Kuriozi randiņos vai sarakstē

Anita73  Kad man bija 20, kad tikko pēc iegūta diploma biju sākusi strādāt un dzīvoju vēl pie vecākiem, kādu dienu bērnības draudzene uzaicināja nedēļas nogalē ciemos pie sevis nedēļas nogalē. Toreiz viņas miestiņa kultūras namā notika balle. Parasti uz tām negāju, bet tajā vakarā kaut kā tā sanāca, ka sataisījāmies un aizgājām. Bija laba mūzika, cilvēku pilna zāle, malā stāvēt nesanāca. Uz balles beigām jau bija jālavās ārā, jo kājas jau lika par sevi manīt. Kad muzikanti pieteica pēdējo deju, mani uzlūdza kāds puisis. Dziesmas vārdi bija tādi zīmīgi (vēl tagad tos atceros). Kad nākamajā rītā no draudzenes atbraucu mājās, viss atgriezās ierastajā ritmā un balle arī pamazām aizmirsās. Šķiet, pagāja pāris nedēļas no ciemošanās..., atkal bija brīvdienas rīts. Es, uzvilkusi treniņtērpu, uzrotījusi piedurknes, matus saviņķelējusi paviršā copē, no veļas kastes izkrāmējusi uz grīdas visas netīrās drēbes, kas bija pa nedēļu sakrājušās mūsu 5 cilvēku ģimenei, ierūcināju veļasmašīnu "Rīga" un sāku šķirot drēbes. Zvans pie durvīm. Atveru. Stāv mana draudzene platu smaidu un saka - Čau! Man, protams, pārsteigums, jo nebijām norunājušas, ka atbrauks. Veru durvis plašāk vaļā, lai aicinātu iekšā, bet jūtu, ka nevaru tās līdz galam atvērt, kaut kas traucē. Draudzene sāk smieties. No slēptuves smaidīdams iznāca ārā puisis, kurš mani bija uzaicinājis uz pēdējo deju. Toreiz nodomāju - zeme, atveries! Kādā es paskatā! Koridorā uz grīdas pie vannas istabas durvīm netīru drēbju kaudze... ĀrrrprāC!!! Šķiet, man sejas krāsa nomainījās 7x7 reizes, neatceros, ko toreiz runāju, bet jutos, maigi uzsakoties, šausmīgi. Īsāk sakot, pēc 4 gadiem mēs apprecējāmies.

Anita73  Atvainojos par kļūdām.

av2  no "tikai sex" var izveidoties nopietnas attieciibas, tas taa. Un vispaar, jaasaka , bez forssa sex, nebuus nekaadu atieciibu.
Kuriozi iiapassi nav bijussi,ja neskaita, ka ar oHo sievieteem ( kaadas 5 )...ticies esmu pavisam citaas valstiis ,lloti attaalas . Un jaasaka, dziivee ir...cita sstelle, pavisam forssas sievietes :)Nopietni.
Varbuut tas te sievieteem taads online nikkis, izlikties sliktaakaam, kaa esat? Nu gribaas pakasiities utt :)

Stika  Anita73 - jauks stāsts!😊
Es jaunībā savas dzimtās Carnikavas kultūras namā visu vakaru nodejoju ar 1 nepazīstamu skaistu puisi, sportistu, pēc tam viņš vēl ilgi man neizgāja no prāta.
Bet īsāk sakot, pēc 4 gadiem mēs neapprecējāmies.😛

elsa  Tas jau ir stāstīc - sen atpakaļ,kad zāle bija zaļāka un man bija profilā mans ģīmis,man mēģināja piecirst kolēģis. Viņš to centās arī IRLā , bet tā kā man viņš riebj, tad nesekmīgi. Tad nu raksta man viens tirliņš, es viņam kaut ko tik pat tizlu atbildu un eju uz kolēģa kabinetu darba darīšanās. Bet šis izgājis uz labierīcībām, bet datorā atvērts profils ohujā un mana vēstule. Pat nestāstīšu, kā es viņu iznesu cauri. Pa smago.:DDD Viņš vēl tagad no manis baidās.:D Un grib.:D

