Vai jūs piekrītat šai Uģa Kuģa atziņai?

Stika  😊 Lai tak tas kuģis peld, kur viņam jāpeld 😀 -nepopularizē svešas atziņas! 😎

bumpastiks  Nu nezinu gan vai vajag piedot to ko nevar piedot.Ja jau piedod,tad jau ir jāpiedod ne tikai vārdos,bet attiecīgi jāaizmirst kāds pāridarijums.Ja iekšēji tam pāri pārkāpt nevar tad arī nevajag piedot.Vot tas var būt egoistiski,bet vismaz taisnīgi pašam pret sevi un arī to pāridarītāju.

Torpedo  Stika, bet liek aizdomāties. Man šajā sakarā radās pašam sava atziņa - piedot ir grūti kā atmest smēķēšanu, bet nāk par labu veselībai! :D

studentka  Es piekrītu Kuģim. Mana nostāja ir-neapsūdzēt, tad arī nebūs jāpiedod.

Arma  Daļēji piekrītu. Viss atkarīgs no tā, cik sirds visam klāt. Ja no sirds lūdz piedošanu un no sirds piedod, tad tam visam ir jēga. Pretējā gadījumā vien tukša formalitāte, kas atbilst labas uzvedības principiem.

raina1970  Pilnīgi piekrītu tai domai... un ne jau U.Kuģis ir tās domas vienpersonīgs autors- par to , ka piedošana ir spēcīga manipulācija un par tās piedošanas , hm, ne visai lielo atbilstību tam , kas tiek popularizēts visādos veidos- cik pozitīvi tas ir... ir gana daudz runājuši dažādi ārsti-psihioterapeiti, psihiatri..

minimani  piekrītu...

Edgars37  ...drizak piedosana piedeveju padara vajaku...domaju, lielaka jega no sadiem filozofiem butu, ja vini daritu ko lietderigaku, piem-slaucitu ielas😃

edding  Šai atziņai piekrītu. Bet neapsūdzēt? Tas ir kā? Lai ko nedarītu, visam piekrist? Tam gan es nepiekrītu.

Charmanta  Ne par kādu piedošanu nevar būt ne runas..kamēr ir aizvainojums. Jātiek vispirms galā ar to.

Charmanta  Kad cilvēks piedod..viņš pats ir psiholoģiskā komforta zonā..kas daļas par to otru

Alionushka  Aiva Laiva gan mērķē augstāk un atgādina, ka piedošanas ietekme uz saņēmēju ir atkarīga no tā, cik autoritatīvs ir piedevējs. Ja priekšnieks, kura varā ir tevi atlaist no darba, piedod tev, piemēram, piedzeršanos darba laikā, tu būsi laimīgs un otrreiz vairs tā nedarīsi. Vaneko, Torpēdi? Bet ja tev piedod kāds, kura nosodījums tev pie vienas vietas, tad tiešām atliek tikai novēlēt tam piedevējam daudz prieka.

scheriff  Kā būtu ar šādu atziņu?

Piedošana ir diezgan egoistiska lieta. Tā padara labāku to, kurš pieprasa piedošanu ar vārdiem piedod vai atvaino, bet nekādu mierinājumu nasniedz tam, kurš piedod.

Piemēram A uztic B aplaistīt puķes kamēr viņš ir ceļojumā. B apņemas, bet aizmirst to izdarīt. Puķes novīst. A ir bēdīgs par zudējumu, vīlies B un attiecīgi dusmīgs, jo zaudējums jau nesastāda tikai ziedus bet arī paļāvība. Uzticība ir iedragāta un tas jau cilvēku skar dziļi emocionālā līmenī. Kā saka - kam nevar uzticēties mazās lietās vēl mazāk var uzticēties lielās lietās. Tātad A ir dusmīgs uz B. B vēlas, lai dusmošanās beidzas un saka - piedod!. Tanī brīdī A būtu jāpazūd dusmām, jo cilvēks tak atvainojās, tjipa nožēla par nolaidību. Bet vai tiešām atvainošānās notika, dēl tā ka B apzinājās savu vainu. Nē, viņš vēlējās pārtraukt neērto procesu noveļot vainu no sevis, pārvirzot to uz A, jo viņš B, tagad ir labs jo atvainojās un A slikts jo dusmojas.

