Vai baidāties pazaudēt savu neatkarību ?

Delfinija  Man nav bail zaudēt savu neatkarību. Galvenais nesaplūst otrā cilvēkā, bet gan skatīties vienā virzienā ar partneri un nepārtraukti attīstīties!

solvitas  Ne jau neatkarību baidās pazaudēt, bet ierobežot sevi izvēlē. Es taču arī attiecībās būšu neatkarīga, es kad biju laulībā arī vīram atļauju neprasīju, ja gribēju sākt dejot vai teātri spēlēt. Tikvien kā informēju, ka man tagad būs šitāds hobijs. Bet ar to izvēli ir tā, ka grūti. Es patīku daudziem vīriešiem un man reizēm patīk arī pakoķetēt, bet nu ja esi attiecībās, tad tas nav godīgi. Lai gan tagad, kad esmu viena man nemaz arī tos citus negribās, kuri likās vilinoši esot precētai. Un 100 punkti lildzko es atkal kādu noskatīšu, tā pie apvāršņa parādīsies atkal jauni kārdinājumi.

Ilita  Laikam pat negribētu būt kopā ar cilvēku, kurš dzīvojis visu līdzšinējo dzīvi pārsvarā viens, neskaitot dažas reizes, kad bijis īslaicīgās attiecībās. Man liekas, ka tādiem ir grūti saprast, kas ir kopdzīve, ka tā nav savu kaut kādu tiesību lobēšana, bet gan kopīgs mērķis- viss, kas saistās ar vārdu DZĪVE.
Un tam nav nekāds sakars ar savu neatkarības zaudēšanu.

medusbite3  Attieciibas ir liidzaaspastaaveessana nevis neatkaribas zaudeessana

olita112  Jauki, ka ir tik jauki-līdzāspastāvēšana..., bet dzīve ir samērā sarežģīta lieta, un tu vienā brīdī pats nesaproti, kad tas deķīts ir pavilkts tik uz vienu pusi...

AivarsN  Ar veciem cilvēkiem laikam ir tāpat kā ar veciem suņiem. No veciem niķiem neatradināsi un jaunus trikus neiemācīsi.😀

HiiiLDA  Baidīties?.......nē,tomēr brīvību zaudēt nevēlos. Laulības modelis,diemžēl, izveidojās ´´vientulība divatā´´( no slāvu -odinochestvo v dvojom) Manai brīvībai ir vairākas pakāpes, sākumā eiforija,cerības,sapņi,hormonu plosīšanās. Pa vidu apnikums,vilšanās,depresija. Tagad....tagad KAIFS!Atskatoties atpakaļ,nāk smiekli,ka tādi sīkumi varēja satraukt.

Anita73  Nekad, esot attiecībās, neesmu izjutusi, ka kaut kādā veidā tiku ierobežota. Arī pati otram neliku justies ierobežotam. Ja kādā brīdī tu sāc tā justies, tad tas ir signāls, ka kaut kas nav kārtībā nejau ar tavu neatkarību, bet ar to, ko jūti pret otru cilvēku. Tā ir tāda likumsakarība - tikko tev kaut kas palicis mazāk nozīmīgs, ne tik vērtīgs, ne tik tuvs, tas tev sāk traucēt. Iesākumā tu atbīdi to mazdrusciņ nostāk, tad vēl, vēl un galu galā vispār izmet kā nevajadzīgu. Es tagad runāju par lietām, bet ar attiecībām jau notiek līdzīgi.

ube  Nemaz jau nav tik daudz to cilvēku, ar kuriem kopā ir labi. Vienalga katru dienu vai ik pārdien....

lapukoks  Es nebaidos. Es vienkārši rēķinos ar to, ka attiecības prasa laiku, naudu, uzmanību, arī emocijas (nu kā jau attiecībās). Citiem vārdiem sakot - pie jau esošajām "atkarībām" jāpiesummē klāt vēl kādu bišķi.

Laimnese  Neatkarīga esmu bijusi vienmēr....vai baidos no attiecībām, tad jā....ir gads pagājis, kā dzīvoju viena...un ir labi, man patīk...Protams, ka gribas satikt foršu vīrieti....bet...

