Ja līdzīgais pievelk līdzīgo, vai dažas profesijas jau pašos pamatos ir arī diagnoze?

Vanesa15  Profesijas ir diagnozes. Ar niansēm protams, bet lielos vilcienos ir. Skolotāji, datoriķi, santehniķi, un mākslinieki piemēram. Pa gabalu jau zini, ar ko rēķināties. Psihoterapeiti ir īpašais stāsts. Reti kurš var to izturēt mājās, ja jamie neatstāj savu darbu darbā aiz slēgtām durvīm.

Epifanija  pilnīgi vienalga, kas ar viņiem.. pagaidām par viņiem neinteresējos

neko  Jebkura profesija, ja ta ir cilvēka sirds lieta, ir mazliet diagnoze.

neratni_stasti  Ne gluži tik tieši, bet sava saistība tur ir. Tehniskajās lietās, cik iraid novērots, svarīga ir ļautiņa interese par to, kā tas vai šis darbojas. Nereti cilvēki top par ārstiem, jo piedzīvojuši kāda tuvunieka smagu slimību vai bezpalīdzības sajūtu, redzot kādu mirstot. Protams, ka liela daļa psihoterapeitu par tādiem ir sākuši mācīties tāpēc, lai izprastu sevi. Ne velti viņu apmācība ir gana garš process, lai beigu galā, kad jau tiek līdz darbam ar klientiem, savi putni ir izdresēti un savietoti attiecīga razmēra būrīšos. Tad var nodarboties ar klietu putniņiem. Par Poišu tak zināms, ka viņa ar pirmo laulāto bijusi līdzatkarīgās attiecībās.

Karlitoooo  Piekritīšu Vanesa15

Kurts69  ja profesijā strādā gadiem, tad tā atstāj iespaidu uz cilvēku. Piemēram psihiatrs tiešām runājot ar cilvēku analizē viņa uzvedību un teikto, TV tehniķis ejot pa ielu skatās kabeļus un uz jumta antenas, vieglatlēts/sportists vēro cilvēku gaitu, stāju, ķermeņa uzbūvi utt.
Bet es nedomāju, ka jau izvēloties profesiju, jo sevišķi jaunībā, cilvēks ļauj izdarīt par sevi kādus objektīvus spriedumus. Lielākā daļa jauniešu nemaz tā īsti nenojauš, kas izvēlētajā sfērā būs jādara. Ir tikai nojauta un bieži vien kaut kādi sapņi, kas būtiski atšķiras no realitātes.

riebekle  Kaut kādas īpatnības profesija ar laiku "ievieš". Bez tā nekādi. :)

Skaidrita  Profesijas paliek vairāk starpdisciplinārās, nav vairs tā, ka, iegūstot vienu profesiju, cilvēks visu mūžu tajā strādā. Gan funkcionāls, gan darbavietas, gan profesiju pamatideja mainās ar laiku.

Kurts69  Skaidrita, gan jā, gan nē. man šķiet, bet es pieļauju ka kļūdos:), ka nākotnē augsta līmeņa profesionāļiem nāksies ļoti šauri specializēties, jo nepieciešamo zināšanu līmenis nepieļaus citu variantu. Bet protams, zemāka līmeņa darba spēks būs spiests pielāgoties darba tirgus pārmaiņām.

Rondijs  Labākie psihoterapeiti ko es zinu, paši ir gājuši caur "uguni un ūdeni", ir spējuši tikt galā ar sevi (izārstējušies), vienlaikus iemācoties šo tehnoloģiju un spēj palīdzēt citiem. Par citām profesijām nezinu.

HardSoftDunk  Nu tai Poišai točna nav pilns rublis....

Skaidrita  Kurts69

Tev taisnība.
Vnk es domāju, ka cilvēki aizvien biežāk gaida individuālo pieeju, visās sfērās, bet īpaši veselības aprūpes jomā.
Līdz ar to, arī šauram speciālistam būs jāskatās plašāk, pielāgojot savu pakalpojumu individuāli katram klientam. Bez fanātisma, bet lielā mērā.
Protams, ar nosacījumu, ka pastāvēs adekvāta konkurence un cilvēku tiesību aizsardzîbas sistēma.

Kurts69  Skaidrita:), piekrītu. Tikai palika baigi nopietna tā diskusija:)

Skaidrita  Nopietna gan :)

Varbūt tēmas autore pateiktu kko?

miglainaa_plava  Savulaiku pazinu vienu gudru psihoterapeitu/psihiatru. Dažādu sakritību dēļ viņš palika bez darba un aizgāja strādāt uz psihiatrisko slimnīcu. Jāsaka, ātri vien viņš sāka izskatīties diezgan dīvaini un drīz jau bija dabūjis grupu pats. Tā arī mūsu pazīšanās beidzās, jo nu ļoti dīvains sāka palikt. Un tāda kā slima visvarenība, ka ikvienu var ielikt aiz restēm, sabarot ar zālēm, diagnozes nevar pārbaudīt... Bailīgi palika, ja nu viņam kaut kas nepatīk, ieliks vēl mani arī aiz restēm uz līdzenas vietas....

miglainaa_plava  Vēl man ir radies priekšstats, ka ierēdnis/biroja darbinieks, kas atsēž darbalaiku nekādi nesapratīs mākslinieku, kam ir brīvs režīms un kas ir aizrāvies ar to, ko viņš dara. Ierēdnim dzīve sākas pēc darba iepērkoties RIMI un mājās vārot boršču ģimenei vai kaķiem. Bet mākslinieki visu laiku ir darbā, galvā nepārtraukti rosās idejas un sirds kaut kur sauc.

DanaL  Nav bijušo policistu.
Bet par prokuroriem, - tā noteikti ir diagnoze.

its_me  Katram cilvēkam ir noteiktas kvalitātes, kuras var novērot pie noteiktiem apstākļiem. Ja profesijas, darbavietas apstākļi to atļauj, var redzēt, kāds cilvēks ir. Profesionālā darbība domāta cilvēka pašrealizācijai, tagad nu varam redzēt, kas kuram ir tas svarīgākais :)

Charmanta  Stereotipi, nevar visus salikt vienā būrī. Katram sava motivācija, iemesli, pieredze un audzināšana. Viss nāk no ģimenes. Skolotāji, ārsti, policisti parasti ir uzmanības centrā, katram par viņu privāto dzīvi un personību ir viedoklis.

jadore  Līdzīgs pievelk līdzīgo- nedomāju, ka tas attiecināms uz profesionālo darbību. Bet profesija, īpaši, ja ilgstoši tajā strādā raksturu maina gribi vai negribi.

ne_meklejumos Darbs ir darbs, kāds gan tur sakars ar līdzībām vai pāraugšanu gala rezultātā. Piemēram, ķīmiķis ražojot jaunas vielas, par vienu no tām nepārvērtīsies.... nākamās atbildes