3 svarīgākie mūsdienu zinātnes jautājumi

Torpedo  Un pasaules visu laiku lielākais zinātnes atklājums esot narkotika LSD, kas beidzot pavērusi zinātnei iespēju ieskatīties, kas ir apziņa

AivarsN  Vakar Youtubē noskatījos raidījumu,kurā fiziskā realitāte tika nopietni apšaubīta ar vairākiem spēcīgiem argumentiem. Kaut vai novērotāja efekts elementārdaļiņu uzvedības izmaiņās,novērošanas kameru nofilmēti neizskaidrojami fenomeni,kas atgādina spēļu programmas gļukus. Ar to apziņu arī reizēm ir tā kā ir. Kad jau šķiet,ka ir nostiprinājies vismaz aptuvens priekšstats par apkārt notiekošā likumsakarībām, pēkšņi atklāj ko pavisam negaidītu,kas liek kardināli mainīt savus priekšstatus. Esot tāda īpaša mūsu planētas sfēra,kura glabā visu informāciju par to kas jeb noticis, notiek un iespējams notiks. Nākotne tomēr var mainīties dažādu apstākļu un mūsu darbības ietekmē. Patiesība vēl aizvien ir kaut kur tur ārā un visu zināt nav lemts,jo tad zustu pati mūsu eksistences jēga.

magnija  pēc būtības pagātne un nākotne ir relatīvs vienums. Teiksim tā, mēs dzīvojam nākotnes tagadnē, katru sekundi šērsojam nākotnes robežu, un ne veltīgi ir teiciens , ka katrs pats veido savu nākotni. Katrā šķērsotajā nākotnes sekundē mēs speram tieši tos soļus ko esam iztēlojušies tagadnē :) ... savukārt atgriezties laikā mēs pagaidām vēl nespējam... nu kaut kā tā īsumā... vispār jau laikam nediskutējama, bet ļoti interesanta tēma :)

neko  Tās tak nav mūsdienas, bet pagājušais 20 gadsimts:)

Liigucis  Tā jau ir! Sapņo par zirgastēm, bet par zinātni nav ar ko parunāt...

miglainaa_plava  Beidzot kaut kas interesants. Kas tās pa lapām, ko lasi?
Tur domā, ka šeit kāds pateiks atbildes?
Esmu gatava uzzināt.

andrisz  Mākslīgās apziņas pētniecība un konstruēšana mūsdienās ir aktuāls zinātnes virziens, kas ir sastāvdaļa no vispārīgā mākslīga intelekta (kura mērķis ir sasniegt cilvēka un pārcilvēka līmeņa mākslīgo intelektu). Apziņa ietver vairākus aspektus, bet noteikti ir jābūt spējām:
1) saprast un zināt to, ko pats zini un nezini;
2) saprast mērķus, mērķu hierarhiju un zināt algoritmu, pēc kura mērķus var mainīt un pēc kura veidot apakšmērķus.
Mākslīgo apziņu aizvien precīzāk mūsdienās definē, lai to var realizēt kā programmu, kas pati spēj sevi pilnveido.

Esmu arī atvērts idejām par kauzalitātes pārkāpšanu un ceļošanu laikā. Katrā ziņā daži cilvēki nekautrējas par to rakstīt par tik prestižā izdevumā kā "Nuclear Physics B - Proceedings Supplements" (ir tāds Elsevier žurnāls), piem., rakstā "Time machine creation in the ultra-relativistic proton collisions"

LaskovijMerzavec  Manuprāt daudz svarīgāki būtu jautājumi, kad beigsim ķildoties savā starpā, kad beigsim karot utt...

Torpedo  Tagad populārs ir viedoklis, ka apziņa ir viens veselums kosmosā, uz kurā kā parasītprogrammiņas ir uzinstalētas katra ego - Es. Kāpēc tādas vajadzīgas, īstas skaidrības nav.
Tāpatās realitātes nav, nav ne es, ne tu, ir tikai dieva iedoma, kā tam vajadzētu izskatīties. Un tajā arī mēs dzīvojam. Kā sapnī. Un jā, kur paliek sapnis, kad no rīta atmostamies? Sapnī nav katra paša ES, bet gan pieslēdzamies kolektīvajai apziņai.
Nu, tās visas ir tikai populārākās hipotēzes. Kā ir īstenībā, to, varbūt, kkad zinātnieki atklās

bratka  Notikumi uz Zemes strauji mainīsies pēc 2020 gada visās jomās.

KOMPETE  Precīzāk, Torpēdo Bumpastiko, nevis nav ne es, ne tu, bet viss ir vienots un neatdalīts.

Tikliite  Šausmas...šitāds jautājums uz nakti! Torpedo, kādas mušas Tevi sakodušas? Brrr... Vairāk jautājumu, nekā atbilžu. Runā, ka realitāte balstās uz pieņēmumiem, bet vai pieņēmumi ir realitāte? Kāda realitāte - fiziskā, fenomenoloģiskā jeb subjektīvā? Vai var izteikt pārbaudāmus apgalvojumus, kas ir ārpus cilvēku vērtējuma kompetences? Nemaz jau nerunājot par tik sarežģītu un līdz galam neizpētītu jēdzienu kā apziņu...un nākotnes iespējamību šodien. Nav nācies saskarties ar pārliecinošiem pētījumu rezultātiem, bet būtu interesanti. Iekams to nav, var runāt tikai par placebo, kas balstās un ticību un pārliecību.

Rondijs  Ir divu veidu realitātes, viena ir kopējā, objektīvā, var saukt arī - pati dzīve, kas ietver visu kas notiek ar katru no mums. Otrs veids ir individuālā jeb subjektīvā, tas ir katra paša skatījums uz dzīvi. Subjektīvs tāpēc, ka neatbilst objektīvajai realitātei. Cilvēks nespēj aptvert visus faktorus, jo to ir pārāk daudz, notiek vienlaicīgi, paralēli utt. Cilvēka uztvere šajā sakarā ir ierobežota.

Rondijs  Apziņa esam mēs paši. Apziņa ir tas kas novēro - vērotājs. Tu spēj sevi vērot no malas, gan savas domas, gan savu ķermeni. Tātad tu neesi ne tavas domas, ne ķermenis. Tu esi tas, kas to vēro - tā arī ir apziņa. Citiem vārdiem, tā ir uzmanība, tas ir uzmanības stars. Tas arī ir vienīgais, ko mēs spējam kontrolēt - savu uzmanību. Pārējais viss ir automātika, vērs uzmanību uz roku - tā paņem kaut ko. Kā roka paņēma, kādi muskuļi sasprindzinājās, kādi atslābinajās - nav ne jausmas.

Tikliite  Rondij, vai Tu esi prliecināts, ka tas ko Tu sauc par kopējo, objektīvo realitāti jeb dzīvi patiešām ir realitāte? Un, vai mans subjektīvais skatījums uz dzīvi patiešām ir realitāte? Bet ja nu es dzīvoju ilūzijā, kas kāda cita skatījumā nemaz nav realitāte? Domāju, ka tas, par ko Tu runā ir tie paši priekšstati, pieņēmumi par realitāti, lai būtu vienkāršāk to izskaidrot, ieliekot noteiktos rāmjos.

Laila14  Piekrītu Rondija viedoklim. Cilvēka uztvere tiešām ir ierobežota. Bet, iedomājies ja nebūtu. Cilvēka smadzenes uzvārītos. Apziņa,ka Dievs eksistē vai ir viss maz kādreiz pastāvējis..Daudzus cilvēkus ierobežo. Ko Tu Torpēdo darītu? Ja varētu izkāpt no sava fiziskā kermena un izzināt visas savas iepriekšējas dzīves. Principā daudzi to ir izdarījusi meditācijas laikā..Uzdot jaut..kapēc man ienāca prāta šī doma? Vai kapēc manā dzīvē es redzu vienu un to pašu sapni?..vai skaitli? Viss šinī dzīvē ir iespējams..pilnīgi viss.Bet vai mēs esam gatavi zināt atbildes? Nedomāju viss. Man vairāk interesē jautājums,kapēc cilvēks piedzimst un viņš jau ir grēcīgs?

Rondijs  Tikliite, tu spēlējies ar terminu "realitāte". Nav nozīmes kā ko sauc, svarīga ir lietas būtība. Katram no mums ir sava, subjektīva pasaules uztvere. Gluži tāpat kā teātrī, uz skatuves notiek viena, objektīva, izrāde. Katrs no skatītājiem to uztver subjektīvi, gan tāpēc ka katrs atrodas citā sēdvietā un redz aktieri no cita skatupunkta, gan paša vērtējums, domas, paša pieredze un daudz kas cits to padara subjektīvu. Un priekš katra skatītāja tā arī ir viņa realitāte, tas ko viņs redz, ko domā un ko jūt.

jadore  Realitāte pastāv neatkarīgi no indivīda spējēm redzēt to vai ne, tāpēc jau sistemātiski tiek kāpts uz ´´grābekļiem´´, ka nav vēlmes redzēt realitāti. Ja paskatītos plašāk, un spētu sev noticēt, viss jau sākumā būtu skaidrs.
Ja nākotne būtu determinēta tad nebūtu brīvās gribas. Vienkāršojot, ejot pāri krustojumam mēs varam izvēlēties virzienu un atbilstoši sekas būs citas. Negribētos ticēt, ka pat katra individuāla izvēle būtu iepriekš noteikta, pārāk daudz cilvēku uz zemeslodes.

Rondijs  Laila14, nesen viens krievu inženieris bija piedzīvojis klīnisko nāvi, internetā bija raksts, kur viņš dalījās savos iespaidos. Kā reiz runa bija par šo, viņš bija piekļuvis pie neierobežotas, daudzdimensiju domāšanas. Kamēr viņš bija "prom", viņam izdevās atrisināt sarežģītu inženierisku problēmu, ko atmostoties viņš arī realizēja savā darba vietā un viņa risinājums izrādījās pareizs. Tur vēl bija par to, ka viņš ar savu uzmanību spēja pārvietoties telpā utt. Katrā ziņā interesants.

jadore  Piekrītu, ka pastāv vienota apziņa, kurai katrs var pieslēgties atkarībā no sava attīstības līmeņa. Samērā bieži ir gadījumi, kad miegā atnāk atrisinājums kādai problēmai vai atbilde uz kādu jautājumu. Viss ir vienots kopums. Arī tāpēc jau ir tik svarīgi darīt labu.

Laila14 Rondij! Kur var izlasīt šo rakstu? Zini,kas pats int. Tas ir labi,ka vinš spēja atrast savu fizisko ķermeni un atgriezties..No tā ,es viss vairāk baidos..ja,nu... nākamās atbildes