shining  Šķiet, bija novembris, kad ieliku kādā dēlī sludinājumu, atraksta arī viena neticami sakarīgu atbildi. Sākām saraksti, daudz kopīgu interešu un patikšanu, prātīga, intriģējoša būtne. Vārds pa vārdam, šī stādās priekšā, saprotu - gadus 10 atpakaļ viņa bijusi projekta vadītāja, kur es biju izpildītājs attālināti.. sejā vai kā citādi esam nepazīstami. Pēc mēnešu sarakstes beidzot seko pusaklais randiņš (aklais, manuprāt, būtu ar aizsietām acīm 😎 par tādiem 🤐) kino, cafe.. Sirsnīgi izrunājāmies, tomēr sarakste drīz pāriet joprojām sakarīgā, tomēr retā dežūrrežīmā.. ok, kad nav abpusējas intereses, nav.

Viendien, kādas pāris nedēļas vēlāk te oho, piesakās, gribot runāties - johaidī! - atkal viņa, nesen piereģistrējusies. Stāsts atkārtojas, tikai neatklājos, un, rakstu par citiem plauktiņiem - neatpazīst. Sarakstāmies mēnesi paralēli abos veidos, beidzot piekrīt satikties - satiekamies, izsmejamies, ejam pavasarīgā pastaigā gar jūru, jautrība un sarunas par vēl dziļākām tēmām.. Bet arī te, pasivitāte no viņas, saglabājas vien dežūrsarakste draugu zonas līmenī - kaut kas tomēr neesot uzskatos pieņemami. Ok, ko nevar celt, to nevar nest - projehaļi. Nomainu profilu..

Ko jūs domātu, ja jūs pēc nedēļas uzrunātu atkal tā pati meiča!?! Nu, neliek mieru, un, skaidrs, ka ne speciāli! Kosmiskā kaŗma kaučkāda, bezmaz bija atkal jākļūst par ticīgo. :D Atkal citi pļāpu gaņģi vaļā, neatklājos, bet arī vairs nepretendēju uz tikšanos, šoriez gaidu, lai tad tas Kosmoss iestūrē, ja tur ir kas zvaigznēs salaulāts. Laiks iet, bet šie abi - Kosmoss un meiča - neko. Tomēr neizturu, un vēl viena satikšanās notiek, vairāk kā gadu pēc sludinājuma. Cafe, pļāpas, smiekli, un.. arvien retāka sarakste, līdz pārtraucām pavisam.
(The End)

Anita73  Žēl, ka tā.

Dezyree  Tas gan bij milzīgi sen, bet reāli nereālākais kuriozs: oho piecatojās medic. students, meksikānis, un kādu nedēļu visvisādi centās pierunāt uz randiņu, beigās domāju satikties ne precēties, gabals neatkritīs, liku nozvērēties ka būs laicīgi, es tur nestāvēšu un negaidīšu, ja iešu garām norunātai vietai un tur neviena nebūs, es paiešu garām. Nozverejās jau pusstundu agrāk tur būt, pateicu ka būšu pelēkā mētelī, melnas bikses melna soma, mati brūni, bildi ari redzeja. Sarunatajā dienā eju garām tikšanās vietai, nav ne Meksikānis, ne kkas līdzīgs, aizgāju mājās un uzrakstiju angliski vēstuli, tādu uhh, nosaucu par stulbeni un neveselu, šitā ņemties lai iznestu cauri? Pec pāris dienām atnāca atbilde, kas mani nokautēja- tipa, ko tu ar to domā, nesaprotu tavu vestuli, mes tacu satikāmies, tu esi briniškiga sieviete, zel ka tev laika nebij pat kafiju padzert...... Tālāk neizjautāju, nezinu kā "mūsu" stāsts beidzās :)))