Dzīve sākas tur, kur beidzas tava komforta zona..

Edgars37  Vieniga iespeja, sakt dzivot sev, bet ne citiem-ja kaiminu tantina no veikala prasa atnest maiziti, bet tev sai laika ir randins, tad sanemies un pasaki, tantin, lai soreiz jums maiziti atnes dels, kas jau kadu laiku pir jums nav radijies, jo soreiz man nav laika. Cienisi savas vajadzibas un citi ari tevi beidzot saks cienit😊

neko  "vai tomēr apjaušot, ka trūkst gaisa, esat uzņēmies pārāk daudz, bet neziniet, kā ar to visu sadzīvot, neignorējot arī savas vajadzības? "

tātad jautājums patiesība ir nevis ka "iziet no savas komforta zonas", bet kā viņa ieiet?

un ja dzīve sākas ārpus komforta zonas, tad īstā dzīve patiesībā ir atteikšanās no sava komforta un pakārtošanas citu vajadzībām?

[es tikai mācos kas tas par zvēru tāds ir "komforta zona"]

Liga2  man liekas, ka mistiska komforta zona beidzas kopa ar skolas atestatu. tad kad pasiem jasak maksat rekini, jarupejas par ikdieniskam lietam. problemmas mes pasi radam, kaut gan tas pat nav problemmas, patiesiba dzives sikumi. vienigas dzives problemmas ir saistitas ar veselibu, ja ta sak brukt pasam vai tuvakajiem cilvekiem . esmu prieciga par to ka pamostoties jutos vesala, kad maniem berniem viss ir kartiba. un atklati, visi tie dzives strunti ir risinami.

Aukstums  es, piemēram, arī teltī varu uztaisīt komfortu, vai tas būs labi vai slikti?

baranka  Oi, nu galvenais, lai ir sajūra, ka dzīvo, nevis eksistē! Jādzīvo sev, savam priekam, nevis citu vēlmēm...

janisb  Komforta zona tāds stiepjams jēdziens, un dzīve aiz tās robežas, vēl diskutablāks, piemēram:
Pieredzējušam alpinīstam, kāpšana kalnos - no sēnes viedokļa kas no mājas iziet tik līdz darbam un veikalam, kāpšana kalnos noteikti būtu ārpus komforta zonas, uzkāpt tuvākajā paugurā jau skaitītos "dzīve" autores skatījumā, bet alpinistam tā ir komforta zona, viņš ķer no kāpšanas kalnā kaifu, lai alpīnistu izsistu no komforta zonas, jāsauc talkā lavīna, bet ar to arī alpīnista dzīve beidzas...

Piparkuka  Kā izlauzties- nu vienkārši izdomā, kur aizbraukt, ko darīt un dari!
Nekas neapstāsies un vajag dzīvot arī savam priekam. Ārpus komforta zonas ir- stress, uztraukums, jaunas vietas, jauni pienākumi, jauns darbs utt. Ja Tu iziesi no savas "nekomforta" zonas, kur esi patreiz, Tu tieši ieiesi komfortā....= savam priekam.

adamsone  Epifānija salaulājusies ar klusumuL un tagad abi ražos vienlīdz miglainus un pseidogudrus tekstus.
Mana komforta zona ir vienīgā īstā un patiesā dzīve. Ja kādam tas nepatīk - tur ir stendere. :)
Veci vīrieši, kas elsdami, pūsdami un pēc āžu sviedriem smirdēdami minas ar veļukiem - vē. Ļoti agros gados jāvar pārvarēt "ai cik gūti, nevaru" un ar asins garšu mutē skriet un mīties, bet kad raksturs cik necik nostiprinājies, ir glupi pārvarēt šķēršļus pašas pārvarēšanas dēļ.
Nebeidzamais apmulsums - vai es drīkstu dzīvot sev - atkarībā no tā, kādi ir tie citi. Ja tie ir mazi bērni vai veci nespējīgi cilvēki - nē, nedrīksti dzīvot sev. Pārējie tiks ar sevi galā. Vienīgi vai tad, kad tu vairs nevarēsi, viņi gribēs ar tevi ņemties. Pasaule bojā neizies, jo pasaulei vispār uzspļaut uz tevi.

Paula6  Laikam nepareizi dzīvoju, jo nekad nav nācis prātā padomāt: vai dzīvoju "komforta vai nekomforta zonā"? Cilvēks jūtas komfortabli vai ērti, labi, ja viņu apmierina viņa patreizējā dzīves situācija, šai mirklī, kad mājās silti, ērti, jūties apmierināts ar sevi un dzīvi, vesels...Bet cilvēks attīstās, pilnveido sevi, grib uzzināt ko jaunu vai apgūt un tādēļ viņam ir vienkārši jāpieceļas, jādara tas, lai justos labi, jākomunicē...lai nav tādas sastingušas komforta zonas. Ja es sasniedzu
kādu noteiktu mērķi, tad kādu brīdi jūtos labi savā komforta zonā, prieks par sasniegto, bet pēc brīža atkal izeju no tās pašapmierinātības un eju tālāk. Ja iestrēgsi savā "komforta zonā", tad arī saviem tuvākajiem vari kādu brīdi kļūt par bremzi.
Kāpēc cilvēki tik ļoti sarežģī savu domu pamatojot jautājumu? To visu var pateikt daudz īsāk un skaidrāk, jo pārlasot, tāpat īsti nav saprotams, ko autore gribēja ar to visu pateikt?
Cenšos dzīvot krāsaini un dzīvi, nedomājot par kaut kādiem komfortiem, būt dzīvai sievietei.

zigmars_uk  Pilnībā piekrītu! Aizbraucu prom no tās nestabilās lv, kur pensija mums nespīd un ne brīdi nenožēloju šī lēmuma finansiālo ieguvumu! :)

Rodnijs  Kad raksta caur emocijām, cilvēkam arī jālasa ar emocijām, ne ar prātu. Dzejniece.