C_hloe  Neatkarību no kā? :)
Jautājuma formulējums un atbildes uz tiem ir atkarīgi no autoru tābrīža psihomocionāla stāvokļa un vienpatības izdzīvošanas stadijas. Tikko izšķīries cilvēks vēlas būt viens, sakārtot sevi, iepazīt tieši sevi.
Man nepatīk "neatkarīgas" sievietes šāda formātā :), jo tas, ka viņas meklē kaut īslaicigas attiecības, liecina par to, ka viņām kaut kas trūkst.
Daudz ko nosaka arī vecums, ja ir 60+, tad parasti arī nav vēlmes pēc kāda, "kas jaucas pa privāto teritoriju" :)
Ir visādi.
Esot attiecībās ar "pareizo" cilvēku, nav iespējams zaudēt peronīgo neatkarību :) i jābūt cieņai, prasmei sadarboties, jārēķinās ar otru.

edding  Baidīties nebaidos, bet jā, negribu vairs kādam pielāgoties.

Jurijs55  Nevar cilvēks izdzīvot viens, tāds "neatkārīgs suverēns", var tikai līdz pirmām nopietnām grūtībām dzīvē. Pat sieviete, ja tikai viņa nav ""ja i baba ja j byk, ja i lošadj i mužik". Atcerēsimies kā nesen Solvitai nervus bojāja kaut kāds kaimiņš-otmorozoks ar savu debīla mūziku, un ka viņa te visa asaraiņa palīdzību meklēja. Bet tas vēl bija ne tik nopietna problēma kas var gādīties dzīvē.

Rondijs  Nav nekādas tādas neatkarības, tā ir tik vien kā ilūzija un pašapmāns. Cilvēks nav viens, un viens nevar pastāvēt. Viņš ir bara dzīvnieks, kam jābūt saskarē ar citiem, roku rokā, nepārtrauktā enerģiju apmaiņā. Kā pārā attiecībās, tā arī profesionālajās. Jādzīvo ir tā, kā tas ir paredzēts un mūsos ielikts. Ja nē, būs jums pašiem ciešanas. Mehānisms ir vienkāršs, negribas ievērot - paši vainīgi.

Piparkuka  Ir, ja tas būtu nederīgs, nepareizs partneris. Nepareizais.
Ja būtu pareizais, protams, ka nebūtu bailes jo ir jau tā dzīvots gadu gadiem. Ar adekvātiem cilvēkiem neviens nevienam netraucē.

av2  esot kopaa ar iisto cilveeku, nekaadas briiviibas nav ierobezzotas.Tiessi otraadi, divataa ir vieglaak iistenot savus sapnnus. Taa tas ir !
Tas viens . Un pat ja vienmeer akuraati nevari "iet kad, kur veelies" , tad.....nu cik ilgi staigaasi savaa vientuliibaa"kur veelies" ? Kam tu vispaar esi vajadziigs? Nezinu, man nesagaada sajuusmu taads dziives modelis.
Tas , ka pierod, piekriitu , bet, nu piemeeram, man darbaa ir taadi dazzi, kas vissu muuzzu iet kur/kad veelaas. Pat komuniceet ....da kaut darba lietas , ar viniem ir pagruti, normaali. Taadiem cilveekiem ir tikai viens viedoklis pareizais, tas ir , savejais :(

Eurika  " neatkarības zaudēšana" - tas ir egocentrisms . Attiecībās jārēķinās ar otru , jāieguldās tajās ,jārūpējas un tā ir dabīga vēlme , ja otru mīl !! Egocentriķim tas ir kas nepieņemams , nedabīgs . Egocentriķa pasaule riņķo ap viņu pašu un interese ir tik tālu - ko viņa man var dot , cik man tas ir izdevīgi. Egocentriķi nespēj mīlēt !!!!

VECA_PIEPE  uz to:
"Egocentriķi nespēj mīlēt !!!!"
#07:27

_______________________________________________

Un kā vēl spēj!!!
Un sevi arī spēj.:D

lapukoks  #9:46 ...
Jā gluži manas domas - īsts egoists tā īsti spēj mīlēt tikai pats sevi un līdz galam uzticīgs var būt tikai pats sev.

rokons  Visā šai domu apmaiņā manuprāt sajaukti divi jēdzieni - "kopā dzīvošana" un "stabilas ilgtermiņa attiecības".
Tas nav viens un tas pats