Kā tas ir?

Kurts69  ja katru nedēļu tas nemīlamais cilvēks mainās, tad nav tik traki:D Ja gadiem ilgi viens un tas pats, tad gan kaut kas pavisam nav kārtībā

Tessa  magone, nevajag demagogjiju. miil par visu. sak nemiilet un necieniit par noteiktam darbiibam.
un nevienas cieshanas nav vertas, lai paliktu kopa ar kadu, kuru vairs nemili/ necieni. man tie abi jedzieni iet kopa. pazud cienja-pazud miila-nav verts palikt un ciest. jaiet talak.

Sine_spe  Var iemīlēties un mīlēt, un mīlēt...Un tad kādu dienu ieraudzīt to savu mīlestību jau nogurušu, pieradinātu un garlaicīgu. Bet viņa ir. Un lai arī vairs neguli blakus ar sajūsmu un senāko kaisli, tomēr novērtē to kā kaut ko dārgu un brīnišķīgu. Jā, varbūt nevajadzētu gulēt vairs blakus, bet tu guli. Varbūt pat mēģini atsvaidzināt un uzburt to seno mirdzumu, bet ne vienmēr izdodas. Un ir tā, ka mīļākie nāk un iet, bet ļaut sevi mīlēt kādam, kurš ar tevi ir bijis kopā priekos un bēdās un ar kuru tev ir daudz kopīgu skaistu mirkļu kopā izdzīvots, ir labi un mierīgi, un droši. Dzīvē nav viss tik skaisti kā pasakās, bet ir iespējams dzīvot kopā ilgi un laimīgi. :)

Astronaute  Ne jau vienmēr divi satiekas un abi iemīlas uzreiz. Manas attiecības sākās ar tādu kā tusiņu. Biju viena, vīrietis arī brīvs. Sākām satikties. Nekādu rozā briļļu, pat ne romantisko pastaigu. Sanāca uzreiz kopīgas vakariņas, kaut kādi izbraucieni, sekss. Pēc kāda pusgada sapratām, ka esam iemīlējušies viens otrā. Tā, ka varianti ir visādi. Ja nepamēģināsi - neuzzināsi.

AivarsN  Lielākā daļa pāru tieši tā dzīvo. Vai tā ir labāk kā dzīvot vienam un sēdēt Oho,tas jāprasa viņiem.

Trusis1983  Jaskiras.Nav ko mocities.

realiste  Vecmāmiņas paustā gudrība - ilgas kopdzīves galvenais noslēpums nav mīlestība, bet gan kopīgas intereses, kopīgi mērķi, kopīga domāšana, kopīga mājas sajūta un, galu galā kopīgi bēni. Ja kāds ir tik naivs un katru rītu vēlas pamosties ar taureņiem vēderā, tad nāksies kārtīgi vilties, tā notiek filmās, nevis patiesajā dzīvē.

ocelots_parastais  "Nemīlēt" taču automātā nenozīmē "ienīst", "neieredzēt", "būt pretīgam" utt. Tāpēc celties un gulties kopā, un kopā no rīta kafiju dzert nav nekādu problēmu, ja cilvēks ir savējais. Agri vai vēlu tā mīlestība vienalga transformējas par kaut ko citu. Vienīgais, kas ir nepieņemams, ir celties un gulties kopā ar svešu un naidīgu cilvēku. Tad gan būtu jāliek punkts. Bet tā...

HOUSE  Man gribētos domāt, ka ar laiku kopdzīvē vajadzētu kļūt arvien labāk. Tas otrs kļūst neaizvietojams arī bez visiem taureņiem un brillēm. Vai tiešām neviens nav redzējis divus laimīgus cilvēkis jau stipri gados?
Un tas nekādi nesader ar pamošanos blakus cilvēkam, kuru nemīli jebkādā mīlestības izpausmē. Var jau būt, ka kāds jau pēc desmit gadiem uzlūko otru ar nepatiku, bet nestāstiet man, ka tā ir cēla upurēšanās kā labā.

piladzoga  Dzīvo ar nemīlamiem un kā vēl ,ja ir kopīgas mājas, ta ne jau cels jaunas,aiziet uz citu istabu un meklē netā kreisos soļus.
Es bieži redzu cilvēkus,kuri nodzīvojuši kopā 50 un 60 gadus,kuri piesaka ZELTA UN DIMANTA kāzu jubileju ceremonijas..un ir gan laimīgi un saticīgi, gan kā kašķu vāceles..diemžēl tāda ir dzīve un viņu LAIME IR KOPĪGIE BĒRNI ,MAZBĒRNI UN MAZMAZBĒRNI.

HardSoftDunk  Nav nemīlamu cilvēku, ir nepiemēroti jūsu ambīcijām.