zināmas problēmu devas dzīvē "nesaejot sviestā".

Tikliite  Lele: smagi pārdzīvojumi nenoved psihenē, bet to ignorēšana gan var veicināt psihisku saslimšanu (un ne tikai), jo cilvēks kaut kādu iemeslu dēļ nespēj būt kontaktā ar to realitāti, kurā atrodas. Tā var šķist par smagu, par sāpīgu kādā brīdī. Slimība ir kā aizbēgšana no tās realitātes, kas sagādā ciešanas. Ja būtu tā, kā Tu saki, tad no Sibīrijas būtu atgriezušies tikai un vienīgi psihiski slimi cilvēki. Bet tā taču nebija. Tieši pateicoties tam, ka viņi (ne visi, protams) to realitāti spēja pieņemt un izdzīvot, daudzi nodzīvojuši turpat līdz 100 gadiem, saglabājot skaidru prātu.
Te var būt arī atbilde uz Tavu, Torpedo, jautājumu par to, kas ir stiprs cilvēks. Manuprāt, tāds, kurš spējīgs atzīt savu bezspēcību noteiktu grūtību priekšā. Tomēr, neraugoties uz bailēm un sāpēm, izdzīvot to, piecelties un turpināt ceļu. Tieši tā, kā Tu pieminēji par tām bērnu slimībām - iegūstot imunitāti.

av2  katrs jau uztver manis saciito spriezzot peec sevis, acimredzot. Doma bija pavisam cita, bet ...lai jau nu paliek. nav iedvesmas ssoriit, un , kaa jau teicu, oHo noteiktiu ir taja grupaa, ko nennemu galvaa.

jadore  nē, tā nav, var palikt arī par invalīdu. Dzīve nav iedomājama bez kāpumiem un kritumiem, tomēr ir cilvēki, kuri nav tik stipri, lai pārciestu it visu. Lieli pārdzīvojumi atstāj rētas, tomēr dod arī rūdījumu, ja tiec tiem pāri, bet ne visi tiek pāri. Arī pats Nīče netika.

Eiropa  vairāk rētu uzaudzē biezāku ādu, nāks nākamie sū, šie aizmirsīsies,
galvenais esam dzīvi un veseli, pārējais ir pupu mizas;)

Tikliite  jadore: protams, Tev taisnība, cilvēks var palikt par invalīdu. Var gadīties arī, ka jāizdzīvo cauri savai psihozei, kas var būt normāla reakcija uz nenormālu situāciju. Ir dažādi. Domājot par Nīči, varbūt viņa ģeniālie darbi lielā mērā ir radušies pateicoties tam dziļumam, ko spej pacelt cilvēks, būdams patiess un godīgs, izdzīvojot ciešanas, ar kurām nākas sastapties dzīves laikā. Tomēr, beigās neizturēja...salūza un nepiecēlās.

jadore  Ir dažāda informācija par Nīči, neņemos spriest par viņu. Bet par ciešanām runājot, es neesmu no tiem cilvēkiem, kuri teiks: ciešanas tas ir forši. Nē , manuprāt, cilvēka attīstībai lielākas iespējas ir labvēlīgos apstākļos. Ciešanās cilvēki mēdz regresēt, meklēt, kur pieķerties, kā bērni. Un reizēm tas ir salmiņš, nevis glābšanas riņķis. Manuprāt, salīdzinoši reti ir tie gadījumi, kad ciešanas dod spēku.

Tikliite  jadore: jā, ciešanas nav forši, bet dzīve nav arī siltumnīca ar labvēlīgiem apstākļiem, kuros augt un attīstīties. Piekrītu arī tam, ka visbiežāk tieši pieķeršanās rada ciešanas. Jā, cilvēks tad regresē, un tas ir normāli, jo caur regresu notiek attīstība. Dzīvodams apmierinātībā cilvēks zaudē motivāciju mainīties, jo viss ir forši un var nemitīgi baudīt dzīvi. Te nu es piekrītu "neko", kurš raksta, ka" cilvēks, kura dzīvē ilgstoši nav bijušas problēmas riskē pārvērsties deģenerātā" (c). Domāju, ka maz ir tādu cilvēku, kas būtu tik "attīstīti", lai par sevi varētu teikt, ka - "man nekas nesagādā ciešanas, jo es tā vienkārši visu varu palaist, jo nekam neesmu pieķēries, galvenais ir mana garīgā izaugsme OMMMM. Un man PO, vai karš, vai miers, divas krūtis, vai viena, par vienu bērnu vairāk, vai mazāk, nu un ka kāds ir invalīds, pofig, karma viņam tāda..." Cilvēks, kurš nepazīst ciešanas, nepazīst arī līdzjūtību, nespēj būt empātisks. Te nu es pilnībā piekrītu eksistenciāļiem, pie kā var pieskaitīt arī Nīči, ka tieši ciešanas piedod mūsu dzīvei jēgu, jo tikai caur tām notiek izaugsme un pārmaiņas. Un nav, un nekad nebūs haļavas, un Antiņi arī baltos zirgos nejās gar piektā stāva logu un neprecēs dusošās princeses.

Mela  par psiheni - es patiešām domāju, ka ne visi, kas tur ir, patiešām ir jukuši... reizēm šķiet, ka ir otrādāk...
par stiprumu - tajā brīdī, kad saproti, ka pats nenomiri, ka pasaule turpina pastāvēt un viss funkionē tāpat kā iepriekš, kad saproti, ka spēj ievilkt plaušās gaisu un, patiesībā, turpināt dzīvot... tajā brīdī saproti, ka TAS Tevi nenogalināja un sajūti, ka savā ziņā esi kļuvis stiprāks, gudrāks, pieredzējušāks...
joprojām uzskatu, ka viss ir relatīvs :D

p.s. vai bumbastiks pats savas tēmas komentē? vai iemeta tēmu un aizgāja šļūkt ar veikbordu vai vismaz sauļoties? :D :D :D

Droshs_Plecs  Vai sakropļo.

shining  Visu nosaka apzinātības pakāpe. Nīčem noteikti tā bija diezgan augsta. Kamēr notiekošais ir tās robežās, tā ir pieredze, kas cilvēku dara gudrāku un stiprāku. Savukārt, brīdī, kad situācija iziet ārpus sapratnes par to, kas notiek, sākas nesapratne, nekontrolētas ciešanas, kas nodara postu psihei un miesai.. te arī katram sava tolerances rezerve, taču jo augstākās kategorijās tas viss notiek, jo lielāka iespēja kļūt par hihenes klientu.. vai sasniegt apgaismību.

Līdzīgi jautājumi
Uzdot jautājumu
Iepazīšanās internetā Vēlies iepazīties vai meklē draugus? Iepazīšanās internetā - viss par iepazīšanos internetā, atsauksmes, padomi, kā arī plašākā iepazīšanās sludinājumu datu bāze. www.iepazisanas-interneta.lv
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu