negribu vairs dzīvot

nedolce_negabana  Līdzatkarība+depresija. Vajag mēģināt ārstēties. Garantijas nav, bet vieglāk paliks.

jadore  ...būtu viņam bijusi cita māte būtu viņam cita dzīve... (c)

to nevar zināt, varbūt būtu labāka, bet varbūt būtu sliktāka... Sevi vainot ir ļoti vienkārši- vieglākais ceļš, daudz sarežģītāk, ir izārstēt savu vainas sajūtu un iespējams, tad viss nostāsies savās vietās. Izārstējot sevi, varēsi ar dēlu runāt, tā, lai viņš dzird, ko Tu saki, šobrīd viņš nedzird, jā un bēgšana vairs nebūs prātā- būs prieks.

piparbecinja  Kāpēc tu iedomājies, ka dēlam neveicas tavu audzināsanas kļūdu dēļ? Kas tās ir par kļūdām?

Olita1964  Pie psihiatra eju...man varbūt viņš var palīdzēt sameklēt dzīvošanai attaisnojumu, bet ne par mani ir runa, bet par to,ka mans dēls sabojā sev dzīvi un es neko nevaru tur darīt....bezspēcība...jā,esmu ar dēlu runājusi,bet laikam neesmu atradusi pareizos vārdus...varbūt mana aizziešana liktu viņam mainīties...es savu dzīvi esmu nodzīvojusi...varbūt tā būtu iespēja arī manam dēlam to nodzīvot savādāk...

Destination  Kā Tu vari zināt, kas dēlam ir labāk? Ļauj viņam dzīvot savu dzīvi un neuzņemies liktens noteicējas lomu, un neiedomājies, ka Tu zini, kā ir jādzīvo Tavam dēlam. Varbūt viņu tās problēmas pasargā no vēl lielākām iespējamām problēmām...
Tu esi slikta māte? Un kurš tad to labo dēlu izaudzināja? Viņa audzināšanā Tu nepiedalījies?
Kāds tieši būs labums no tā, ka nomirsi? Dēlam kaut kas labāks paliks? Pārējiem tuviniekiem?
Muļķības!

Skarlete  Laid viņu vaļā!! Abiem paliks vieglāk!!

Olita1964  Dēls viegli ietekmējas no draugiem un draugus viņš liek augstāk par visiem, bet draugus viņš vizvēlas ne tos labākos....domāju,ka mana uzmanība,mīlestība kādā viņa dzīves posmā ir bijusi pietiekama

IlchaL  Ja jau Dievs līdz šim nav paņēmis pie sevis, tad viņam uz Tevi vēl ir plāni...

jasjka  Nomirsti, kad būsi galīgi veca. Tad nevienam tiešām nebūs nekādas aizdomas! Bet līdz tam brīdim sadari visu kas vien ienāk prātā, iztrakojies un liecies mirstam-gultā ar domu, ka tiešām vairs nekas dulls nenāk prātā... un necepies daudz par tiem, kuriem nerūp tavas rūpes.

ne_meklejumos  Nekad nestādi savu bērnu augstāk par citiem, tā ir vislielākā kļūda. Ne tev spriest kurš labāks viņš vai viņa draugi, kāpēc izvēlas esošos un uzskata tos par sev atbilstošiem..
Tev taču ir mīlošs vīrs, bērni izaudzināti, padzīvojiet viens otram, izbaudiet atvasaru. Ja galīgi drūmas domas nāk prātā, nodzen sevi fiziski, skrien, dejo, brauc ar riteni vai kaut slēpo līdz spēku izsīkumam. Tie kas runā par pašnāvību, nav tai gatavi, tā tāda sevis žēlošanas metode, jo cilvēks savā būtībā ir gļēvs un rīcībnespējīgs.

riks086  Ir lietas ar, kurām nedrīkst jokot. Pat feikiem ne. Mana dziļākā pārliecība, ka temats ir falša spēle uz publiku. Tas šeit nav pirmo reizi, bet pirmo reizi (manā atmiņā) par šādu, tik nopietnu, tematu. Ir nelietīgi provocēt publiku uz līdzcietību ar nepatiesu stāstu, lai palsītos, kā nu kurš reaģēs.
P.S. Ļaudis, kuri patiesi ir to nodomājuši un mēģina darīt, nedalās šai nodomā. Ir zināma pieredze saskarsmē ir šiem cilvēkiem.

Sallija2  Ja jau gribēšanas nomirt iemesls ir dēls, kurš it kā esot nepareizi audzināts, tad rodas jautājums - KO Atrisinās Tava nomiršana???? Dēls taču no tā nekļūs labāks! Par otru dēlu, vīru, kolēģiem, mazbērniem esi padomājusi? Kā viņi jutīsies? Tu taču viņiem sabojāsi dzīvi, jo ikkatrs domās, ka kaut ko nav paveicis Tevis labā, ka Tu līdz tādam solim esi nonākusi. Un tā loģiski domājot vainot sevi par to, ka dēls ziepes vāra, ir neloģiski! Tikpat labi Tev vajadzētu arī justies vainīgai par mūsu valdības stulbajiem lēmumiem. Tak ļauj dēlam dzīvot viņa nepareizo dzīvi un beidz justies vainīga par nesaprotami ko.

Caune  Maniem bērniem nav vecmāmiņas. Mazbērni nekad nesaņems no vecmāmiņām apsveikumus svētkos, neēdīs vecmāmiņu ceptos pīrāgus. Vecmāmiņas nekad neapsveiks viņus izlaidumos un nesagaidīs no nakts baļļukiem, viņi nestaigās vecmāmiņu adītajās zeķēs utt.
Man šķiet, ka daudz ko ir iespējams vērst par labu, kamēr cilvēks ir dzīvs arī bezcerīgās situācijās. Kaut vai pieņemt situāciju, dzīvot realitātē un nepātagot sevi.

