Kad pazūd jēga dzīvot?
Man ir viena draudzene, kas ir mūžīgi pašnāvnieciskā stadijā. Nu, ne mūžīgi, bet pēdējos 10 gadus. Mēģināju saprast kāpēc, bet nesaprotu. Viņai bija labs darbs ar papīriem, laba nauda, bet saka, ka neapmierina viņu, garlaicīgi, neredz piepildījumu, jēgu. Tagad uz fikso aizskrēja uz interesantāku darbu, nauda ir, tikai jāstrādā esot vairāk, stress vairāk, bet pats galvenais - elastīgais grafiks. Tā ir liela problēma, jo viņa nezin ko iesākt ar laiku, vajag lai kāds pasaka priekšā, pati nevar izdomāt. Tad vēl pārdzīvo, ka nav vīra un bērnu, jo tā būtu tā jēga. Piekrist jau var, vismaz visu laiku ir ko darīt, un par muļķībām nav laika domāt. Saku, lai meklē. Viņa atkal čīkst, ka nevarot, gribot, lai pats atnāk, aplido utt. Dzer tik zāles tonnām, bet izskatās, ka nepalīdz. Ko te varētu ieteikt?Vispār gribētos šo to palasīt par pašnāvību motivāciju, cik saprotu, tik vienkārša jau tā nav.
Pašiem nekad nav uznākušas tādas domas?
Piparkuka
Hi hi Torpedo!:)) nu bet vai tad tā nav?!....
hi
riebekle Ja tā draudzene pati sevi ārā nevilks no tās stigšanas kaut kādā apnikumā, tad nekādi padomi un palīdzība no malas nepalīdzēs. Viss ir galvā un pašā.
coldlands hi, hi.....hi...,raksta un zagojas, vai?
Rondijs Pēc apraksta dodu 99% ka tā ir depresija, arī pats esmu gājis cauri. Lai vai kā to dēvē mūsdienu psihologi, nav tā nekāda slimība, un nevajag dzert anti-depresantus. Depresija nozīmē, ka cilvēkam, pēc sāpīga dzīves perioda, vilšanās vai ļoti sāpīgas pieredzes, ir aktualizējies jautājums- kāda ir dzīves jēga? kāpēc vispār kaut ko darīt? kam tas viss?. Kad viss ko dari šķiet tukšs un bezjēdzīgs, nekas nepiepilda un neviens nevar palīdzēt. Depresija ir tas, kas jāparvar tikai un vienīgi pašam, un zāles ir tikpat vienkāršas kā pats jautājums - atrast šo dzīves jēgu (atrast sevi). Un tad norisinās šīs pašas jēgas meklējumi, un sāpes šai procesā nostrādā kā dzinulis. Tiklīdz jēga tiek atrasta, depresija pāriet. Palīdzēt šajā gadījumā var, ja vien pats neesi psihologs, tikai pastumjot cilvēku dziļāk ciešanās, līdz viņam pašam rodas spēcīga motivācija piecelties.
av2 pusmuuzza kriize :( Ssaibas neliidzees. Jauna llubestiiba, varbuut, bet ja pati neinvestees taajaa laiku/naudu....nekas nebuus. Jo tajaa pusmuuzzaa cilveeks ar ssarmu/seksapilu pannemt parasti vairs nevar.
Ananda_A
Kad cilvēks saskaras ar reālām briesmām, domas par pašnāvību pazūd kā nebijušas. Tātad viņai ir pārāk laba dzīve un pati tāda; ne karsta, ne auksta, ne zivs, ne gaļa.
Vajag viņai sagādāt pamatīgas nepatikšanas, būs motivācija izdzīvot...
Kristine_78 lai iet pie psihoterapeita
| << iepriekšējās | Atbildes 41 līdz 47 (kopā 47) |
