Runas veids vīrietim
Gribu mazliet par veidu, kā vīrieši sarunājas pirmajās tikšanās reizēs. Ir satikti tādi, kas jau pirmajā vai otrajā randiņā stāstot patr sevi, savu dzīvi, sauc vārdā savus bērnus, draugus, paziņas... nu tā, it kā es viņus zinātu vai būtu daļa no tā visa. Man tas vienmēr liekas dīvaini, ko es strikti nodalu savu privāto dzīvi līdz brīdim, kad droši zinu, ka palikšu ar šo cilvēku kopā ilgāku laiku. Man ir "kāda draudzene", mans bērns, kolēģe, paziņa... Nekā privāti personiska. Varbūt tas ir tikai tāds runāšanas stils, bet man tas vienmēr liek justies maziet tā, it kā mani velk iekšā savā dzīvē bez manas piekrišanas. Kādas idejas par šo?
Batiskafs
Mana ideja ir tāda, ka izsvītroju Tevi no saraksta, jo pārāk daudz staigā uz randiņiem.
P.S. Vai tie tavi kavalieri nosauc tikai to personāžu vārdu vai arī uzvārdu, personas kodu, adresi, fiziskās īpatnības? "Muzeju naktī tā pārdzērāmies ar Jāni" vai "Muzeju naktī tā pārdzērāmies ar vienu paziņu" principā taču ir vienādi bezpersoniski, vai ne?
Edgars37
Tas tikai liecina par to, ka cilveks tava sabiedriba ir atslabinajies un attiecas pret tevi draudzigi😉...nu, apmeram ka kakis, kas lauj pakasit pavederi😃. Ja tev tas nepatik, liek justies neerti, jebkura laika tacu vari pateikt, lai sarunas biedrs nelieto personvardus😉! Mele tak tev mute ir😉!
Sasaucoties ar Kurta temu, si ari ir viena no sovieticus iezimem-ja kas nepatik, tad turet meli aiz zobiem, nevis pateikt, kad to vajag pateikt, bet lerinat pec tam😉. Ka saka - izpust no musas ziloni un uzzimet problemu, kur tas nav😉.
VILFORS Un cik tad viņi daudz tur bija?
anis Velk iekšā-bet vai jauna iepazīšanās nav tam domāta? Uzreiz ataust atmiņā padomijas stils Pilsētā N bija notikums X ! Vai tādēļ jātiekas ar vēl nepazīstamu?
Kaprize Nav tā, ka ļoti nepatīk. Vispār atkarīgs no vīrieša. VIens, kas ļoti gribēja ar mani būt kopā un neklātienē jau sāka iepazīstināt ar savu radu pulku, lika justies neerti. Tagad veidojas attiecības ar cilvēku, kas patīk un vispār nav nekas pret. Tāpēc aizdomājos, vai tas liecina par to, ko saka Edgars37 - kaut kādu uzticēšanās kredītu. Vai arī tās ir manas iedomas un ir cilvēki, kas vienkārši vienmēr ar visiem tā runā neatkarīgi no apstākļiem un plāniem.
valmierietis333
Es ar svešiem cilvēkiem dzīvē vispār izvēlos pēc iespējas mazāk runāt , un vairāk vērot otru ,tā reakcijas ,izturēšanos - tāda nogaidoša un piesardzīga pozīcija , vispirms jāpārliecinās vai otrs ir īsts un nevalkā kādu masku , vai vispār drīkst tādam uzticēties!
Vispirms ir jāsaprot ,ko otrs no tevis grib un tikai tad vari piedāvāt savu redzējumu !
anis Ļaudis tak mēdz būt tik dažādi! Ja vienam mute ciet neturas ,tas nenozīmē,ka viņš ir nenopietnāks attiecībās ,kā nerunīgais! Bet jārēķinās,ka diez vai stils mainīsies...
amelija
Nejau visi cilvēki ir aizdomu pilni. Mēs, cilvēki, esam dažādi. Kurš atvērtāks, kurš noslēgtāks. Tu esi noslēgtāks cilvēks, nekā tas kurš jau pie pirmās/otrās tikšanās visu izklāsta par sevi :)
Un + tava komunikācija rada drošības sajūtu, ka var tev atvērties, t.i. otrs sarunu biedrs jūtas brīvi tavā klātbūtnē, kas ir fantastiski.
