Dzīve sākas tur, kur beidzas tava komforta zona..
Varbūt tas nemaz neattiecas uz jums, jums viss dzīvē ir sakārtots un jums šķiet, ka dzīvojat vispareizāk, bet ir - domājams cilvēki, kuriem ir par šauru savā šķietamajā komfortā, kas jau vairs nešķiet komforts, bet ir komforts tuvākajiem, kā izlauzties no šī būra, ko drīkst upurēt savas dzīves kvalitātes atgūšanā vai tomēr apjaušot, ka trūkst gaisa, esat uzņēmies pārāk daudz, bet neziniet, kā ar to visu sadzīvot, neignorējot arī savas vajadzības? Ja es pazudīšu uz pāris dienām - sev vai pasaule neaizies bojā?solvitas Nj nevajag pārspīlelt savas personas nozīmi! Protams, ka pasaule bojā neaizies bez tevis un mierīgi vari nozust, ja jau ir tāda vēlme. Ja ir problēmas vnk tāpat notīties un kādam norakstīt savus pienākumus, tad pamato to ar kādu neatliekamu vajadzību Tavas veselības labā. Nu vot pasaki, ka kaut kāda vēna uz kājas jāizoperē un jābrauc patālāk, jo tur lētāk. Un tad jau līdzcilvēki būs atsaucīgāki nekā tad, ja pateiksi, ka viņi visi tev ir apnikuši un gribi vnk no viņiem aizmukt.
burleska Ja tas ir komforts tikai tuvākajiem, tad tā noteikti nav komforta zona, un tad dzīve jau ir sākusies? :-)
Vassermans Visām sievietēm pēc 40 uznāk eksistenciālās pārdomas un metās čakru meklējumos?
solvitas Un tu jau tagad bemaz neesi komforta zonā, ja jau ir vēlme uzlabot vai atgūt dzīves kvalitāti. Komforta zona ir tur, kur tu jūties droši un labi. Iziet ārpus komforta zonas nozīmē riskēt, būt izmisumā, neziņā, nebūt pārliecinātai par rītdienu vienvamrdsakot pastāvīgs stress.
Tessa
jaunmoderns jedziens "komforta zona". viens no trulakiem apziimejumiem, ko vispar esmu dzirdejusi vai lasiijusi un kuru ekspluate prieksha pakalja. nu nav tadas komforta zonas, pat bagatniekiem kkas jadara, lai bagatiiba nemazinatos. meibi, kada kruta pansionata, bet tur jau dziive ir gala.
un nav nekads buris, ja tikai pats sevii taja neieliek. kamer esam vairak vai mazak veseli (ja kaites ir parejoshas), daram, ejam, ciinamies. citam vajag mazuminju, cits tiecas pec ambicioziem merkjiem, bet visiem sava veida dziive kkas notiek, lai nebutu rožu darzs. un ir japriecajas par to, kas ir, ne javaimana par upuriem vai vel kko. ir par daudz? sanjemsies, jo var paveikt. ja es to nezinatu, nerakstiitu.
bet bez manis pasaule plauks tapat, tikai kremejiet un virsu iestadiet abeli, lai butu ko dariit :DD
pees. tipiska problema tiem, kuri laiskojas un slinko.
solvitas Vassermans tas, ka tu arvien maini savus nikus, bet futbola komandas ar pūtēju orķestriem arvien atstāj savā izteikumu klāstā, nepalīdz noslēpt tavu identitāti un arīdzan neliecina par tavu apmierinātību ar sevi pašu. Un it kā jau nu vīriešiem ap 40 nebūtu eksistenciālu pārdomu.
riebekle
No tipika īsti nav skaidrs, kura sasodītā komforta zona tā domāta - tava pašas vai tevis radīta komforta zona tuvākajiem.
Lai nu kā, jādzīvo ir sev par prieku, ne citiem. Upuri nevienam nav vajadzīgi, un tos arī nenovērtē. Ja pats būsi laimīgs, laimīgi būs arī apkārtējie. Un kāpēc nenozust uz tām pāris dienām, ja tas tev dara prieku?
neko hmmm.. un ja es visur pamanos justies komfortabli, tad ko - sanāk man dzīves vispār nav?:)
Alionushka Upīšu Andrejs nervozi pīpē stūrī - vienā teikumā 71 vārds! Un kādi vārdi - komforta zona, dzīves kvalitātes atgūšana... Daudz interesantāk par atbildi uz šo aiz garlaicības uzdoto jautājumu (no īkšķa izzīsto problēmu) būtu uzzināt, kas darās galvā cilvēkam, kurš spēj izspiest no sevis tik nejēdzīgu tekstu.
nazis
Dzīve sākas tur, kur beidzas tava komforta zona.. - ļoti riskanta doma. Vajadzētu "Sprīdīti" pārlasīt, tur tas viss ir aprakstīts. Var jau pateikt - ejiet visi ... , un viņi aizies, tikai pienāks brīdis, kad gribēsi, lai viņi nāk atpakaļ. Un pat ja viņi atnāks, nekas vairs nebūs, kā iepriekš.
Dzīves telpas apvāršņus vajag paplašināt nesagraujot savu "komforta zonu", jebkurus mērķus var īstenot, nevienu nekur nepasūtot.
