Vai meklēt?

Nesen uzzināju, ka iespējams, man ir dvīņubrāļi vai dvīņumāsas. Nezinu kas tieši. Varētu būt padsmit gadus vecāki. It kā baumu līmenī. Pāris tantes teica... Tomēr, kā zināms, nav dūmu bez uguns...
Tagad dilemma-vai pielikt pūles un censties to noskaidrot, vai nav vērts. Jāpiebilst, ka tēvs vairs nav starp dzīvajiem, kā arī tās personas, kas to droši zināja, jau sen ir kapu kalniņā.
Kāds varētu būt labums vai ļaunums, ja tiešām tā ir patiesība un man izdotos atrast šos pus-radiniekus? Vecums varētu būt ap 55-60 gadiem.

riebekle  Dvīņubrāļi un dvīņumāsas nemēdz būt padsmit gadus vecāki. :D Dvīņi ir dvīņi, dzimuši ar minūšu starpību. :)

riebekle  Es meklētu. Vismaz mēģinātu uzmeklēt. :)

Gunitaa  40-gadīgs puišelis prasa, vai viņam vajadzētu brālīšus vai māsiņas. Komiski, odnako. ;)))

marmorakaraliene  Meklē.

riebekle  Ko vari zaudēt meklējot? Tikai atrast. Ko esi atradis, to atkal var pazaudēt, tāpēc nekādu problēmu neredzu. :) Kas ir labāk - izdarīt un nožēlot, ka izdarīji, vai neizdarīt un nožēlot, ka neizdarīji? Pareizi - abi varianti labi. :)

av2  a ir reaali variants kautkaa atrast? Jeb tikai fantazee....Ja reiz visi "zinossie" apmirussi :(

Geisha  Ko Tu uzreiz pin to mantas dalīšanu? Ko Tu ar viņiem zini? Neko. Varbūt tīri jauki cilvēki. Meklē. Zaudēt vienalga nav ko. Sliktākā gadījumā kāds kādu pasūtīs.

puuuka  /-man aug bērni. Un uztraucos par tuvas asinsradniecības iespējamību bērnu potenciālo mīlas subjektu izvēlē/....Tu mani atvaino...bet,ja cilvēki radusīes no Ādama un Ievas...tad mēs visi esam radinieki....un otrs,ne jau Tu noteiksi,ko Taviem bērniem izvēlēties,viņi paši izvēlēsies(ja vien,protams,tas nebūs jūsu, kā vecāku aprēķins)...es meklētu,kaut vai tikai tāpēc,ka viņi ir mani radinieki(ja tā tiešām ir)

Felde  Ja ir pavediens pie kura piekkerties,meklee! kas zina,varbut tiessi vinnu tev dziive pietruukst! Un tie,kuri te noniecina jebkuru iespeju,variantu,ir negaaciju pilni,nennem galvaa. Nujau kadus 4-5men.atpakal,te ieraudziju virieti,kaa uudenslaasi manam (mirusajam).... izpetiju anketu,nekas nesakrita,ne vecums,ne horoskopa zime,tad nu vinam pajautaju,vai nav nekas zinams par dvinnubrali.... Vins uztvera to kaa smalku iepaziisanas veidu,un mani atssuva... Maneejam ir masa un bralis,arii mamma vel dziiva,bet neuzdrikstos celt sso teemu,jo vissi veel seero-tik pekssni un paaragri aizgaaja.. Passai nav miera,kaa tas var buut,vai bilde falssa? Tas virietis ir pazudis,ta vairs nereegojas.Bet man nepartraukti par to jadoma.

LaskovijMerzavec  Uztraukums par tuvas asinsradniecības iespējamību - atņem tēmai jebkuru ticamibu.