Būtu vairāk tādu cilvēku, kuru klātbūtnē nav jāsastingst un jāpārdomā katrs vārds, ko sper pār lūpām ārā :)
Geisha Man gan patīk pļāpīgie vīrieši. Ciest nevaru tos klusētājus. Ko doma fig viņu zin.... Aizej uz randu , bet šamējais klusē.... ko klusē? Ko domā? Ko grib? Patīk kas? Kas nepatīk? Izkrāso pati kā patīk...
C_hloe
naU gadījies :D
un ne par kādiem paziņām, kolēģiem, draugiem, bērniem nerunāju ar svešiem cilvēkiem
marmorakaraliene Nav tik svarīgi, vai stāstītājs nosauc kādu vārdu, svarīgāk, ko viņš stāsta par šo nezināmo cilvēku - vai labu, vai izpaužas negācijās.
Kurts69 mazliet dīvaini ja tā runā. Nav diez ko smalkjūtīgi bāzties otram virsū ar tādām diez gan personīgām lietām. Par to parasti sīkāk stāsta, ja sarunbiedrs izrāda interesi.
dogville Par ko tad runaat!?Nee,nu var jau par kriptovaluutaam,Kantu un Vaagneru...
neko
man tas vienmēr liek justies maziet tā, it kā mani velk iekšā savā dzīvē bez manas piekrišanas.
---
Bet vai tad iepazīšanās nav "vilkšana savā dzīvē" un ja jau ej iepazīties, tad esi tam piekritusi?:) Varētu piekrist, ka prātīgāk tomēr būt par sevi runāt, bet ir sabiedriski cilvēki kas vienkārši nevar pastāstīt par savu dzīvi nepieminot citus, jo atrodas ar viņiem nepārtrauktā mijiedarbībā. Tiem, kas vairāk tādu vienpatņu dzīvi dzīvo tas protams ir nepierasti, pat nesaprotami.
Flints Piekrītu, reizi pa reizei gadās ļaudis, kas mūsu ieskatā pārkāpj privātuma smalkās robežas, taču apgalvot, ka tā būtu masveidīgi novērojama parādība, arī gluži nevar. Vairumā gadījumos šāds cilvēks, neko peļamu negribēdams, vienkārši atraisās un pazemina paškontroli. Tas arī viss.
minkalove Ir tādi cilvēki... un viņi tādi ir pēc dabas ļoti ekstraverti. Man persōnīgi tāda pieredze ka pilnīgi svešs sāk stāstīt par dēlu, viņa ģimeni māti u.t.t viņu problēmām.Man tas likās ļoti savādi. Bet izglītots ,gudrs vīrietis bija.
Arma Mani tas nesatrauc, jo arī darbā diezgan bieži sveši cilvēki mēdz stāstīt personiskas lietas. Droši vien tāpēc, ka protu klausīties. Iesaistīta tāpēc nejūtos, jo neesmu prašņājusi, bet tikai klausījusies. Ja cilvēks neinteresē, nemēģinu viņa teikto paturēt prātā. Bet pa kādam racionālam graudam jau izlobīt var no katras sarunas. Nu labi - gandrīz no katras.
draboss Ja esi gudra sieviete, tad pratīsi tērzēt, uzturēt sarunu un virzīt to pa sev interesantu ceļu. Saruna ir abu randiņotāju kopdarbs.
Geisha Dzirdot to ko cilvēki man ikdienā stāsta man jau sen vajadzētu būt par pusrīgas ģimeņu draugam. Cilvēks atnāk, izstāsta. Dažreiz pat padomu paprasa. Un? Es pat zinu kam kāds kaķis, suns, papagailis vai zirgs mājās. Vajag prast klausīties un mēli turēt aiz zobiem par to ko zini.
Stika Man gan baigi patīk. Bet ja nestāsta- pati izprašņāju- kāds priekšniekam vārds, uzvārds, kāds brālēniem un onkuļiem, kāds svars viņiem visiem, kāds augums, kad piedzimuši, kāpēc piedzimuši, utt.😃😃😀
Gunitaa Stika - "kāpēc piedzimuši" (c) - labs! :)) nākamās atbildes
Atbildes 1 līdz 20 (kopā 38) | nākamās >> |