Pāris dienas regulāra atvaļinājuma ik pa laikam Tev neskādēs, un Tavai "komforta zonai" arī. Lai tā arī atpūšas no Tevis.
Vassermans Blondā Solvita, tas ka mimikrēju ar konkrētiem vārdu salikumiem ir smalka spēle kuru tev nemūžam nesajēgt. Ja gribētu tad būtu tavu aprobežoto un seklo tekstu paste-copy, bet izklaidējoši man ir kas cits un citi mērķi. Tā kā atslābinies miss Mārpla, manu šķietamo identitāti tu vari minēt tik tālu cik es gribēšana nevis tu zināsi:D
marmorakaraliene Ņe putai božij dar s jaišņicoi, epifanij! Ja runā par komforta zonu (pievienojos Tessai par šitā jaunmodīgā jēdziena ekspluatēšanu), tad "pa lielam" tā ir saistīta ar spēju izdarīt ko jaunu (ja ikdienas rutīnu uzskata par šo komforta zonu), pārvarēt bailes, spēja mainīt kaut ko dzīvē.
Jurijs1962Augums163 Tagad atļaujiet pajokot "pa melnu". Kaut kā , nolasot jautājumu iešavas prātā - par to "komforta zonu" - zarka. Nu ja, VISS kas atrodas nevis tajā - DZĪVE !
Epifanija
lūk, laimīgi cilvēki - nekādu problēmu! dzīvo dzīvi, ne par ko neuztraucas, viss sakārtots pa plauktiņiem, prot dzeju rakstīt, izteikties..
pirms lekt ar izpletni, galvā ne tas vien darās, kā jūs varat būt tik perfekti, viss nomērīts un pareizs, jūs esiet apbrīna vērti!:)
Torpedo Nu, es te kādu laiku atpakaļ biju jau ielicis tēmu par izkāpšanu no komforta zonas. Uzsvars bija likts uz sporta tēmām, p., lietū un vējā nobraukt ar riteni 20 km, lai pēc tam labi justos, ka vari sevi pārvarēt. Un tāpatās pārvarēt savu kautrību un sabiedrības pieņēmumus par pareizu uzvadību iepazīšanās lietās. Vobšem, izkāpšana no komforta ir sevis pārvarēšana
Epifanija Wo, torpedo, tā ir cīņa ar sevi! paldies Tev draugs... ievedi mana galvā kaut kādu skaidrību, man vajag atkal kārtējo izaicinājumu, risku...
Bazhix
Ļoti žēl, ka Tessai nav komforta zonas. Lai gan to jau var manīt - nepārtraukti īgns un kašķīgs :)
Normālā situācijā ir stipri jāvēlas, lai izkļūtu no komforta zonas. Dzīves kvalitāte, starp citu, izkļūstot no komforta zonas, tikai uzlabosies, līdz ar to nav saprotams jautājums - ko upurēt.
P.S. Tessa, pansionāts, visbiežāk, kā reiz nav komforta zona. Slinkošana un slaistīšanās lielākajai daļai cilvēku - arī nebūs komforta zona :) Toties "bagātības vairošana" varētu būt visnotaļ lieliska komforta zona cilvēkam, kas ar to nodarbojas 20 gadus :)
Bellatrixa
Patiesībā jau pati dzīve visu saliek pa plauktiņiem, negribēsi kāpt, mierīgi izgrūdīs, proti, radīsies apstākļi, kad jādara, vajag, un viss notiek tik un tā pats no sevis. Nevajag nekādus "aizej tur nezin kur, izdari to nezin ko", kas raksturīgi drīzāk konkrēta temperamenta cilvēkiem, aiz kam jābrīnās, ko citiem viss tik sakārtots un pa plauktiņiem. Nemaz ne tik sakārtots un ne tik pa plauktiņiem, bet dzīvo nost un miers :)
P.S. Ja tajā "komforta zonā", kas pēc autores apraksta izskatās pēc rūgstošas neapmierinātības ar dzīvi, būtu vismaz viena lieta, ko ar sirdi, ar visu kvēli un aizrautību mīl, dara, tad tādi jautājumi ar nerastos. Ibo viss nevar būt pilnīgi melns vai pilnīgi balts, tāpat kā cilvēki nav vienādi.
dzjuuda Reizēm vienkārši der atcerēties, ka indivīdam(jebkuram, arī Tev) ir arī tiesības, ne tikai pienākumi, un mazāk justies vainīgam/ai (par jebko, pret jebkuru). Ja izdodas sevi tā pozicionēt, visi komforti paši vietās sastājas :)
rokons
Viss ir vienkārši - bez moderniem terminiem, ja gribi kaut ko darīt, dari.
Bet ir divas klasiskas tēzes
1. mēs visi esam tik tāl brīvi, cik ar savu brīvību neaizskaram citu cilvēku brīvību;
2. mēs esam atbildīgi par tiem, ko esam pieradinājuši.
Viss pārējai paša ziņā, un atceries, esi tikai viena sešmiljardā daļa no visas cilvēces, un tava būšana te vai tur, vai vēl kur citur nevienu neiteresē.
Torpedo
Es domāju, ka sievietēm visgrūtāk ir piespiest sevi kko grūtu fizisku darīt, sportot, svīst, aizelsties ("jo kā tas izskatīsies!":D)
Epifanija, man no...
nākamās atbildes
Atbildes 1 līdz 20 (kopā 51) | nākamās >> |