Mana versija, kā būtu jāatvainojas. B nedrīkst teikt piedod. Skaidri gaiši pateikt - "Es i dumš, man kauns par sevi, es tevi pievīlu." Notīties, neko nesolot un pēc iespējas ātrāk sameklēt 110% identiskus vai visma pietuvinātus augus. Ja to nav iespējams izdarīt, tad ziedu veikalā iegādāties dāvanu karit par summu, pa kuri iespējams segt zaudējumus. Plus mazu nieciņu kā kompensāciju, kā šokolādes tāfelīti vai vīna pudeli, un tikai tad doties atvainoties. Atzīšana, nožēla, kompensācija un tikai tada atvainošanās.

burleska  Es parasti saku, ka būt labam ir izdevīgi- nu priekš kam nest tādu nastu kā visādus aizvainojumus un tml. Bet doma, ka tagad es iemācīšu nepiedodot vai vēl ļaunāk, pārmācīšu, gan ir dīvaina... Nevajag uzņemties dieva lomu, dzīve pati saliek visu pa vietām. Ļaunie nekļūst laimīgi, tas tā vienkārši ir :) Ja nu vienīgi tiesai ļaut lemt, ja nodarījums tāds, kas jau pēc kriminālkodeksa prasās.

neko  Nez, es neapvainojos un attiecīgi nav arī jāpiedod.

Sheriff aprakstītajā situācijā puķes bez lieka stresa norakstītu zaudējumos, izdarītu secinājumus un nākamreiz prātīgāk izvēlētos kam viņa uzticēt. Galu galā pats muļķis, ja nespēju izvērtēt kam puķes var uzticēt un kam nevar.

leone  Piedošanai būtu jānāk komplektā ar aizmiršanu,citādi tai nav jēgas.Diemžēl,ar aizmiršanu tā nu ir,kā ir-var aizmirst sīkus nodarījumus,bet lielie tik viegli neaizmirstas vis,turklāt rada piesardzību ,neuzticēšanos attieksmē pret otru cilvēku.Jā,tiek itkā piedotas krāpšanas,visāda veida atkarības,darba kavējumi to pašu atkarību dēļ u.c.,bet tā pavisam tādas lietas neaizmirstas-tad ko dod piedošana?Un kam dod?

Torpedo  leone, bet kāds tad ir tas mehānisms, aiz ko tas, ka tavs vīrietis pārgulējis ar citu sievieti, tas tik ļoti ķeras pie sirds, ka ir bezmaz vai nāves grēks un viņu vairs negribas nekad pat redzēt? Aiz ko apvainojums? Aiz to, ka nepietika tikai ar tevi? Nav tak nevienu ne nositis, neko ne nozadzis, vispār neko. Tik samīlējis citu sievišķi. Gan jau, ka ir pārgulējis arī ar citām pirms vispār bija pazīstams ar tevi. Tas tev arī liek domāt un nemierā dīdies, vai tas neskaitās? Kāpēc?

Luusila  Ja nodarījums ir man kaitējis, un esmu bijusi bezspēcīga to atmaksāt, tad par kādu piedošanu vispār var būt runa. (Jā, tu man baigi sariebi, bet staigā laimīgs, es piedodu!- Figu. Aci pret aci, zobu pret zobu, tikai tad dvēsele norimstas.)
Savukārt, ja tas ir bijis kaut kas tāds, par ko esmu piedevusi un aizmirsusi, tad tas tiešām ir bijis sīkums, kam faktiski nebija vērts pievērst uzmanību.

leone  Par laimi,krāpšanu man nebija nācies piedzīvot,vismaz neko nezinu par tādu lietu.Bet vispār,cienījamais tēmas autor,Tu man piedēvē tekstus,kas nekādi nav mani-es neko neesmu minējusi ne par nāves grēku,ne par negribu redzēt,jo,ja kaut kas tāds,ko var saukt par nāves grēku, pastāv,tad runāt par piedošanu vispār nav jēgas.

Aukstums  piedot vajag (vai nevajag) tikai tad, kad kāds lūdz piedošanu un lūdz no sirds... ja otrs šo piedošanu nelūdz, tad neredzu nekādu jēgu šādai pliki popularizētai praksei visiem visu par visu piedot...vienīgais, ko dzīve ir piespiedusi- pateikties par visu...tas strādā (man).

Eneile Nepiekrītu, ka piedot obligāti nāk komplektā ar aizmirst. Aizmirst jau ir muļķība. Ir tikai normāli pieņemt, ka ar kādu lietu cilvēkam ir problēmas un ar to... nākamās atbildes