Sallija2  Tā tikai bērni domā, vot nomiršu, tad gan jūs visi raudāsiet un nožēlosiet, ka darijāt man pāri. Nāve neko nemaina! Cik cilvēku nav miris, bet nekas neapstājas, viss tāpat turpinās. Drīzāk palicējiem rodas iemesls sevi žēlot, ka viņi ir zaudējuši tuvu cilvēku, tāpēc tagad var dzert mēnesi no vietas. Beidz ieciklēties uz vienu dēlu, padomā par citiem radiniekiem, jo katrā ģimenē ir sava melnā avs.

PatiesibasKalns  Ja ej tad vismaz ar jēgu! Radikāli! Iznīcini pāris kropļus kam sen jau bija jāmirst!

Paula6  Izlasot tēmu un komentārus, radās sajūta, tāpat kā riks086, ka te kaut kas neiet kopā, ar ierakstiem anketā un daudz kas tiek noklusēts. Bērni jau atšķiras viens no otra, bet, tuva cilvēka aiziešana, var tikai uz neilgu laiku apturēt dēla skrējienu bezdibenī. Cik saprotu, tad ir bijis par daudz tās mīlestības un čubināšanās ap vienu dēlu, tad tagad viņš ir jāatlaiž brīvībā! Tikai viņš pats spēs izlobīt kas viņa dzīvē iet greizi un nevis māte visu mūžu spēs noturēt pie rokas pieaugušu cilvēku. Ja agrāk bija stingri turēts, tad tagad, iespējams, dara to par spīti, piepalīdzot draugiem.
Ja cilvēks saka virtuālā vidē, negribu vairs dzīvot, tad patiesībā viņš nezin kas ir īstas sāpes, smagi zaudējumi...Ja māte ir pieļāvusi kļūdu audzināšanā, tad pašai vispirms ir jātiek skaidrībā, kas tā ir par kļūdu un kādēļ tā radusies..šeit neviens to pateikt nevarēs. Tiec skaidrībā autore pati ar sevi un tad droši un skaļi pasaki to savai ģimenei un kopīgi labojiet tās kļūdas, nevis šeit žēlojoties.

mirga  Jādzīvo pārējo ´ģimenes locekļu dēļ. Lai mazbērni var ar omīti iet pastaigā, lai varētu ome lasīt priek;šā pasakas. Lai citi nesaka, ka viegli dot padomus, utt. Pati esmu sen atpakaļ mocījusies ar šādu domu kā tu. Nav vērts. Iekuļamies tikai veselības problēmās. Katrs pats izlemj savu likteni. Ja dēls lēmis, tad taču tu nespēsi viņu atturēt no visa kā. Vai tad viņš mīļāks kā pārējie? Man arī viens bērns dzīvo pēc sava prāta, tā, kā pārējā ģimene it kā nosoda, nepieņem. (savādāku dzīves uztveri) Esmu iemācījusies nejaukties tur, kur es neko nevaru mainīt un labot. Dzīve ir skaista. Jāmaina tev pašai domāšana. Griezies pie ārsta pēc palīdzības. Runā ar ģimeni, vīru, vedeklu, utt. Ne par velti ir teiciens- katrs pats savas laimes kalējs. Lai pats dēls " aplaužas" un dzīve dod viņam mācību. Bet Tu met ārā no galvas muļķīgas domas. Dzīvo dzīvi, izbaudi to!

garinsh207  Vecaki dabū tadus bernus,kadus ir pelnijuši.berni savujart dabū tadus vecakus ,kadus ir pelnijuši.Ar audzinašanu tur sakars nekads.Katram sava dzive šeit uz zemes,nevar izdzivot citu dzivi,kaut ari tie butu berni
Nu tad karalaikā matem visam vajadzeja sajukt pratā,taisit pašnavibas- jo deli bija fronte,gaja bojā utt

DabasJanis  Bērni nekad būt pelnījuši sliktus vecākus. Neko stulbāku nevaru iedomāties. Es pilnīgi saprotu autori.... Tas ir nenormāli grūti apzināties savu vainu bērna nelaimēs. Bez Psihoterapeita grūti būs tikt ar tādu grūtniecību galā.

av2  no kugga okenaa ielekt ....nakts viduu , vieniigais , kas naak praataa, lai paliceeji nezinaatu, kas isti notika. Bet, nu te jau daudzi saka, ka paliceejiem tiessi otraadi, buus iemesls ...dzert, un dairit sliktas lietas, jo, reedz ,man tuvinieks pazudis bez veests.
Nav izejas, kaa taadas, kas atrisinaatu VISAS Tavas probleemas. Taa nemedz buut. Vienkaarssi jaaiemaacaas nennemt galvaa, un ja meers pilns, jaabrauc prom, jadodaas ilgstossaa cellojumaa .Jaapaarcelllaas uz citu valsti dziivot. Prom no visiem . Jaadizivo sev ! Tu nevari izmainit citus cilveekus, pat ja tie ir passas beerni, pieaugussi jau sen.

miglainaa_plava Nu ko tas dēls tādu dara? Vai dzer, zog? Grūti iedomāties.
Bet pieaudzis cilvēks nav jāglābj no sevis, viņam jāļauj dzīvot sava dzīve. Mammas lutināšana un... nākamās atbildes