Tinte  Nu nez´, es nemeklētu. Cik noprotams, tad tie dvīņi ir no tēva bijušajām attiecībām vai pat tikai īslaicīga sakara. Nedomāju, ka viņi būs priecīgi satikt sava tēva, kurš pameta viņu māti un viņus, bērnus, kuru māte un viņi bijuši labāki par viņu māti un viņiem. Aizvainojums varětu būt paliels, kaut Tu, protams, tur neesi pie vainas.

piladzoga  ir tāds krievu raidījums "gaidi mani" tur meklē cilvēkus no visas pasaules,varbūt arī Tev viss izdosies..

Batiskafs  Iespējams, ka potenciālās negācijas no nezināmo radinieku puses var aiztaupīt, ja saviem bērniem palūgsi par mīlas subjektiem neizvēlēties tādus subjektus, kuriem vecmāmiņai vai vectētiņam ir dvīnis. Labāk tālāk no grēka.

rokons  Atbildi sev - ja arī atradīsi, ko tu ar to atrašanu ceri iegūt?

Ja bažās par pēcnācēju gēniem- to mūslaikos viegli nesaderību var noteikt. Bez tam - mutācijas var notikt arī neesot tuviem radiniekiem

antikrize  Es meklētu. Ja nu tiešām iegūsi vēl 2us foršus cilvēkus savā pulciņā.

Flints  Šī tiešām varētu būt apspriešanas vērta tēma. Paldies!
Pirms vairākiem gadiem mani nodarbināja līdzīgi jautājumi. Notika tā, ka vienā jaukā dienā mājās iezvanījās telefons un pēc manis vaicāja pajauna, nepazīstama vīrieša balss. Kad apstiprinoši atbildēju, zvanītājs stādījās priekšā kā… mans pusbrālis un pavēstīja, ka nākamajā dienā būšot mūsu kopīgā tēva bēres…
Mēs norunājām kādu stundu, apmainījāmies ar paskopām ziņām par savu un tēva dzīves gājumu un, kad zvanītājs, cita starpā, jautāja, vai es uz bērēm ”nākšot”, nedaudz piemelojot, sacīju, ka būšu diezgan aizņemts darbos, un neko konkrētu neapsolīju. Uz kapsētu tēva bēru dienas vakarā tomēr aizgāju un vienatnē labu brīdi uzkavējos, grimdams senās atmiņās un pārdomās. Ar savu pusbrāli ne saticies, ne sazinājies vairāk neesmu…
Jāpaskaidro, ka tēvu, kopš viņš šķīrās no mums un devās prom pasaulē laimi meklēt, nebiju saticis gadus trīsdesmit un viņu klātienē pats nekad neuzmeklēju, lai gan profesionālo iespēju dēļ zināju gan tēva dzīves un darba vietu, gan tālruņa numurus, gan viņa jaunās ģimenes sastāvu. Kādēļ rīkojos tieši tā un vai es pareizi rīkojos? Nezinu, laikam nejutu vajadzīgo vilkmi… Agrāk nevēlējos traucēt tēvu jaunajā dzīvē, vienlaikus izjūtot zināmu bērna greizsirdību un sarūgtinājumu, bet, laikam ritot, pakāpeniski mani pārņēma dziļš miers un vienaldzība, it kā jau sen būtu atvadījies no viņa uz visiem laikiem. Vēl es domāju, iespējams – maldīgi, ka kapsēta un tēva bēres nav gluži tā jaukākā vieta un reize, lai iepazītos ar saviem pusbrāļiem un tēva atraitni. Un ko turpmāk tas dotu mums – kopīgus atmiņu vakarus, apmainīšanos ar Ziemassvētku atklātnēm? ”Pa lielam” viņi vienmēr man bija, ir un paliks sveši cilvēki.

coldlands  Jāmeklē obligāti, vdrug šie ir miljonāri, un tādi neskopie bagacji.

Līdzīgi jautājumi
Uzdot jautājumu
Iepazīšanās internetā Vēlies iepazīties vai meklē draugus? Iepazīšanās internetā - viss par iepazīšanos internetā, atsauksmes, padomi, kā arī plašākā iepazīšanās sludinājumu datu bāze. www.iepazisanas-interneta.lv
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu